Cēsu rajona pašvaldībām
ar elektroniskā pasta starpniecību 19.03.2009. tika izsūtīta aptaujas anketa. Līdz 31.03.2009. jeb 12 dienu laikā autors saņēma informāciju
tikai no Straupes pagasta padomes (nākošajā dienā pēc informācija
pieprasīšanas). Tika izsūtīta identiska atgādinājuma vēstule, nobeigumā klāt
pievienojot „Informācijas atklātības likumā” 11.prim 2.panta 1.daļā ietverto
tiesību normu par pienākumu sniegt informāciju arī elektroniskā formā: „Pieprasīto informāciju izsniedz mutvārdos, rakstveidā vai, ja tas
iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus." Paturpinot tiesību
normu, autors pavadvēstulē pašvaldībām norāda, ka tieši tāpat arī attiecība uz
pieprasītāju attiecas iespēja izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Pēc
atgādinājuma nosūtīšanas līdz 09.04.2009. autors saņēma atbildes no 4 Cēsu
rajona vietējām pašvaldībām.
Noteikumus par iestādes rīcību,
kādai jāseko pēc privātpersonu informācijas pieprasījuma, nosaka „Informācijas
atklātības likums” [1]. Tajā
tiek definēti gadījumi, atrunāti nosacījumi, kuros iestādei ir aizliegts vai
dotas tiesības nesniegt informāciju, bet jebkurā gadījumā par obligātu
pienākumu uzliekot sniegt atbildi un atteikuma pamatojumu. Pētījuma autors
atteikumu nav saņēmis nekādā formā.
„Informācijas atklātības likuma”
14.pantā ir noteikti informācijas sniegšanas termiņi. Atbilde ir jāsniedz 15
dienu laikā, ja pieprasījums tiek apmierināts, vai 7 dienu laikā, ja iestāde
likumā atrunātajos ganījumos nevar vai nedrīkst izpildīt pieprasījumu. No
pirmreizējās informācijas pieprasīšanas 19.martā pašvaldību (pa)domēm
atvēlētais 15 dienu termiņš ir pārsniegts.
Iespējams, pašvaldības savu
faktisko rīcību pamato ar to, ka pieprasījums nav noformēts atbilstoši
prasībām, respektīvi, nav informācijas pieprasītāja paraksts. Tā nav korekta
interpretācija, jo šeit runa iet par informācijas nesniegšanas iespējamību,
nevis par atbildes nesniegšanu, kas ir divas dažādas lietas. Personas
identificēšanas nepieciešamībai tika sniegta pietiekama informācija, piemēram,
telefona numurs, darba vietas faksa numurs, mājas adrese, augstskolas
nosaukums, fakultāte un katedra. Pietam, aptaujas anketā pieprasītā informācija
nekādā veidā nav definējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kas nosaka
stingrāku kārtību informācijas saņemšanai.
„Informācijas atklātības likuma” 10.panta
1.daļā ir atrunāta labas pārvaldības principu ievērošana iestādes darbībā. Tie,
savukārt, definēti „Valsts pārvaldes iekārtas likuma” (VPIL) 10.pantā. Šī
gadījuma kontekstā varētu runāt par sekojošām tiesību (normām) principiem:
·
Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs.
Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un
tiesisko interešu ievērošana (VPIL 10.p. 1.daļa);
·
Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas
pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību,
datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus
noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas
tiesības un tiesiskās intereses (VPIL 10.p. 5.daļa);
·
Valsts pārvaldes (..)pienākums ir vienkāršot un
uzlabot procedūras privātpersonas labā (VPIL 10.p. 6.daļa);
·
Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un
pieejami privātpersonai (VPIL 10.p. 8.daļa)[2].
Pamatojoties uz 21 vietējo
pašvaldību faktisko rīcību un saskatāmiem vairāku tiesību normu pārkāpumiem, ir
pamats domāt par administratīvo pārkāpumu. Šāda rīcība parāda, ka valstī spēkā
esošo tiesību normu ievērošana Cēsu rajona vietējo pašvaldību darbībā ir
nepilnīga. Tas arī pamato aptaujāto iedzīvotāju sniegto vērtējumu 6 jeb
„gandrīz labi” par tiesiskumu savā pašvaldībā.
Pašvaldību rīcība liek secināt,
ka pastāv problēmas ar atvērtību iedzīvotājiem, pieejamību. Šeit runa ne
tikai par normatīvā regulējuma ievērošana, bet arī par attieksmi pret
sabiedrību, pašvaldības darbinieku izpratni par ētiskumu savā darbībā,
nerunājot par lietišķo etiķeti, kas liek vismaz formāli atbildēt.
[1] Informācijas
atklātības likums.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 29.10.1998.;
stājies spēkā 20.11.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 14.10.2006.// Latvijas Vēstnesis,
06.11.1998., Nr.334/335. – Skat.
internetā (01.01.2009.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601
[2] Valsts pārvaldes
iekārtas likums.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.;
stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis,
21.06.2002., Nr.94. - Skat. internetā (01.01.2009.)
http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru