Pētījuma metodoloģija

Iedzīvotāju aptauja veikta laika periodā no 2009. gada 23.februāra līdz 2009. gada 24.martam. Pētījuma ģenerālo kopu veido Cēsu rajona pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Uzsākot pētījumu plānotais izlases apjoms – 200 respondenti no Cēsu novada, 200 no pārējā Cēsu rajona (ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase). Sasniegtais – 235 respondenti, no kuriem 110 no Cēsu novada, 125 no pārējā Cēsu rajona. Izlasē iekļauto respondentu skaits, lai veiktu vispārināšanu uz ģenerālo kopu, ir pietiekams. Tomēr jāņem vērā statistiskās kļūdas esamība, kas palielinās samazinoties izlasei.
Iedzīvotāju aptaujas dati tika iegūti, veicot intervēšanu un anketēšanu Cēsu rajona vietējās pašvaldībās. Aptauja sastāv no slēgta tipa jautājumiem ar iespēju, ja gadījumā nav atbilstoša, sniegt savu atbildes variantu. Pirms aptaujas uzsākšanas tika veikta eksperimentāla anketēšana, tādejādi pārbaudot, vai anketa ir saprotama un, vai tajā ir iekļauts pietiekams potenciālo atbilžu variantu klāsts.
Aptaujas tika organizētas tā, lai ar pēc iespējas mazākiem resursiem tiktu aptverti pēc iespējas vairāku Cēsu rajona vietējo pašvaldību iedzīvotāji, īpašu vērību piešķirot apdzīvotākajām pašvaldībām. Aptaujas tika veiktas Cēsīs, Priekuļu, Līgatnes un Raunas pagastos. Aptuveni puse no aptaujām tika veiktas rajona maršrutu sabiedrisko autobusu pieturvietās un dzelzceļa stacijās, tādejādi pētījumam nodrošinot samērā plašu Cēsu rajona vietējo pašvaldību respondentu pārstāvniecību.
Pētījuma ietvaros tika veikta arī Cēsu rajona vietējo pašvaldību aptauja. Aptauja tika veikta ar elektroniskā pasta starpniecību izsūtot visām Cēsu rajona vietējām pašvaldībām aptaujas anketu un pavadvēstuli. Elektroniskās pasta adreses tika iegūtas no Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapas www.lps.lv. Pavadvēstulē, līdzīgi kā aptaujas anketas pirmajā daļā, tika norādīts aptaujas mērķis, definēts aptaujas aizpildītājam izvirzītās prasības, sniegta aptaujas aizpildīšanas instrukcija un pētījuma veicēja kontaktinformācija.
Elektroniskais informācijas pieprasīšanas veids tika izmantots ar nolūku. Izmantojot tradicionālo informācijas pieprasīšanas vai iesniegumu iesniegšanas metodi – nosūtot ierakstītu vēstuli vai personiski iesniedzot, pieprasot uz otra dokumenta eksemplāra uzlikt zīmogu un parakstu par saņemšanu – ir maza varbūtība nesaņemt atbildi. Tā ir tradicionāla, gadu desmitiem izmantota prakse, kuru vairums respektē un zina, ka par atbildes nesniegšanu (bezdarbību) iestājas administratīva atbildība. Turpretim elektroniskās saziņas metodes ir salīdzinoši jaunas un to izpratne ir gluži pretēja. Rīcība pēc to saņemšanas netiek uzskatīta par obligātu, jo normatīvos aktos nav tieši un precīzi atrunāts. Šādā interpretācijā ieinteresētā puse administratīvās atbildības iespējamību izslēdz. Tā vairāk tiek balstīta uz darbinieka vai amatpersonas brīvprātības principiem, katra individuālo izpratni par ētisku rīcību. Pētījuma ietvaros gūtā atgriezeniskā saite kalpo par eksperimentālu paņēmienu, lai pārbaudītu Cēsu rajona vietējo pašvaldību rīcību un attieksmi.
No pašvaldībām saņemtās informācijas galvenais mērķis ir gūt iespēju izvērtēt viņu faktisko rīcību – attieksmi pret informācijas sniegšanu, vērtējot gan pēc satura, gan sniegšanas termiņa, tādejādi konstatējot atvērtību sabiedrībai un normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu. Pētījuma ietvaros mērķis nav iegūt vispusīgu vietējo pašvaldību viedokli, jo akcents likts uz iedzīvotājiem, bet gan konstatēt pašvaldību faktisko rīcību un attieksmi pret informācijas sniegšanu, bez kuras nav iespējama iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības darbā.
Darba ietvaros nav izvirzīts mērķis analizēt katru Cēsu rajona vietējo pašvaldību, bet gan veidot kopainu, salīdzināšanas un padziļinātas analīzes nolūkos Cēsu pilsētas pašvaldību pretstatot pārējām Cēsu rajona vietējām pašvaldībām. Kvantitatīvie aptaujas dati apkopoti un analizēti pielietojot statistikas datorprogrammu SPSS (Statistic Pack for Social Science).


Respondentu sociāldemogrāfiskais raksturojums


Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Cēsu rajonā uz 2009.gada 1.janvāri, atbilstoši LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, sastāda 56108 iedzīvotājus ar tendenci skaitam samazināties. Iedzīvotāju skaits Cēsu pilsētā – 18312, Cēsu novadā (Cēsu pilsēta un Vaives pagasts) -19981.[1] Aptaujāto respondentu sadalījums: 110 jeb 46,8% no Cēsu novada, 125 jeb 53,2% no pārējā Cēsu rajona.
Dzimuma sadalījumā ir neliels sieviešu pārsvars. 2008.gada sākumā procentuālais sadalījums Cēsu rajonā – 47,2% vīriešu, 52,8% sieviešu. Salīdzinājumam Latvijas Republikā uz to pašu periodu – 46,1% vīriešu, 53,9% sieviešu. Gan Cēsu rajonā, gan republikā kopumā dzimuma procentuālā sastāva svārstības pa gadiem ir niecīgas – mērāmas procentu desmitdaļās.[2] Aptaujāto respondentu sadalījums: 36% vīrieši, 64% sieviešu.
Pēc iegūtās izglītības respondenti tika sadalīti trijās grupās:
·                Pamatizglītība – respondents ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību;
·                Vidējā, vidējā speciālā – respondents ar vispārējo vidējo izglītību, vidējo speciālo izglītību vai nepabeigtu augstāko izglītību;
·                Augstākā – respondents ar augstāko izglītību.

Aptaujāto respondentu sadalījums:
·                41 jeb 17,5% ar pamatizglītību;
·                117 jeb 50% ar vidējo, vidējo speciālo izglītību;
·                76 jeb 32,5% ar augstāko izglītību.

Analizējot respondentus pēc vecuma, tika izveidotas 4 vecumgrupas, no aptaujas izslēdzot jaunākus par 18 un vecākus par 74 gadiem. Vecumgrupas nosacīti varētu apzīmēt ar cilvēka mūža dzīves posmiem, tādejādi analizējot katra dzīves posma attieksmes, vērtējuma specifiku:
·                18-30g.v. – jaunība;
·                31-45 – brieduma gadi;
·                46-60 – pirmspensijas vecums;
·                61-74 – pensijas vecums.
1.tabula
Respondentu sadalījums pa vecuma grupām

Respondentu skaits
Procenti
18-30
100
42,7
31-45
63
26,9
46-60
39
16,7
61-74
32
13,7
Avots: Autora veidots

Aptaujas ietvaros tika intervēti vai anketēti 100 respondenti vecumā līdz 30 gadiem, 63 vecuma intervālā 31-45, 39 vecuma grupā 46-60 un 32 respondenti, kuri ir vecāki par 60 gadiem (skat. 1.tabulu).


[1] Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Dati par iedzīvotāju skaitu Cēsu rajonā, http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/ISPV_Pasvaldibas_iedzivojaju_skaits.pdf [29.03.2009.]
[2] LR Centrālā statistikas pārvalde, Dati par dzimumu sadalījumu Latvijā un Cēsu rajonā, http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp [20.02.2009.]

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru