otrdiena, 2013. gada 3. septembris

Interešu grupu ietekme attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu pašvaldībā


Respondenti ļoti cerīgi vērtē iedzīvotāju iespējas efektīvāk aizstāvēt savas intereses apvienojoties interešu grupās. 78% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) procenti uzskata, ka apvienojoties ir iespēja panākt procesu virzību sev vēlamā gultnē. 12,9% ir pesimistiskāki par interešu grupu iespējām. Viņi uzskata, ka tās ir bezjēdzīgas aktivitātes, jo viņos tāpat neviens neieklausīsies. Savukārt 9,1% aptaujāto uzskata, ka darīt jau var un ir iespēja pavirzīt procesus sev vēlamā virzienā, bet interešu grupu aktivitātes, spiediena izdarīšana uz lēmuma pieņemšanas procesu ir nevēlama.

Jāpievērš uzmanība kādam būtiskam apstāklim. Pēdējā desmitgadē Latvijā ir veikta virkne pētījumu, regulāri tiek apkopoti statistikas dati par nevalstisko organizāciju dalībnieku un politisko partiju biedru skaitu. „Socioloģiskie pētījumi uzrāda zemu pašorganizācijas līmeni, zemu sevis novērtēšanu un kolektīvās darbības spēju neapzināšanos.”[1] Ar vārdiem iedzīvotāji saprot iedzīvotāju saliedētības, interešu grupu ietekmes potenciālu, tomēr reālitāte rāda, ka iedzīvotāji pārāk maz iesaistās.

Vērtējot iegūtos datus no administratīvi teritoriālā skatupunkta, lai arī nebūtiski, tomēr ārpus Cēsu novada dzīvojošie ir mazāk pesimistiski (10,5% pret 15,5%). Interešu grupu ietekmi atzinīgi vērtē 73,6% Cēsu novada, 80,6% pārējo Cēsu rajona vietējo pašvaldību respondenti. Lielāks pesimistu skaits un iepriekšējā nodaļā atklātais savas pašvaldības tiesiskuma pazemināts vērtējums Cēsu novadā liecina par problēmu pastāvēšanu.

Izteiktāks sadalījums ir pēc iegūtā izglītības līmeņa. Respondenti ar pamatizglītību zemāk vērtē iedzīvotāju saliedēšanās efektivitāti, ir noraidošāki un pesimistiskāki par šādām aktivitātēm. Piemēram, 19,5% ar pamata, 14,5 ar vidējo un 6,7% respondentu ar augstāko izglītību uzskata, ka šādas aktivitātes ir veltīgas, jo tāpat neviens neieklausīsies. Tas liek domāt arī par iedzīvotāju pašvērtējuma līmeni. Jo izglītotāks, jo augstāks pašvērtējuma līmenis.

Respondentiem aptaujas ietvaros tika lūgts novērtēt interešu grupu ietekmi viņu pašvaldībā attiecībā uz politisko lēmumu pieņemšanas procesu. Lai arī veicot aptauju netika izvirzīts uzdevums noskaidrot respondentu zināšanas par esošajām interešu grupām, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un tml., piemēram, uzdodot kontroljautājumu, aptaujas procesa laikā gūtie novērojumi liecina, ka patiesā pētījumu dalībnieku informētība varētu būt zemāka. Daļai cilvēku kauns atklāt savu nezināšanu. 

Saņemot vērtējumu noskaidrojās, ka tikai 3,8% uzskata, ka interešu grupas ir ļoti ietekmīgas. 26,8% domā, ka tās regulāri tiek iesaistītas un darba rezultāts ir apmierinošs. Par neregulāru iesaistīšanos un zemas efektivitātes darbību ir pārliecināti 28,9% aptaujāto. 15,7% uzskata, ka interešu grupām viņu pašvaldībā nav reālas ietekmes. Ceturtdaļai respondentu nav informācijas ne par vienu interešu grupu savā pašvaldībā. Par interešu grupu ietekmi pēc administratīvi teritoriālā un sociāldmogrāfiksā iedalījuma nav vērā ņemamu atšķirību vai sakarību.



[1] Kruks S., Sociālo aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā. LU raksti, 648.sējums, 2002. – 198.lpp.

pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

Pašvaldības amatpersonu darbības tiesiskums veicot savas funkcijas


Pētījuma dalībniekiem tika lūgts desmit ballu skalā novērtēt, cik lielā mērā viņu pašvaldības amatpersonas veicot savas funkcijas ievēro normatīvos aktus. Aptaujā tika pateikts, ka vērtējums 1 balle nozīmē, ka viņu pašvaldība absolūti ignorē normatīvos aktus, nepakļaujas likuma varai, pašvaldībā pastāv tiesisks nihilisms. Turpretim vērtējums 10 balles nozīmē, ka visos normatīvajos aktos iekļautās prasības, regulējumi tiek 100% ievēroti, izpildīti. Nekas netiek pārkāpts vai apiets.

Jāatzīmē, ka 12 respondentu no 235 aptaujātajiem, lai arī tika skaidrots, ka tas ir tikai subjektīvs vērtējums un aptauja ir anonīma, kategoriski atteicās atbildēt. Aptaujāto argumentācijas pamatā kalpoja nevainības prezumpcijas princips. Viņi nevarot spriest par tām lietām, par kurām viņiem neesot pierādījumu.

Datu analīzē, izmantojot centrālās tendences rādītājus, noskaidrojam, ka vidējais aritmētiskais ir 6,13, mediānas vērtība ir 6. Visbiežāk sastopamā vērtība jeb moda ir 5. Tas liecina, ka vērtējuma sadalījumam ir neliela nobīde uz labo pusi, respektīvi, vidējais respondentu vērtējums, ņemot vērā centrālās tendences rādītājus, pārsniedz viduspunktu jeb 5 balles rādītāju.

Par nelielu nobīdi uz labo pusi liecina arī pozitīvais asimetrijas koeficients 0,21. Tas nozīmē, ka aritmētisko vidējo nedaudz vairāk ietekmē lielās vērtības. Respondenti ar savu vērtējumu pasaka, ka situācija Cēsu rajona vietējās pašvaldībās ir gandrīz laba. Korekti attiecinot iegūtos datus uz visu ģenerālo kopu, aprēķināma standartamplitūda:
            _                                                   _
Rst= (x±S), kur Rst – standartamplitūda; x – vidējais aritmētiskais; S- standartnovirze.

Tādejādi iegūts variāciju apgabals no 4,29 līdz 7,97, kuru robežās noteikti atradīsies ģenerālās kopas jeb visu Cēsu rajona iedzīvotāju vidējais aritmētiskais vērtējums par tiesiskumu pašvaldībā.

Izdalot Cēsu novadu no pārējām Cēsu rajona pašvaldībām atklājas, ka Cēsu novada darbības tiesiskums tiek vērtēts zemāk, attiecīgi 5,84 pret 6,38. Aplūkojot iegūto vērtējumu pa ballēm (skat. 25. pielikumu), par Cēsu novadu ir vairāk zemo vērtējumu, bet par pārējām pašvaldībām – attiecīgi vairāk augsto vērtējumu. Piemēram, 9 balles piešķīra 3,9% Cēsu novada respondentu, 8,3% pārējo; 10 balles – 1,9% pret 5,8%.

Aplūkojot datus pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, augstāku vērtējumu sniedz pētījuma dalībnieki ar augstāko izglītību. Vidējais aritmētiskais pamatizglītības respondentu atbildēm ir – 5,52, vidējās izglītības – 5,76, augstākās – 7,06. Vispārinot iegūtos datus uz visas ģenerālkopas indivīdiem ar atbilstošo izglītību, varam apgalvot sekojošo. Visu Cēsu rajona iedzīvotāju ar pamatskolas izglītību vidējais aritmētiskais vērtējums attiecībā uz savas pašvaldības darbības tiesiskumu ir variāciju apgabalā no 4,34 līdz 6,7 ballēm. Ar vidējo izglītību no 3,88 līdz 7,64. Ar augstāko izglītības līmeni – 5,35-8,77 balles. No tā izriet – indivīdi ar augstāko izglītības līmeni pozitīvāk vērtē savas pašvaldības darbības tiesiskumu.

trešdiena, 2013. gada 14. augusts

Iniciatīvas uzņemšanās iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbībā


Uz jautājumu, „kam būtu jāuzņemas iniciatīva iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbā”, 43,2% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) uzskata, ka tas ir jādara pašai pašvaldībai. 28,2% no aptaujātajiem uzskata, ka katram pašam ir jādomā un jāizvērtē nepieciešamība iesaistīties. 10,7% šo pienākumu uzliek interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt 9,8% domā, jābūt likumiem, kas to atļauj, respektīvi, nav vai nav pietiekoša normatīvā regulējuma, kas iesaistīšanās iespēju vispār garantētu. 3,8% vērš uzmanību uz nepieciešamību ieviest tiesību normas, kas iedzīvotājus piespiestu iesaistīties pašvaldību darbā. Nebūtisks respondentu skaits – 3,4% - uzskata, ka iedzīvotājiem nav jāiejaucas pašvaldības darbā, tas ir nevēlami, jo radot vairāk problēmu, kā sniedz labumu.

No tiem respondentiem, kuri uzskata, ka jābūt likumiem, kas atļauj iesaistīties, 12,2% ir ar pamata, 10,3% ar vidējo un 8% ar augstāko izglītību. Spriežot pēc iegūtajiem datiem, indivīdiem ar zemāku izglītības līmenis ir vājāka izpratne par savām tiesībām un iespējām līdzdarboties. Lai arī atšķirības pastāv, tās tomēr ir pārāk nebūtiskas, lai izdarītu secinājumus. Tas, ka cilvēkam ir laba izglītība, negarantē kompetenci normatīvajos regulējumos un publiskajā pārvaldē, lai gan jebkuram indivīdam pamatzināšanām vajadzētu būt. No tā izriet nepieciešamība ne tikai pamata un vidējās, bet arī jebkura veida augstākās izglītības programmās ieviest obligātus vispārizglītojošus priekšmetus politikā un tiesību pamatos, integrējot programmā publiskās pārvaldes tēmu.

Viedokli par normatīvā regulējuma ieviešanu, kas piespiestu iedzīvotājus iesaistīties, pauda 7,3% ar pamata, 3,4 ar vidējo un 2,7% no visiem aptaujātajiem ar augstāko izglītību. Komentējot šo ierosinājumu, obligātās balsošanas prakse pastāv Austrālijā, Beļģijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā.[1] Iespējams, būtiskāko jautājumu lemšanā, piemēram, vēlēšanās un referendumos, ideja par kāda samērīga piespiedu mehānisma radīšana, nebūtu uzreiz atmetama. Jautājums noteikti jāizvērtē arī no tiesiskā regulējuma, īpaši cilvēktiesību, pozīcijas.




[1] Robert J. Jackson, Doreen Jackson, A comperative introducton to Political Science. Prentice Hall, New Jeresy, 1997. – 376.p.

piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Iedzīvotāju informētība par iespēju apmeklēt pašvaldību domes sēdes


Zināšanu pārbaudes nolūkā pētījuma dalībniekiem tika jautāts, vai zina, ka atbilstoši likumam pašvaldību domes sēdes ir atklātas. Noliedzošu atbildi sniedza 49% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu). Par tādu iespēju zināja 35,8%. Šādu iespēju izmantojuši bija 15,1% respondentu. Tādejādi par šādu iespēju zināja puse aptaujāto.

Lai arī netika precizēta to respondentu argumentācija, kuri zināja, bet ne reizi nav apmeklējuši, interviju laikā vairāki respondenti sūdzējās, ka nav publiski pieejama informācija par viņu domes sēžu norišu laiku. Priekuļu padomē esot iepriekš jāpiesakās. Šādu kārtību pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pašvaldībā autoram sarunā apstiprināja kāds Priekuļu pagasta padomes deputāts. Tā nolūks esot savlaicīgi paredzēt, vai būs nepieciešami papildus krēsli, lai arī pats atzina, ka apmeklētāji ir retums. Autors uzskata, ka šāds birokrātisks šķērslis kā iepriekšēja pieteikšanās iedzīvotājus atgrūž un mazina atklātības principa funkcionēšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. It īpaši, kad pašvaldību sēdēs ir ļoti reti sastopams kāds speciāli neuzaicināts iedzīvotājs.

Interpretējot rezultātus jāņem vērā arī iespējamība, ka atsevišķi respondenti, slēpdami savu nezināšanu, uzdeva, viņuprāt, vēlamo par esošo. Līdz ar to, pamats domāt, ka daļa no respondentiem, kuri atbildēja, ka esot zinājuši par domes sēžu atklātumu, tomēr nebija informēti.

Vērtējot informētības līmeni pēc respondentu izglītības, domes (padomes) sēdes ir apmeklējuši 7,5% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītību, 12% ar vidējo un 23,7% ar iegūtu augstāko izglītību. Šī pētījuma ietvaros dati kārtējo reizi apliecina, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni mazāk iesaistās. Par domes sēžu atklātumu nezināja 67,5% aptaujāto ar pamatizglītība, 58,1% ar vidējo un 25% ar augstāko izglītību. Tas, savukārt, kārtējo reizi parāda, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāk informēti, viņiem trūkst zināšanu.

Raugoties pa vecuma grupām, vismazāk domes sēdes ir apmeklējuši vecuma posmā 18-30g., sastādot 10,1%. Šādu iespēju ir izmantojuši 15,6% pensijas vecuma respondentu, 17,9% vecuma posmā 46-60g. Visaktīvākie sēžu apmeklētāji ir vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem – 20,6%. Par šādu iespēju nezināja 59,6% gados jauno, 49,2% vecuma intervālā 31-45g., 46,9% pensijas vecuma un 23,1% vecuma grupa no 46 līdz 60 gadiem. Dati parāda, ka 31 līdz 60 gadus veci iedzīvotāji ir sociāli aktīvākie.

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Skaidrojums iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos


Aptaujātajiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu: „Ar ko Jūs izskaidrojat iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos?”. 34,5% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) respondentu domā, ka tas saistāms ar iedzīvotāju pesimismu, neticību savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. 23,4% to saista ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Katram ir savas problēmas, kurus jārisina, līdz ar to sabiedriskām aktivitātēm ir pakārtota nozīme. Tas liecina par agrīno liberālistu kultivēto tā dēvēto mežonīgo rietumu principu nostiprināšanos sabiedrībā – katrs par sevi.

17,4% respondentu nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni saista ar pašvaldības negatīvo attieksmi. Līdzīgs rezultāts bija iegūts arī jautājumā par pašvaldību attieksmi informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Tas nostiprina aizdomas par faktu, ka ir pašvaldību darbinieki, kuru attieksme pret iedzīvotājiem ir nepieņemama un neatbilstoša publiskās pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības principiem.

Respondentu skaidrojums par nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni pēc iegūtās izglītības parāda, ka tikai 2,4% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītības līmeni kā problēmu saista nepietiekamo iedzīvotāju izglītotību. Ar vidējo izglītības līmeni tā domā 12,8%, bet ar augstāko – 17,1% respondentu. Šie dati atspoguļo negatīvu parādību. Iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni šķiet, ka viņi ir ne tikai kompetenti publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas jautājumos, bet arī zinoši un gudri vispārīgi runājot. Tas vedina uz sekojoša uzskata esamību vērā ņemamā sabiedrības daļā ar zemāko izglītības līmeni – es visu zinu, saprotu un māku.

Arī negatīvās attieksmes ziņā pret savas pašvaldības darbību izdalās vājāk izglītotie. To, ka iedzīvotājus iesaistīties atgrūž pašas pašvaldības, apgalvo 22% ar pamata, 19,7% ar vidējo un 11,8% respondentu ar augstāko izglītību. No vienas puses, tas atkārtoti liecina, ka šāda problēma pastāv. No otras puses, zemāk izglītoto respondentu paustais viedoklis liek domāt par malējo jeb marginālo meklēšanu atbildības novelšanai – „ es neesmu vainīgs, bet gan tie citi”. Acīmredzot daļai respondentu tas ir izstrādājies kā aizsargmehānisms – „es esmu labs, bet tie ir pēdējie nelieši!”

Dzimumu sadalījuma plāksnē ir sekojoša viedokļu aina. 24,4% vīriešu uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju neapmierinošajam iesaistīšanās līmenim ir pašvaldības, turpretim sievietes – 13,7%. Jautājumā par iesaistīšanos kāda lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā atklājās, ka vīriešiem ir nedaudz lielāka saskarsme ar pašvaldībām, to darbiniekiem. Tādejādi nākas domāt, ka viedoklis daļai respondentu balstās uz praksē piedzīvoto. No otras puses, tas var liecināt, ka vīriešiem ir lielāka tieksme meklēt vainīgos. Savukārt sievietes vairāk par vīriešiem domā, ka problēmas pamatā ir intereses un laika trūkums (25,3% pret 19,5%), ka arī uzskats, ka iesaistīšanās līmenis ir pilnīgi pietiekams – 8,9% pret 3,7% aptaujāto vīriešu.

ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids


Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.

Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.

Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.

Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.

Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.

pirmdiena, 2013. gada 22. jūlijs

Informācijas pieejamība un būtiskākie informācijas avoti par pašvaldības aktualitātēm


Respondentu pašvērtējums attiecībā uz informācijas pieejamību par aktualitātēm savā pašvaldībā kopumā ir vērtējams kā apmierinošs. 4,7% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) no aptaujātajiem respondentiem uzskata, ka viņi ir ļoti labi informēti, 28,8% pietiekami, 25,3% apmierinoši. Tādejādi par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata nedaudz vairāk kā puse respondentu – 58,8%. Piektdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu informētības līmenis ir zems. Par gandrīz nemaz vai nemaz neinformētiem sevi uzskata 8,6%. Katrs desmitais atklāj, ka tas viņu absolūti neinteresē, bet 2,6% respondentu nezina, ar ko pašvaldība vispār nodarbojas. Tādejādi neapmierinošs informācijas pieejamības un informētības līmenis ir 41,3% respondentu.

Sadalot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa atklājas sakarības. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni informācijas pieejamību un savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vērtējumā „apmierinoši” atšķirības praktiski izzūd, turpretim kā neapmierinošu vairāk uzskata iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Šī sakarība atklāj iegūtā izglītības līmeņa nozīmi. Izglītotākie iedzīvotāji vairāk interesējas un viņiem ir labāks priekšstats par to, kur iegūstama informācija. Līdz ar to, nākas domāt, ka viņi ir arī sociāli un politiski aktīvāki, respektīvi, viņu iesaistīšanās līmenis sabiedriskajos un politiskajos procesos ir augstāks.

Aplūkojot sniegtās atbildes pēc dzimumu sadalījuma, nav vērojamas būtiskas atšķirības. Izceļama vienīgi atbilde „Mani tas neinteresē”. Šādu nostāju izrādīja 14,8% vīriešu un divas reizes mazāk sieviešu – 7,6%. Lai gan nepastāv dzimumu sadalījumā vērā ņemamu atšķirību, tomēr sievietes izrāda nedaudz lielāku interesi par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Pēc tā nākas secināt, ka sievietes mazliet vairāk sasaista savā pašvaldībā notiekošos procesus ar sevi, respektīvi, nedzīvo atrauti un uzskata, ka notiekošais kaut kādā mērā var personiski ietekmēt.

Respondentu sniegtās atbildes pa vecuma grupām parāda, ka informācijas pieejamību kā ļoti labu mazāk vērtē gados jaunie un pensijas vecuma respondenti. 15% gados jauno Cēsu rajona pētījuma dalībnieku neinteresē savā pašvaldībā notiekošais, līdz ar to, šī ir pasīvākā vecuma grupa attiecībā uz iesaistīšanos pašvaldības darbā. Par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata 52% jauno, 64,5% brieduma gados, 61,5% pirmspensijas un 64,6% pensijas vecuma respondentu. Nākas secināt, ka potenciāli aktīvākā sabiedrības daļa – gados jaunie cilvēki - ir vairāk atrauta no pašvaldības procesos notiekošā, kas daļēji saistās ar intereses trūkumu. Tā kā šī grupa ir vismazāk informēta, nākas secināt, ka intereses trūkumam būtisks faktors ir nepietiekamais informētības un izpratnes līmenis par iesaistīšanās nepieciešamību, kā arī par pašvaldības un publiskās pārvaldes darbu kopumā.

Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts noteikt divus būtiskākos informācijas avots, no kuriem viņi saņem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā. Iegūtās atbildes sasummējot vienā atbildē, par vadošo informācijas avotu Cēsu rajona iedzīvotājiem ar 29% kalpo rajona laikraksts „Druva”. 19,7% respondentu tie ir vietējo pašvaldību informatīvie izdevumi. Būtiska ietekme ir starppersonu komunikācijai.

No saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un kolēģiem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā saņem 18,4% iedzīvotāju. Kā ceturtais nozīmīgākais avots ar 15% ir izdalāms internets. Par relatīvi nebūtiskiem informācijas avotiem par savas pašvaldības aktualitātēm kalpo radio ar 7,9%, televīzija ar 6,3% un pārējie drukātie plašsaziņas līdzekļi ar 2,5%. 1,1% respondentu atzina, ka viņiem tas absolūti neinteresē, ir svešs, tādejādi nespējot sniegt atbildi.

Sadalot respondentus pēc pētījuma ietvaros izveidotā administratīvi teritoriālā dalījuma – Cēsu novads un pārējās Cēsu rajona vietējās pašvaldības – atklājas atšķirības informācijas avotos.

Televīzija kā informācijas avots kalpo 8,7% Cēsu novada un 4,3% pārējo pašvaldību iedzīvotājiem. Līdzīgi ir ar radio, attiecīgi 9,6% un 6,4%. Televīzijas un radio pārsvars Cēsu novadā skaidrojams ar apstākli, ka mazo pašvaldību aktualitātes reti nokļūst šo plašsaziņas līdzekļu informatīvajos raidījumos. 33,2% Cēsu novada un 25,3% pārējo pašvaldību iedzīvotāji par informācijas avotu izmanto rajona laikrakstu „Druva”. Lai gan proporcionāli laikrakstā dominē informācija tieši par Cēsīm, Cēsu rajona mēroga aktualitātēm, regulāri ir informācija arī par kādu konkrētu pašvaldību. Šeit jāuzsver lielā sabiedrisko attiecību nozīme pastarpinātā komunikācijā ar sabiedrību caur plašsaziņas līdzekļiem, kuru vairums pašvaldību izmanto ļoti nepietiekamā līmenī. Citos plašsaziņas līdzekļos informācija par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm ir nebūtiska. Izdalās vienīgi Cēsis.

Internetu informācijas iegūšanai par savu pašvaldību izmanto 19,7% Cēsu novada un 10,7% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Tā kā Cēsu pilsēta pēc statusa rajonā, ekonomikas un iedzīvotāju īpatsvara ir dominējoša, šeit ir attīstītāka infrastruktūra un pieejamība internetam, Cēsu novadā iekļautais Vaives pagasts, iespējams, nedaudz pasliktina statistiku. Jebkurā gadījumā ir jūtama atšķirība informācijas ieguvei izmantojot interneta iespējas. Jāatzīmē, ka daļai Cēsu rajona vietējo pašvaldību nav savas mājaslapas.

Pretēja aina parādās attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un starppersonu komunikāciju, kuras nozīme Cēsu novadā ir mazāka (attiecīgi 9,1% un 16,3%) kā citās rajona pašvaldībās (attiecīgi 29,2% un 20,2%). Piekrišana pašvaldību informatīvajiem izdevumiem lielā mērā saistās ar bezmaksas iespēju. Īpaši liela nozīme tam ir ārpus rajona centra – izmanto 29,2% iedzīvotāju. Kā trūkumu vairāki respondenti, īpaši viensētās dzīvojošie, minēja piegādes neregularitāti vai neesamību uz mājām.

Skatoties iegūtā izglītības līmeņa plāksnē, autors vēlas izdalīt divas sakarības. Televīziju kā būtisku informācijas avotu novērtējuši 22% respondenti ar pamatizglītības, 13,7% ar vidējo un tikai 2,6% ar augstāko izglītības līmeni. Starppersonu komunikācijā informāciju par savu pašvaldību vairāk iegūst respondenti ar zemāku izglītības līmeni – ar pamatizglītību 7,3%, ar vidējo 5,1% un 1,3% ar augstāko. Dati parāda sakarību – jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk tiek veltīts laiks televīzijas pārraidēm un starppesonu komunikācijai. 

Raugoties pēc dzimumu sadalījuma, redzamas divas atšķirības. Vīrieši vairāk izmanto televīziju, kas ir pasīvais informācijas uzņemšanas veids, attiecīgi 18,3% vīriešu, 8,2% sieviešu. Turpretim, sievietes jūtami vairāk par vīriešiem priekšroku dod plašsaziņas informatīvajiem izdevumiem, attiecīgi 9,8% vīriešu, 19,9% sieviešu.

Par savas pašvaldības aktualitātēm sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka televīzija visaktuālākā ir gados jaunajiem (18%) un pensijas vecumā (12,5%). Rajona laikraksta lasītāju vidū vērojama tendence – jo gados jaunāks, ja mazāk lasa laikrakstu. Attiecīgi 38% vecumposmā 18-30g., 41,3% vecumposmā 31-45g., 46,2% vecumposmā 46-60g. un 59,4% no visiem respondentiem vecumposmā 61-74g. To, ka laikrakstam „Druva” lasītāju loku veido gados vecāki cilvēki, autors galvenokārt saista ar laika gaitā izveidojušos tradīciju. Internetu kā informācijas avotu norādīja 12% gados jauno, 12,7% brieduma gados, 7,7% pirmspensijas un tikai 3,1% pensijas vecuma respondentu.

pirmdiena, 2013. gada 15. jūlijs

Piedalīšanās savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā


Jautājot, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, 40,2%  (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) atbildēja, ka noteikti. Nedaudz lielāks respondentu skaits – 46,2% - norāda, ka piedalīšanās būtu nepieciešama atsevišķos svarīgākajos jautājumos. 9,4% lēmuma pieņemšanas procesu uztic ievēlētajiem pārstāvjiem un speciālistiem. Savukārt 3,4% iedzīvotāju ir noraidoša attieksme attiecībā uz iedzīvotāju iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Diemžēl, ne visi pozitīvu atbildi sniegušie respondenti to attiecina uz sevi. Par to liecina arī iedzīvotāju līdzdalības līmenis vēlēšanās, referendumos, sabiedriskajās apspriedēs un tml. aktivitātēs.

Sadalījumā pa dzimumiem viedokļu atšķirības galvenokārt saistāmas ar piedalīšanās biežumu. 50% vīriešu un 33% sieviešu uzskata, ka noteikti jāpiedalās. Kā nepieciešamību pēc iedzīvotāju piedalīšanās politisko lēmumu pieņemšanas procesā tikai atsevišķos būtiskākajos jautājumos atzīst 36,6% vīriešu un 51,7% sieviešu. Šajā sakarībā autors vēlas piebilst, ka respondentiem acīmredzami trūkst izpratnes par laika patēriņu un nepieciešamajām zināšanām, kādas nepieciešamas kvalitatīva un izsvērta lēmuma pieņemšanai. Lai arī tas norāda uz vēlmi pārstāvnieciskās demokrātijas veidu aizstāt ar tiešo demokrātiju, līdzīgi kā tas bija Antīkajā Grieķijā, pēc autora domām tas ir iespējams tikai mazās pašvaldībās ar ļoti augstu sabiedrības iesaistīšanās un izglītības līmeni, valstisku domāšanu. Ja iedzīvotāji sniedzot atbildi „jā, noteikti” bija domājuši galvenokārt sabiedrības īstenotu kontroli pār politisko lēmumu pieņemšanas procesu, tad tas panākams arī ar citiem līdzekļiem.

Pēc piederības pašvaldībai atklājas līdzīgi aina. Cēsu novada iedzīvotāji biežāk uzskata, ka sabiedrībai regulāri jāpiedalās politisko lēmumu pieņemšanas procesā (44% pret 36,8%), savukārt pārējās rajona pašvaldībās dzīvojošie vairāk sliecas uz būtiskākajiem jautājumiem (51,2% pret 40,4%). Jāatzīmē, ka 5,5% Cēsu novada, pretstatā 1,6% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotājiem, kategoriskāki ir pret iedzīvotāju iesaistīšanos.

Pētījuma dalībniekiem tika lūgts atklāt, vai viņi kādreiz ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu savā pašvaldībā. 48,7% pētījuma dalībnieku atzīst, ka viņiem nav bijusi tāda vajadzība. 16,2% ir pesimistiskāki, jo uzskata, ka viņi ar savām aktivitātēm tāpat neko nespēs ietekmēt, uzskatot šo nodarbība per veltīgu laika izšķiešanu un savu nervu bojāšanu. Tādejādi gandrīz divas trešdaļas respondentu – 64,9%, savā dzīvē ne reizi nav centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.

Mazliet vairāk kā trešā daļa pētījuma dalībnieku (35%) ir izrādījuši iniciatīvu. 18,8% norāda, ka vismaz reizi ir piedalījušies savas pašvaldības rīkotajās aptaujās, konsultācijās ar iedzīvotājiem. 9,4% ir runājuši ar deputātiem, pašvaldības darbiniekiem. Savukārt 6,8% ir rakstiskā formā (vēstule, iesniegums un tml.) vērsušies savā pašvaldībā ar mērķi ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.

Labāk izglītotie respondenti savās pašvaldībās biežāk ir piedalījušies lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā. To ir darījuši 9,8% ar pamata, 16,4% ar vidējo un 27,6% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Pesimistiskāk noskaņoto vairāk ir respondentu vidū ar zemāku izglītības līmeni. To, ka tāpat neko nespēs ietekmēt uzskata gandrīz katrs trešais (31,7%) respondents ar pamata, 16,4% ar vidējo un 7,9% ar augstāko izglītību. Nākas atzīt, ka izglītotākie iedzīvotāji ir ne tikai aktīvāki savu interešu aizstāvēšanā, bet arī optimistiskāki un ar augstāku pašpārliecinātību. Iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, iespējams, nenovērtē savas spējas, viņiem trūkst zināšanas un izpratnes par notiekošajiem procesiem, to kārtību un savām iespējām.

Respondentu atbildes dzimumu sadalījuma plāksnē parāda, ka vīrieši ir nedaudz aktīvāki attiecībā uz lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu. Savukārt sieviešu sniegtajās atbildēs nedaudz lielāks pārsvars ir atbildēs, ka nav bijusi nepieciešamība. Šie dati liek domāt, ka patriarhālās sabiedrības uzbūve pamazām izzūd, lai gan joprojām problēmu risināšanā, lēmumu ietekmēšanā no vīriešu dzimuma puses ir neliels aktivitāšu pārsvars.

Aplūkojot datus vecumu grupas iedalījumā, gados jaunie mazāk ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu. Viennozīmīgi nevar pateikt, vai tas saistīts ar jaunās paaudzes kūtrumu, neieinteresētību vai zināšanu trūkumu, jo daļa no respondentiem turpina izglītības iegūšanu un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, kuri, visdrīzāk uzņemas dažādu jautājumu risināšanu, ietekmēšanu. To parāda arī gados vecāku cilvēku aktivitāte. Tomēr, jānorāda, ka gados jauno cilvēku vidū valda lielāks pesimisms attiecībā uz savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. Šādu argumentu par pamatu savas iniciatīvas neizrādīšanai norāda 24% vecuma posmā 18-30g., 11,3% no 31-45g., 7,7% no 46-60g. un 12,5% vecumā no 61 līdz 74 gadiem. Vispārinot datus nākas domāt, ka vērojama jaunās paaudzes norobežošanās tendence no savā pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Nevēlēšanās, nespēja vai nezināšana kā konstruktīvā veidā sev par labu varētu ietekmēt notiekšos procesus.


pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs

Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā, to attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem


Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā

Uz jautājumu, vai Jūs kādreiz esat pieprasījis informāciju savā pašvaldībā, respondentu atbildes galvenokārt ir noliedzošas. 51,9% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) iedzīvotāju nav bijusi vajadzība, savukārt 5,5% uzskata, ka tas ir bezcerīgi – veltīga laika tērēšana un savas nervu sistēmas bojāšana. Šādu iespēju ir izmantojuši 27,2% iedzīvotāju, no kuriem 8,9% to ir darījuši vairākkārtīgi. 15,3% respondentu uzskata, ka informācijas pieprasīšana nav nepieciešama, jo visu, kas nepieciešams, tāpat uzzinot un nokārtojot. Atšķirības starp Cēsu novada un pārējo Cēsu rajona pašvaldību respondentu atbildēm ir nebūtiskas.

Skatoties pēc respondentu izglītības līmeņiem, divu pozitīvo atbilžu summā vismazāk informāciju ir pieprasījuši respondenti ar pamatizglītības līmeni, sastādot 14,6% no visiem respondentiem. Salīdzinājumā 29% ar vidējo un 31,6% ar augstāk. No vienas puses, tas liek domāt par indivīdu ar zemāku izglītības līmeni zināšanu trūkumu, savu tiesību nepārzināšanu un kūtrumu. Tomēr, jāņem vērā, ka daļa respondentu ir gados jauni, turpina iegūt izglītību un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, tādejādi dažādas informācijas pieprasīšana un attiecību kārtošana ar pašvaldību nereti ir vecāku, apgādnieku pārziņā. Tādejādi, pastāvot nenovērtētiem vairākiem mainīgajiem, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus.

Dzimumu un vecuma grupu atbilžu šķērsgriezumā atšķirības ir nebūtiskas. Vienīgi jāatzīmē, ka sievietes ir pesimistiskākas attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. 6,8% no visām aptaujātajām sievietēm, pretstatā 3,7% vīriešu, uzskata, ka griezties savā pašvaldībā pēc jebkādas informācijas ir bezcerīgi.

Pašvaldības attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem

Jautājot par respondenta pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, autora mērķis nebija izdalīt iedzīvotājus, kuriem ir pieredze šajā jautājumā, bet gan apkopot attieksmi, vērtējumu, tādejādi iegūstot kopējo iedzīvotāju praksē pieredzēto vai socializācijas procesa rezultātā iedomāto ainu jeb stereotipu par savas pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, iedzīvotāju apkalpošanu.

Savas pašvaldības attieksmi kā lietišķu vērtē 55,3% respondentu. Kā ļoti pozitīvu, draudzīgu un atsaucīgu uzskata 14,5% iedzīvotāju. Gandrīz tikpat daudz – 13,6% - ir gluži pretējās domās – attieksme ir nelaipna, nelabvēlīga. 6,8% atklāj, ka pašvaldības darbinieki meklē ieganstus informācijas nesniegšanai. Vēl negatīvāk – 2,6% respondentu atzīst, ka pašvaldība informāciju nesniedz un 2,1%, ka tā cenšas atrunāt. 4,7% iedzīvotāju nav pieredzes, socializācijas procesā no apkārtējiem nav iegūta pietiekama informācija priekšstata izveidošanai.

Ļoti pozitīvu vērtējumu vairāk sniedza rajonā dzīvojošie (18,4%), nekā Cēsu novadā (10%). Tas liek domāt, ka mazajās pašvaldībās ir ciešāks kontakts ar pašvaldības amatpersonām, darbiniekiem. Par informācijas nesniegšanu mazāk pārmet Cēsu novadā dzīvojošie, attiecīgi 3,6% un 9,6%. Visdrīzāk, šeit vērojama komunikācijas problēma. Savukārt atbildi sniegt vairāk apgrūtinājās respondenti no Cēsu novada (8,2%), kā no pārējā rajona (1,6%). Tas liek domāt, ka lielo pašvaldību iedzīvotājiem saikne ar savu pašvaldību ir vājāka.

Skatoties izglītības līmeņu plāksnē, pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, apkalpošanu pozitīvāk vērtē respondenti ar augstāku izglītības līmeni – 9,8% ar pamatizglītību, 13,7%, ar vidējo un 18,4% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Un otrādi – kā nelabvēlīgu un nelaipnu vairāk vērtē respondenti ar zemāku izglītības līmeni, attiecīgi 22% ar pamatskolas, 15,4% ar vidējo un 6,6% ar iegūtu augstāko izglītības līmeni.

Nespējā sniegt savu vērtējumu pārsvarā ir iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, sastādot 7,3% no kopējā respondentu skaita attiecīgajā izglītības līmeņa kategorijā. Salīdzinājumam, vidējā izglītības līmeni tie ir 4,3%, bet augstākajā – 3,9%. No tā var izsecināt, ka pašvaldības attieksmes vērtējums nav atkarīgs tikai no reālās pakalpojuma kvalitātes, bet arī no indivīda izglītības līmeņa. Cilvēkam ir negatīva attieksme pret svešo, pret to, ko neizprot.

Pēc dzimuma un vecuma grupu sadalījuma nav vērojamas vērā ņemamas sakarības.




sestdiena, 2013. gada 6. jūlijs

Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids


Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.

Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.

Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.

Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.

Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.

piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Interešu grupu loma un ietekme uz politikas procesu un tā iznākumu

Viens no būtiskākajiem aspektiem konkrētās problēmas virzīšanā ir saprast vai ir nepieciešama un lietderīga sabiedrības iesaistīšana. Ir situācijas, kad nepieciešama grupu līdzdalība politikas veidošanā un ir gadījumi, kad tā nav vēlama. Vēlamība parasti izpaužas nepieciešamībā pēc dažādu interešu pārstāvniecības, kas palīdzētu labāk izprast un apzināt esošo situāciju un izvairīties no nepareiza lēmuma un iespējamajām konfliktsituācijām. Tāpat interešu grupu [stakeholders – angļu val.] iesaistīšana ir nepieciešama gadījumos, kad pārvaldei [šeit un turpmāk angļu valodas jēdziens ‘government’ tiek interpretēts kā ‘pārvalde’, jo tas attiecas gan uz centrālo valdību, gan reģionālo, gan vietējo pārvaldes līmeni un tās institūcijām] ir nepieciešami kādi interešu grupām pieejamie resursi – finanšu, cilvēku, informācijas utt.
Sabiedrības iesaistīšana parasti izpaužas nevis kā katra indivīda, bet kā grupu, kas pārstāv zināmas sabiedrības daļas intereses, vērtības. Pieņemot lēmumu ir jāizvērtē situācija un jādefinē iespējamie ieguvumi vai šķēršļi, kurus var radīt sabiedrības iesaistīšana. Ja tiek nolemts iesaistīt, ir jābūt skaidri nodefinētam, ko tieši vēlas iegūt ar sabiedrības iesaistīšanu.[1]
Katrai ieinteresētajai interešu grupai attiecībā uz konkrētas problēmas virzīšanu un atrisinājumu ir savs redzējums un intereses, katra ieinteresētā interešu grupa piedāvā savu problēmas definējumu. Ja ir nepieciešamība iesaistīt pēc iespējas vairāk interešu grupu, problēma ir jānoformulē tā, lai tā aptvertu pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Rūpīgi nepārdomāts un slikti noformulēts problēmas definējums var radīt nepietiekamu sabiedrības un tās interešu grupu atbalstu, kas, savukārt, kavēt lietas virzīšanu un vēlamā mērķa sasniegšanu.[2]
Situācijā, kad problēmas risināšanā ir iesaistītas daudzas interešu grupas, veidojas tīklveida politikas (policy network – anglu val.) modelis. „Rhodes (..) politikas tīklu redz kā komplicētu organizāciju, iezīmējot savstarpēju atkarību(..).”[3] Politikas tīklā ietilpst tās organizācijas vai interešu grupas, kuras kaut kādā veidā ir ieinteresētas konkrētās problēmas virzīšanā un tā atrisinājumā. „Tā kā vara balstās uz atkarību resursu apmaiņā, pārvaldes un grupas tiek stimulētas veidot tīklus.”[4] Tā dalībnieki saprot, ka vieni paši ar saviem resursiem nespēj ietekmēt lietas virzību un iznākumu.
„Politikas tīkls demonstrē, ka attiecības starp grupām un pārvaldi ir dalāms segmentos un attiecības variē no politikas sektora uz politikas sektoru. Pie tam, kā demonstrē Rhodes vietējo pašvaldību studijas [Rhodes 1981; Marsh and Rhodes 1992], attiecības starp grupām un pārvaldi nevar tikt skatītas kā ‘nulles summa’. Tas nav gadījums, kad spiediena grupas stāvot ārpus sistēmas, ar nolūku gūt specifisku mērķi, lobē pārvaldi. Attiecības ir viena no atkarībām: „Jebkura organizācija ir atkarīga no citu organizāciju resursiem.” Tas, protams, viegli attiecināms uz starpvaldību attiecībām kā uz grupu/ pārvaldes attiecībām, kur katra grupa var izdzīvot bez otras. Tomēr konkrētajā situācijā, kad pārvalde grib sasniegt specifiskus politikas mērķus un grupas grib ietekmēt politiku, grupas un pārvalde ir savstarpēji atkarīgi.”[5]
Dažādām interešu grupām [stakeholders] ir dažādas prioritātes un tās visas ir saistītas ar tām funkcijām, kuras sniedz publiskā sfēra.[6] Pēc interesēm interešu grupas iedala:
·                  Privātās intereses: šī grupa sevī ietver zemes īpašniekus, uzņēmējus un tml., un galvenokārt ir motivēti pēc ekonomiskajiem labumiem. Viņi ir ieinteresēti vietējās ekonomikas funkcionēšanā un viņu prioritāte ir maksimizēt ieņēmumus. Viņu „labvēlīgas vietējās vides” definējums saistīts ar tādiem labumiem kā ienesīgumu, atgriezenisko ekonomisko saiti, menedžmenta un ilgtermiņa pastāvīgo rēķinu izdevumu samazinājumu.
·                  Publiskās intereses: šī grupa ietver vietējās varas institūcijas un ārkārtas servisu, tajā skaitā policiju, un galvenokārt motivēti ar publisko vajadzību, kā drošas apkārtējās vides, nodrošināšanu, kas visiem ir pieejama. Daudzos gadījumos vietējā vara ir publisko jomu īpašnieks vai menedžeris. Ja tā ir īpašnieks, viņus interesē objekta izdevumi, ja ne – attīstība un drošība.
·                  Sabiedrības intereses: šī grupa ietver dažādas “labumu” grupas un vietējos cilvēkus. Viņi ir motivēti ar cenu un vietējo vajadzību aizsardzību. Viņi raugās uz labvēlīgu vietējo vidi kā tādu, kas atspoguļo vietējās priekšrocības un kontekstuālu saderību.

Tas apliecina, ka ikviena interešu grupa ir ieinteresēta sakārtotā, drošā, ekonomiski perspektīvā, ieinteresēt spējīgā apkārtējā vidē. Par vides radīšanu zināmā mērā ir atbildīgas arī vietējās pašvaldības. Tas, cik veiksmīgi un plaši tiek aptvertas un uz sadarbību ieinteresētas interešu grupas, zināmā mērā atspoguļojas iedzīvotāju apmierinātības līmenī.


[1] Clayton, J.T., Public Participation in Public Decisions. San Francisko: Jossey – Bass Publishers, 1995. – 171p.
[2] Clayton, J.T., Public Participation in Public Decisions. San Francisko: Jossey – Bass Publishers, 1995. – 172-173 p.
[3] Smith, M.J., Policy networks, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86), Prentice Hall/ Harvester Wheatsheaf, 1997. – 77-78 p.
[4] Smith, M.J., Policy networks, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86), Prentice Hall/ Harvester Wheatsheaf, 1997. – 79 p.
[5] Smith, M.J., Policy networks, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86), Prentice Hall/ Harvester Wheatsheaf, 1997. – 78 p.
[6] Williams, K., Green, S., Literature Review of Public Space and Local Environments for the Cross Cutting Review, Oxford, 2001. –41 p.

ceturtdiena, 2013. gada 4. jūlijs

Informācijas pieejamība un būtiskākie informācijas avoti par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm


Respondentu pašvērtējums attiecībā uz informācijas pieejamību par aktualitātēm savā pašvaldībā kopumā ir vērtējams kā apmierinošs. 4,7% no aptaujātajiem respondentiem (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) uzskata, ka viņi ir ļoti labi informēti, 28,8% pietiekami, 25,3% apmierinoši. Tādejādi par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata nedaudz vairāk kā puse respondentu – 58,8%. Piektdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu informētības līmenis ir zems. Par gandrīz nemaz vai nemaz neinformētiem sevi uzskata 8,6%. Katrs desmitais atklāj, ka tas viņu absolūti neinteresē, bet 2,6% respondentu nezina, ar ko pašvaldība vispār nodarbojas. Tādejādi neapmierinošs informācijas pieejamības un informētības līmenis ir 41,3% respondentu.

Sadalot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa atklājas sakarības. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni informācijas pieejamību un savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vērtējumā „apmierinoši” atšķirības praktiski izzūd, turpretim kā neapmierinošu vairāk uzskata iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Šī sakarība atklāj iegūtā izglītības līmeņa nozīmi. Izglītotākie iedzīvotāji vairāk interesējas un viņiem ir labāks priekšstats par to, kur iegūstama informācija. Līdz ar to, nākas domāt, ka viņi ir arī sociāli un politiski aktīvāki, respektīvi, viņu iesaistīšanās līmenis sabiedriskajos un politiskajos procesos ir augstāks.

Aplūkojot sniegtās atbildes pēc dzimumu sadalījuma, nav vērojamas būtiskas atšķirības. Izceļama vienīgi atbilde „Mani tas neinteresē”. Šādu nostāju izrādīja 14,8% vīriešu un divas reizes mazāk sieviešu – 7,6%. Lai gan nepastāv dzimumu sadalījumā vērā ņemamu atšķirību, tomēr sievietes izrāda nedaudz lielāku interesi par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Pēc tā nākas secināt, ka sievietes mazliet vairāk sasaista savā pašvaldībā notiekošos procesus ar sevi, respektīvi, nedzīvo atrauti un uzskata, ka notiekošais kaut kādā mērā var personiski ietekmēt.

Respondentu sniegtās atbildes pa vecuma grupām parāda, ka informācijas pieejamību kā ļoti labu mazāk vērtē gados jaunie un pensijas vecuma respondenti. 15% gados jauno Cēsu rajona pētījuma dalībnieku neinteresē savā pašvaldībā notiekošais, līdz ar to, šī ir pasīvākā vecuma grupa attiecībā uz iesaistīšanos pašvaldības darbā. Par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata 52% jauno, 64,5% brieduma gados, 61,5% pirmspensijas un 64,6% pensijas vecuma respondentu. Nākas secināt, ka potenciāli aktīvākā sabiedrības daļa – gados jaunie cilvēki - ir vairāk atrauta no pašvaldības procesos notiekošā, kas daļēji saistās ar intereses trūkumu. Tā kā šī grupa ir vismazāk informēta, nākas secināt, ka intereses trūkumam būtisks faktors ir nepietiekamais informētības un izpratnes līmenis par iesaistīšanās nepieciešamību, kā arī par pašvaldības un publiskās pārvaldes darbu kopumā.

Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts noteikt divus būtiskākos informācijas avots, no kuriem viņi saņem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā. Iegūtās atbildes sasummējot vienā atbildē, par vadošo informācijas avotu Cēsu rajona iedzīvotājiem ar 29% kalpo rajona laikraksts „Druva”. 19,7% respondentu tie ir vietējo pašvaldību informatīvie izdevumi. Būtiska ietekme ir starppersonu komunikācijai.

No saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un kolēģiem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā saņem 18,4% iedzīvotāju. Kā ceturtais nozīmīgākais avots ar 15% ir izdalāms internets. Par relatīvi nebūtiskiem informācijas avotiem par savas pašvaldības aktualitātēm kalpo radio ar 7,9%, televīzija ar 6,3% un pārējie drukātie plašsaziņas līdzekļi ar 2,5%. 1,1% respondentu atzina, ka viņiem tas absolūti neinteresē, ir svešs, tādejādi nespējot sniegt atbildi. Sadalot respondentus pēc pētījuma ietvaros izveidotā administratīvi teritoriālā dalījuma – Cēsu novads un pārējās Cēsu rajona vietējās pašvaldības – atklājas atšķirības informācijas avotos.

Televīzija kā informācijas avots kalpo 8,7% Cēsu novada un 4,3% pārējo pašvaldību iedzīvotājiem. Līdzīgi ir ar radio, attiecīgi 9,6% un 6,4%. Televīzijas un radio pārsvars Cēsu novadā skaidrojams ar apstākli, ka mazo pašvaldību aktualitātes reti nokļūst šo plašsaziņas līdzekļu informatīvajos raidījumos. 33,2% Cēsu novada un 25,3% pārējo pašvaldību iedzīvotāji par informācijas avotu izmanto rajona laikrakstu „Druva”. Lai gan proporcionāli laikrakstā dominē informācija tieši par Cēsīm, Cēsu rajona mēroga aktualitātēm, regulāri ir informācija arī par kādu konkrētu pašvaldību. Šeit jāuzsver lielā sabiedrisko attiecību nozīme pastarpinātā komunikācijā ar sabiedrību caur plašsaziņas līdzekļiem, kuru vairums pašvaldību izmanto ļoti nepietiekamā līmenī. Citos plašsaziņas līdzekļos informācija par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm ir nebūtiska. Izdalās vienīgi Cēsis. 

Internetu informācijas iegūšanai par savu pašvaldību izmanto 19,7% Cēsu novada un 10,7% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Tā kā Cēsu pilsēta pēc statusa rajonā, ekonomikas un iedzīvotāju īpatsvara ir dominējoša, šeit ir attīstītāka infrastruktūra un pieejamība internetam, Cēsu novadā iekļautais Vaives pagasts, iespējams, nedaudz pasliktina statistiku. Jebkurā gadījumā ir jūtama atšķirība informācijas ieguvei izmantojot interneta iespējas. Jāatzīmē, ka daļai Cēsu rajona vietējo pašvaldību nav savas mājaslapas. 

Pretēja aina parādās attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un starppersonu komunikāciju, kuras nozīme Cēsu novadā ir mazāka (attiecīgi 9,1% un 16,3%) kā citās rajona pašvaldībās (attiecīgi 29,2% un 20,2%). Piekrišana pašvaldību informatīvajiem izdevumiem lielā mērā saistās ar bezmaksas iespēju. Īpaši liela nozīme tam ir ārpus rajona centra – izmanto 29,2% iedzīvotāju. Kā trūkumu vairāki respondenti, īpaši viensētās dzīvojošie, minēja piegādes neregularitāti vai neesamību uz mājām. 

Skatoties iegūtā izglītības līmeņa plāksnē, autors vēlas izdalīt divas sakarības. Televīziju kā būtisku informācijas avotu novērtējuši 22% respondenti ar pamatizglītības, 13,7% ar vidējo un tikai 2,6% ar augstāko izglītības līmeni. Starppersonu komunikācijā informāciju par savu pašvaldību vairāk iegūst respondenti ar zemāku izglītības līmeni – ar pamatizglītību 7,3%, ar vidējo 5,1% un 1,3% ar augstāko. Dati parāda sakarību – jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk tiek veltīts laiks televīzijas pārraidēm un starppesonu komunikācijai. 

Raugoties pēc dzimumu sadalījuma, redzamas divas atšķirības. Vīrieši vairāk izmanto televīziju, kas ir pasīvais informācijas uzņemšanas veids, attiecīgi 18,3% vīriešu, 8,2% sieviešu. Turpretim, sievietes jūtami vairāk par vīriešiem priekšroku dod plašsaziņas informatīvajiem izdevumiem, attiecīgi 9,8% vīriešu, 19,9% sieviešu. Par savas pašvaldības aktualitātēm sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka televīzija visaktuālākā ir gados jaunajiem (18%) un pensijas vecumā (12,5%). Rajona laikraksta lasītāju vidū vērojama tendence – jo gados jaunāks, ja mazāk lasa laikrakstu. Attiecīgi 38% vecumposmā 18-30g., 41,3% vecumposmā 31-45g., 46,2% vecumposmā 46-60g. un 59,4% no visiem respondentiem vecumposmā 61-74g. To, ka laikrakstam „Druva” lasītāju loku veido gados vecāki cilvēki, autors galvenokārt saista ar laika gaitā izveidojušos tradīciju. Internetu kā informācijas avotu norādīja 12% gados jauno, 12,7% brieduma gados, 7,7% pirmspensijas un tikai 3,1% pensijas vecuma respondentu.

trešdiena, 2013. gada 3. jūlijs

Cēsu rajona vietējo pašvaldību sniegtā informācija par iedzīvotāju līdzdalību

Aptaujas ietvaros par pašvaldības komunikāciju galvenajam speciālistam vai atbildīgajai personai tika lūgts atbildēt uz 12 jautājumiem un sniegt statistiskos datus par iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās 2007. un 2008.gadā. Aptaujā iekļautā nosacījuma par statistisko datu sniegšanu, ja tie ir apkopoti, mērķis bija nenoraidīt aptauju dēļ tā, ka šādu datu apkopošana varētu aizņemt pārāk daudz laika. Mērķis nebija dot brīvu izvēli – sniegt vai nesniegt. Vienīgi Straupe informēja, ka iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās apspriedēs 2007.g. bija 20, 2008.g. 35 iedzīvotāji. Lai arī pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita ir maza, dati liecina, ka līdzdalības līmenis ir zems.
No 25 Cēsu rajona vietējām pašvaldībām atbildi sniedza 4. Nevienas pašvaldības atbilde nav uzskatāmas par pilnīgu – daļēji strukturētajiem jautājumiem nav sniegta argumentācija un/ vai nav pievienoti statistiskie dati. Aptaujas anketas aizpildītāju norādītās ziņas atklāj, ka šo uzdevumu veica Straupes pagasta padomes komunikāciju daļas vadītājs Druvis Kreitūzis, Inešu pagasta padomes sekretāre Inese Ģērmane, Vecpiebalgas pagasta padomes sekretāre Sandra Sniedze, Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karlsberga. Atbildes sniedzēju amati liecina, ka ne Inešu un Vecpiebalgas pagasta padomē nav speciālistu komunikācijas jautājumos.
Jautājumam, cik lielu vērtību sabiedrisko attiecību darbam salīdzinot ar citām nodaļām piešķir (pa-) domes vadība, vērtējumu lūgts sniegt 10 punktu skalā. Ar 1punktu saprotot, ka domes vadība sabiedrisko attiecību darbu uzskata par absolūti nevajadzīgu nodarbi, pilnībā ignorē, nenovērtē; 5 punkti – tā ir līdzvērtīga visām pārējām; 10punkti – uzskata par vienu no vissvarīgākajām jomām, pašvaldības resursi tiek koncentrēti komunikācijai ar sabiedrību un tās iesaistīšanai.
No atbildes sniedzējiem visaugstākais pašvērtējums – 8 – saņemts no Straupes pagasta. Pievērsto uzmanību komunikācijai apliecina arī komunikācijas nodaļas esamība, kurā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.01.2009. ir reģistrēti tikai 1474 iedzīvotāji[1]. To apliecina arī operatīvā atbildes sniegšana – nākošā dienā pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas, pretēji pārējām pašvaldībām, kuras atbildi sniedza tikai pēc atkārtota lūguma iekļaujot „Informācijas atklātības likuma” attiecināmo tiesību normu. Trūkums – nav sniegta argumentācija, viedokļa pamatojums daļēji strukturētajiem jautājumiem.
Sabiedriskās attiecības kā līdzvērtīgu visām parējām nodaļām (nozarēm) vērtē Cēsu dome un Inešu padome. Savukārt Vecpiebalgas pašvērtējums 4 liek domāt, ka komunikācijas nozīme ar iedzīvotājiem ir nedaudz nenovērtēta. Minētās pašvaldības sniedza argumentāciju, viedokļa pamatojumu daļēji strukturētajiem jautājumiem. Trūkums – nav sniegti statistiskie dati.
Lūdzot nosaukt divus būtiskākos pašvaldības komunikācijas kanālus komunikācijai ar pašvaldības iedzīvotājiem, visās atbildēs tika norādīta pašvaldības mājaslapa. Atskaitot Cēsis, kā otrs tiek nosaukts pašvaldības informatīvais izdevums. Cēsis norāda uz Cēsu rajona laikrakstu „Druva”, nekļūdīgi pozicionējot kā būtisku, jo informācijas iegūšanai par pašvaldību to izmanto katrs trešais respondents no Cēsu novada. Visas atbildi sniegušās pašvaldības apstiprina informatīvā izdevuma esamību.
Izmantotie pašvaldības komunikācijas kanāli lielā mērā sakrīt ar avotiem, no kuriem aptaujātie iedzīvotāji saņem informāciju. Tie, izdalot „Druva”, atbilst principam, kuru iedzīvotāji izvirza pašvaldībām – lēti (bezmaksas) un viegli, brīvi pieejami. Rajona laikraksta pieejamība ir ierobežota iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Lai arī ir pastāv publiskas piekļuves vietas, piemēram, bibliotēku lasītavas, nokļūšana līdz tām prasa aktīvu rīcību, laika patēriņu un nereti saistīti ar ceļa izdevumiem.
Par pašu efektīvāko informācijas nesēju savas pašvaldības iedzīvotāju informēšanai un iesaistīšanai pašvaldības darbā aptaujātās pašvaldības uzskata pašvaldības informatīvos izdevumus. Ineši norāda, ka tādejādi ir iespēja aptver plašāku vietējo iedzīvotāju daudzumu. Vecpiebalga argumentē, ka to saņem visas mājsaimniecības, neskatoties uz interneta pieejamību, uzsverot, ka iedzīvotājiem tas ir bez maksas. Arī Cēsis ir līdzīgās domās, par pašiem efektīvākajiem uzskatot pašvaldības mazformāta informatīvos materiālus, jo, ja tie tiek nogādāti iedzīvotāju pastkastītēs, tad ir vislielākā iespējamība, ka tie tiks izlasīti. Straupe par vienlīdz svarīgu uzskata interneta vidi, pašvaldības mājaslapu.
Tiešās jeb starppersonu komunikācijas formas (sarunas, semināri, tikšanās ar deputātiem, pašvaldības speciālistiem utt.) nozīmību sabiedrības iesaistīšanā pašvaldības vērtē pozitīvi. Vienīgi Ineši vērtējums ir nedaudz atturīgāks, argumentācijā norādot vienīgi ieguvumu – notiek informācijas apmaiņa. Cēsu komentārs: „iedzīvotājs no kompetenta speciālista iegūst objektīvu, nepastarpinātu informāciju. Speciālistam/deputātam ir iespēja pamatot pašvaldības lēmumus”. Arī Vecpiebalga atzīst, ka tas ir daudz kvalitatīvāks risinājums, vienlaicīgi norādot uz zemo apmeklētības līmeni.
Vairums vērtē pozitīvi normatīvajos aktos noteikto pienākumu pašvaldībām iesaistīt iedzīvotājus pašvaldības darbā. Ineši to saista ar savstarpējo komunikāciju, kas pats par sevi ir pozitīvs process. Cēsis norāda, ka „tādejādi ir zināmas sabiedrības vēlmes un līdz ar to arī atbalsts citām aktivitātēm. Tas rada sabiedrības piederību pilsētai, vairo patriotismu, jo katrs jūtas līdzatbildīgs un svarīgs”. Vienīgi Vecpiebalga uzskata, ka „pašvaldībai nav tāda pienākuma, bet ir jādod iespēja, iesaistīties procesos, piemēram, sēdēs, komiteju komisiju darbā”.
Atbildot uz slēgto jautājumu, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, viedoklis dalās. Viennozīmīgu „jā” sniedza Straupe un Ineši. Cēsis un Vecpiebalga uzskata, ka ir jāiesaista tikai atsevišķu jautājumu lemšanā.
Pašvaldības iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos izskaidro ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Vecpiebalga papildus kā uz problēmu norāda pašvaldības noslogotību. Savukārt Ineši uzskata, ka iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis viņu pašvaldībā ir pilnīgi pietiekams.
Atbildi uz jautājumu, vai atgriezeniskā saite darbā ar pašvaldības iedzīvotājiem ir pietiekama, lūgts sniegt izmantojot 10 ballu sistēmu. Straupe, dodot 8 balles, uzskata, ka pašvaldības atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem ir ļoti laba. Cēsis un Ineši vērtē kā viduvēju, novērtējot ar 5 ballēm. Vecpiebalga izjūt visneapmierinošāko atgriezenisko saiti, sniedzot vērtējumu 4 – gandrīz viduvēji. Rodas jautājums –ja jau Inešu padome uzskata, ka iedzīvotāju iesaistīšanās ir pietiekama, kāpēc vērtējumā par atgriezenisko saiti ir sniegts viduvējs vērtējums?
Kā galveno iniciatoru par iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības darbībā, reizē sekmējot arī atgriezenisko saiti, Cēsis un Ineši norāda pašvaldību. Vecpiebalga norāda, ka problēmas pamatā ir normatīvo aktu neesamība, kas atļautu iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības darbībā. Straupe uzskata, ka katram pašam ir jāizvērtē nepieciešamība iesaistīties. Vecpiebalgas pagasta padomes apgalvojumi par normatīvo aktu neesamība un par pienākuma neesamību iesaistīt iedzīvotājus pašvaldības darbībā liek secināt, ka tai ir vājas zināšanas valsts pārvaldes principos un juridiskajos jautājumos.
Sniedzot informāciju par to iedzīvotāju interešu grupu esamību, kuras iesaistās pašvaldības darbā, lēmumu pieņemšanas procesā, situācija ir dažāda. Cēsīs tādas esot vairākas, regulāri tiek iesaistītas un rezultāts ir apmierinošs. Straupē ir pāris, taču pašvaldība atzīst, ka iesaistīšanās ir neregulāra un ar zemu efektivitāti. Vecpiebalgā un Inešos interešu grupu neesot. Esot tikai atsevišķi iedzīvotāji, kuri aktīvi iesaistās dažādos jautājumos. Abas pašvaldības norāda, ka šie iedzīvotāji iesaistās regulāri un rezultāts ir apmierinošs. Vecpiebalga piebilst, ka „gandrīz vienmēr tiek sniegti ļoti labi ierosinājumi no aktīvistu puses un arī ņemti vērā!”

Pašvaldībām ir nepieciešamas idejas un atbalsts. Situācija parāda, ka būtiska nozīme ir iedzīvotāju spējai mobilizēties un spēt sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Kā iedzīvotājus mobilizējošs elements viennozīmīgi var kalpot pati pašvaldības (pa)dome. Iedzīvotāju ietekmes potenciāls slēpjas gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos aspektos.





pirmdiena, 2013. gada 1. jūlijs

Cēsu rajona vietējo pašvaldību faktiskā rīcība - attieksme pret informācijas sniegšanu


 Cēsu rajona pašvaldībām ar elektroniskā pasta starpniecību 19.03.2009. tika izsūtīta aptaujas anketa. Līdz 31.03.2009. jeb 12 dienu laikā autors saņēma informāciju tikai no Straupes pagasta padomes (nākošajā dienā pēc informācija pieprasīšanas). Tika izsūtīta identiska atgādinājuma vēstule, nobeigumā klāt pievienojot „Informācijas atklātības likumā” 11.prim 2.panta 1.daļā ietverto tiesību normu par pienākumu sniegt informāciju arī elektroniskā formā: „Pieprasīto informāciju izsniedz mutvārdos, rakstveidā vai, ja tas iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus." Paturpinot tiesību normu, autors pavadvēstulē pašvaldībām norāda, ka tieši tāpat arī attiecība uz pieprasītāju attiecas iespēja izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Pēc atgādinājuma nosūtīšanas līdz 09.04.2009. autors saņēma atbildes no 4 Cēsu rajona vietējām pašvaldībām.
Noteikumus par iestādes rīcību, kādai jāseko pēc privātpersonu informācijas pieprasījuma, nosaka „Informācijas atklātības likums” [1]. Tajā tiek definēti gadījumi, atrunāti nosacījumi, kuros iestādei ir aizliegts vai dotas tiesības nesniegt informāciju, bet jebkurā gadījumā par obligātu pienākumu uzliekot sniegt atbildi un atteikuma pamatojumu. Pētījuma autors atteikumu nav saņēmis nekādā formā.
„Informācijas atklātības likuma” 14.pantā ir noteikti informācijas sniegšanas termiņi. Atbilde ir jāsniedz 15 dienu laikā, ja pieprasījums tiek apmierināts, vai 7 dienu laikā, ja iestāde likumā atrunātajos ganījumos nevar vai nedrīkst izpildīt pieprasījumu. No pirmreizējās informācijas pieprasīšanas 19.martā pašvaldību (pa)domēm atvēlētais 15 dienu termiņš ir pārsniegts.
Iespējams, pašvaldības savu faktisko rīcību pamato ar to, ka pieprasījums nav noformēts atbilstoši prasībām, respektīvi, nav informācijas pieprasītāja paraksts. Tā nav korekta interpretācija, jo šeit runa iet par informācijas nesniegšanas iespējamību, nevis par atbildes nesniegšanu, kas ir divas dažādas lietas. Personas identificēšanas nepieciešamībai tika sniegta pietiekama informācija, piemēram, telefona numurs, darba vietas faksa numurs, mājas adrese, augstskolas nosaukums, fakultāte un katedra. Pietam, aptaujas anketā pieprasītā informācija nekādā veidā nav definējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kas nosaka stingrāku kārtību informācijas saņemšanai.
„Informācijas atklātības likuma” 10.panta 1.daļā ir atrunāta labas pārvaldības principu ievērošana iestādes darbībā. Tie, savukārt, definēti „Valsts pārvaldes iekārtas likuma” (VPIL) 10.pantā. Šī gadījuma kontekstā varētu runāt par sekojošām tiesību (normām) principiem:
·       Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana (VPIL 10.p. 1.daļa);
·       Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses (VPIL 10.p. 5.daļa);
·       Valsts pārvaldes (..)pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā (VPIL 10.p. 6.daļa);
·       Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai (VPIL 10.p. 8.daļa)[2].
Pamatojoties uz 21 vietējo pašvaldību faktisko rīcību un saskatāmiem vairāku tiesību normu pārkāpumiem, ir pamats domāt par administratīvo pārkāpumu. Šāda rīcība parāda, ka valstī spēkā esošo tiesību normu ievērošana Cēsu rajona vietējo pašvaldību darbībā ir nepilnīga. Tas arī pamato aptaujāto iedzīvotāju sniegto vērtējumu 6 jeb „gandrīz labi” par tiesiskumu savā pašvaldībā.

Pašvaldību rīcība liek secināt, ka pastāv problēmas ar atvērtību iedzīvotājiem, pieejamību. Šeit runa ne tikai par normatīvā regulējuma ievērošana, bet arī par attieksmi pret sabiedrību, pašvaldības darbinieku izpratni par ētiskumu savā darbībā, nerunājot par lietišķo etiķeti, kas liek vismaz formāli atbildēt.




[1] Informācijas atklātības likums.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 29.10.1998.; stājies spēkā 20.11.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 14.10.2006.// Latvijas Vēstnesis, 06.11.1998., Nr.334/335. – Skat. internetā (01.01.2009.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likums.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.; stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis, 21.06.2002., Nr.94. - Skat. internetā (01.01.2009.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off

sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

Sabiedriskās attiecības publiskajā pārvaldē

Sabiedriskās attiecības ietver visus saskarsmes veidus ar visiem cilvēkiem, ar ko organizācija veido un uztur attiecības. Ir trīs starptautiski atzītas sabiedrisko attiecību definīcijas:
1.    Sabiedrisko attiecību institūta (Lielbritānija) definīcija: „plānoti un pastāvīgi centieni, kuru mērķis ir izveidot un saglabāt labo gribu un savstarpēju sapratni starp uzņēmumu un tā auditoriju”;
2.    ASV Sabiedrisko attiecību asociācijas definīcija: „sabiedriskās attiecības palīdz daudzpusīgai un plurālistiskai sabiedrībai pieņemt lēmumus un darboties efektīvāk, sasniedzot savstarpēju sapratni starp sabiedrības grupām, uzņēmumiem un organizācijām. Sabiedriskās attiecības palīdz harmoniski apvienot privātās un sabiedriskās intereses”;
3.    Trešā starptautiski atzītā sabiedrisko attiecību definīcija: „Sabiedriskās attiecības ir māksla un sociālā zinātne, kuras mērķis ir analizēt tendences, paredzēt to sekas, konsultēt uzņēmumu vadītājus un īstenot ieplānotās darbības programmas, kas kalpo gan uzņēmuma, gan sabiedrības interesēm”.[1]
Eduards Bērneiss (E.L. Berneys), viens no pirmajiem sabiedrisko attiecību profesionāļiem ASV, sabiedriskās attiecības raksturo kā „darbības jomu, kas ir paredzēta, lai uzlabotu savstarpējās attiecības starp personību, grupu, ideju un citiem sabiedrības elementiem, no kā šī persona ir atkarīga”.[2]
Sabiedrisko attiecību pamatā ir mērķtiecīga, pārdomāta komunikācija, kas savu rīcību balsta uz mērķauditorijas pētījumos iegūtās informācijas. Ar pētījumu palīdzību parasti tiek fiksēta esošā situācija jeb izejošā pozīcija. Parasti tie ir lietišķi pētījumi ar mērķi izzināt konkrētās mērķauditorijas uzvedību, ieradumus, uzskatus, domas, informētības un aktivitātes līmeni, sabiedrisko attiecību programmas efektivitāti un tml. Tāpat izpēte ir nepieciešama arī izvērtēšanas stadijā pēc iedarbības (vai lielāka posma) noslēgšanās, lai uzzinātu cik lielā mērā un efektīvi ir uztverta pasniegtā ziņa.
Iegūtā informācija tiek interpretēta un kopā ar vadību izstrādā attiecīgās organizācijas mērogā pārmaiņu un reaģēšanas stratēģisko plānus. Sabiedrisko attiecību speciālistam jāparedz izmaiņas organizācijas vidē un jāpalīdz vadībai tās izprast.[3]
„To sabiedrisko attiecību speciālistu darbam, kuri strādā valstiskajās institūcijās, ir šādas mērķauditorijas:
a)                Vadītāji un darbinieki valdībā un valsts institūcijās;
b)                Sabiedriskās organizācijas, politisko partiju vadītāji;
c)                Politiska rakstura rīcības komitejas;
d)               Valsts un pašvaldību ierēdņi;
e)                Privātā uzņēmējdarbībā strādājoši cilvēki;
f)                 Profesionālās asociācijas;
g)                Masu saziņas līdzekļu pārstāvji;
h)                Visa pārējā sabiedrība.
Sabiedrisko attiecību mērķi ir atkarīgi no tā, kādā valstiskajā institūcijā sabiedrisko attiecību speciālists strādā, bet viņu darbs balstās uz diviem pamatnoteikumiem:
1)                Demokrātiskā valstī valstiskajām institūcijām ir jāsniedz visa informācija saviem pilsoņiem.
2)                Valsts institūciju efektīvai darbībai ir nepieciešams aktīvs pilsoņu atbalsts un līdzdalība.
Sabiedrisko attiecību valstiskajās institūcijās programmu mērķiem neatkarīgi no valdības līmeņa ir vismaz trīs kopīgi aspekti:
1)                Informēt pilsoņus un iedzīvotājus par valdības, pašvaldības un valstisko institūciju darbību;
2)                Veicināt aktīvu sadarbību valdības programmās;
3)                Veicināt pilsoņu atbalstu politiku un programmu izveidē.
Pilnīgi brīvu informācijas plūsmu ierobežo tādi faktori, kā, piemēram, nacionālās drošības apsvērumi, ar uzņēmējdarbību saistīti noslēpumi, kā arī pilsoņu tiesības uz personiskas informācijas slepenību. [4]
Praksē ir faktiski neiespējami strādāt ar katru iedzīvotāju individuāli. Tieši tāpēc par starpniekiem un ietekmīgiem spēlētājiem ir kļuvuši plašsaziņas līdzekļi, vienlaicīgi radot nevēlamus blakusefektus. „Žurnālisti arvien vairāk ietekmējas un kļūst arvien atkarīgāki no sabiedrisko attiecību avotiem, kas tiem piegādā informāciju. (..)Žurnālistikas pāreja no izpētes uz izklaidējošas informācijas sniegšanu un pēdējā laika apsēstība ar slavenībām nozīmē, ka arvien mazāk vietas atliek nopietnām diskusijām par sabiedrībai patiesi svarīgiem jautājumiem.
No tā izriet divas lietas. Pirmkārt, drauds, ka sabiedriskās attiecības pārāk fokusēsies uz trivialitātēm, jo mediju hītus iegūt ir daudz vieglāk. Otrkārt, attiecības starp sabiedriskajām attiecībām un žurnālistiku kļūst neveselīgi tuvas. Medijiem ir brīvas tiesības izteikt savus kritiskos spriedumus, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Taču situācija var kļūt draudīga, jo mediji nonāk pārlieku lielā atkarībā no sabiedrisko attiecību avotiem, kas bieži ir nekaunīgi savā neobjektivitātē. Turpretim daudzi mediji nepelnīti „noliek” sabiedriskās attiecības, kas ir negodīgi.”[5]
Plānojot sabiedrisko attiecību aktivitātes, būtisku lomu šajā procesā ieņem arī interešu grupas. Sabiedrisko attiecību aktivitātes tiek balstītas uz konkrētās situācijas analīzi, definējot, ja ne visas, tad vismaz lielākās un nozīmīgākās interešu grupas. Balstoties uz to, tiek mērķtiecīgi izstrādāta stratēģija, kampaņa, tās taktika, kuru mērķis, pēc iespējas trāpīgāk nosakot to vērtības un vajadzības, ir iedarboties uz šīm grupām.
Sabiedrisko attiecību aktivitātes ir cieši saistītas ar pašvaldības politiskajiem lēmumiem. Tām ne tikai jāveic izskaidrošana, iedzīvotāju iesaistīšana, bet jāveicina arī lēmumu leģitimizācija.



[1] Lapsa T., Sabiedriskās attiecības. Ievads teorijā un praksē. - Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002. – 5.–6.lpp.
[2] Lapsa T., Sabiedriskās attiecības. Ievads teorijā un praksē. - Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002. – 7.lpp.
[3] Katlips S.M., Senters A.H., Brums G.M. Sabiedriskās attiecības. – Rīga: Avots, 2002. – 311.lpp.
[4] Lapsa T., Sabiedriskās attiecības. Ievads teorijā un praksē. - Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002. – 71.–72.lpp.
[5] Gregorija, A. (red.), Sabiedriskās attiecības praksē. Gregorija, A., Sabiedriskās attiecības praksē: ieskats 21. gadsimtā. Rīga: Lietišķās informācijas centrs, 2007. – 23.lpp.