otrdiena, 2013. gada 3. septembris

Interešu grupu ietekme attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu pašvaldībā


Respondenti ļoti cerīgi vērtē iedzīvotāju iespējas efektīvāk aizstāvēt savas intereses apvienojoties interešu grupās. 78% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) procenti uzskata, ka apvienojoties ir iespēja panākt procesu virzību sev vēlamā gultnē. 12,9% ir pesimistiskāki par interešu grupu iespējām. Viņi uzskata, ka tās ir bezjēdzīgas aktivitātes, jo viņos tāpat neviens neieklausīsies. Savukārt 9,1% aptaujāto uzskata, ka darīt jau var un ir iespēja pavirzīt procesus sev vēlamā virzienā, bet interešu grupu aktivitātes, spiediena izdarīšana uz lēmuma pieņemšanas procesu ir nevēlama.

Jāpievērš uzmanība kādam būtiskam apstāklim. Pēdējā desmitgadē Latvijā ir veikta virkne pētījumu, regulāri tiek apkopoti statistikas dati par nevalstisko organizāciju dalībnieku un politisko partiju biedru skaitu. „Socioloģiskie pētījumi uzrāda zemu pašorganizācijas līmeni, zemu sevis novērtēšanu un kolektīvās darbības spēju neapzināšanos.”[1] Ar vārdiem iedzīvotāji saprot iedzīvotāju saliedētības, interešu grupu ietekmes potenciālu, tomēr reālitāte rāda, ka iedzīvotāji pārāk maz iesaistās.

Vērtējot iegūtos datus no administratīvi teritoriālā skatupunkta, lai arī nebūtiski, tomēr ārpus Cēsu novada dzīvojošie ir mazāk pesimistiski (10,5% pret 15,5%). Interešu grupu ietekmi atzinīgi vērtē 73,6% Cēsu novada, 80,6% pārējo Cēsu rajona vietējo pašvaldību respondenti. Lielāks pesimistu skaits un iepriekšējā nodaļā atklātais savas pašvaldības tiesiskuma pazemināts vērtējums Cēsu novadā liecina par problēmu pastāvēšanu.

Izteiktāks sadalījums ir pēc iegūtā izglītības līmeņa. Respondenti ar pamatizglītību zemāk vērtē iedzīvotāju saliedēšanās efektivitāti, ir noraidošāki un pesimistiskāki par šādām aktivitātēm. Piemēram, 19,5% ar pamata, 14,5 ar vidējo un 6,7% respondentu ar augstāko izglītību uzskata, ka šādas aktivitātes ir veltīgas, jo tāpat neviens neieklausīsies. Tas liek domāt arī par iedzīvotāju pašvērtējuma līmeni. Jo izglītotāks, jo augstāks pašvērtējuma līmenis.

Respondentiem aptaujas ietvaros tika lūgts novērtēt interešu grupu ietekmi viņu pašvaldībā attiecībā uz politisko lēmumu pieņemšanas procesu. Lai arī veicot aptauju netika izvirzīts uzdevums noskaidrot respondentu zināšanas par esošajām interešu grupām, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un tml., piemēram, uzdodot kontroljautājumu, aptaujas procesa laikā gūtie novērojumi liecina, ka patiesā pētījumu dalībnieku informētība varētu būt zemāka. Daļai cilvēku kauns atklāt savu nezināšanu. 

Saņemot vērtējumu noskaidrojās, ka tikai 3,8% uzskata, ka interešu grupas ir ļoti ietekmīgas. 26,8% domā, ka tās regulāri tiek iesaistītas un darba rezultāts ir apmierinošs. Par neregulāru iesaistīšanos un zemas efektivitātes darbību ir pārliecināti 28,9% aptaujāto. 15,7% uzskata, ka interešu grupām viņu pašvaldībā nav reālas ietekmes. Ceturtdaļai respondentu nav informācijas ne par vienu interešu grupu savā pašvaldībā. Par interešu grupu ietekmi pēc administratīvi teritoriālā un sociāldmogrāfiksā iedalījuma nav vērā ņemamu atšķirību vai sakarību.



[1] Kruks S., Sociālo aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā. LU raksti, 648.sējums, 2002. – 198.lpp.

pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

Pašvaldības amatpersonu darbības tiesiskums veicot savas funkcijas


Pētījuma dalībniekiem tika lūgts desmit ballu skalā novērtēt, cik lielā mērā viņu pašvaldības amatpersonas veicot savas funkcijas ievēro normatīvos aktus. Aptaujā tika pateikts, ka vērtējums 1 balle nozīmē, ka viņu pašvaldība absolūti ignorē normatīvos aktus, nepakļaujas likuma varai, pašvaldībā pastāv tiesisks nihilisms. Turpretim vērtējums 10 balles nozīmē, ka visos normatīvajos aktos iekļautās prasības, regulējumi tiek 100% ievēroti, izpildīti. Nekas netiek pārkāpts vai apiets.

Jāatzīmē, ka 12 respondentu no 235 aptaujātajiem, lai arī tika skaidrots, ka tas ir tikai subjektīvs vērtējums un aptauja ir anonīma, kategoriski atteicās atbildēt. Aptaujāto argumentācijas pamatā kalpoja nevainības prezumpcijas princips. Viņi nevarot spriest par tām lietām, par kurām viņiem neesot pierādījumu.

Datu analīzē, izmantojot centrālās tendences rādītājus, noskaidrojam, ka vidējais aritmētiskais ir 6,13, mediānas vērtība ir 6. Visbiežāk sastopamā vērtība jeb moda ir 5. Tas liecina, ka vērtējuma sadalījumam ir neliela nobīde uz labo pusi, respektīvi, vidējais respondentu vērtējums, ņemot vērā centrālās tendences rādītājus, pārsniedz viduspunktu jeb 5 balles rādītāju.

Par nelielu nobīdi uz labo pusi liecina arī pozitīvais asimetrijas koeficients 0,21. Tas nozīmē, ka aritmētisko vidējo nedaudz vairāk ietekmē lielās vērtības. Respondenti ar savu vērtējumu pasaka, ka situācija Cēsu rajona vietējās pašvaldībās ir gandrīz laba. Korekti attiecinot iegūtos datus uz visu ģenerālo kopu, aprēķināma standartamplitūda:
            _                                                   _
Rst= (x±S), kur Rst – standartamplitūda; x – vidējais aritmētiskais; S- standartnovirze.

Tādejādi iegūts variāciju apgabals no 4,29 līdz 7,97, kuru robežās noteikti atradīsies ģenerālās kopas jeb visu Cēsu rajona iedzīvotāju vidējais aritmētiskais vērtējums par tiesiskumu pašvaldībā.

Izdalot Cēsu novadu no pārējām Cēsu rajona pašvaldībām atklājas, ka Cēsu novada darbības tiesiskums tiek vērtēts zemāk, attiecīgi 5,84 pret 6,38. Aplūkojot iegūto vērtējumu pa ballēm (skat. 25. pielikumu), par Cēsu novadu ir vairāk zemo vērtējumu, bet par pārējām pašvaldībām – attiecīgi vairāk augsto vērtējumu. Piemēram, 9 balles piešķīra 3,9% Cēsu novada respondentu, 8,3% pārējo; 10 balles – 1,9% pret 5,8%.

Aplūkojot datus pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, augstāku vērtējumu sniedz pētījuma dalībnieki ar augstāko izglītību. Vidējais aritmētiskais pamatizglītības respondentu atbildēm ir – 5,52, vidējās izglītības – 5,76, augstākās – 7,06. Vispārinot iegūtos datus uz visas ģenerālkopas indivīdiem ar atbilstošo izglītību, varam apgalvot sekojošo. Visu Cēsu rajona iedzīvotāju ar pamatskolas izglītību vidējais aritmētiskais vērtējums attiecībā uz savas pašvaldības darbības tiesiskumu ir variāciju apgabalā no 4,34 līdz 6,7 ballēm. Ar vidējo izglītību no 3,88 līdz 7,64. Ar augstāko izglītības līmeni – 5,35-8,77 balles. No tā izriet – indivīdi ar augstāko izglītības līmeni pozitīvāk vērtē savas pašvaldības darbības tiesiskumu.