Piedalīšanās savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā

Jautājot, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, 40,2%  (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) atbildēja, ka noteikti. Nedaudz lielāks respondentu skaits – 46,2% - norāda, ka piedalīšanās būtu nepieciešama atsevišķos svarīgākajos jautājumos. 9,4% lēmuma pieņemšanas procesu uztic ievēlētajiem pārstāvjiem un speciālistiem. Savukārt 3,4% iedzīvotāju ir noraidoša attieksme attiecībā uz iedzīvotāju iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Diemžēl, ne visi pozitīvu atbildi sniegušie respondenti to attiecina uz sevi. Par to liecina arī iedzīvotāju līdzdalības līmenis vēlēšanās, referendumos, sabiedriskajās apspriedēs un tml. aktivitātēs.

Sadalījumā pa dzimumiem viedokļu atšķirības galvenokārt saistāmas ar piedalīšanās biežumu. 50% vīriešu un 33% sieviešu uzskata, ka noteikti jāpiedalās. Kā nepieciešamību pēc iedzīvotāju piedalīšanās politisko lēmumu pieņemšanas procesā tikai atsevišķos būtiskākajos jautājumos atzīst 36,6% vīriešu un 51,7% sieviešu. Šajā sakarībā autors vēlas piebilst, ka respondentiem acīmredzami trūkst izpratnes par laika patēriņu un nepieciešamajām zināšanām, kādas nepieciešamas kvalitatīva un izsvērta lēmuma pieņemšanai. Lai arī tas norāda uz vēlmi pārstāvnieciskās demokrātijas veidu aizstāt ar tiešo demokrātiju, līdzīgi kā tas bija Antīkajā Grieķijā, pēc autora domām tas ir iespējams tikai mazās pašvaldībās ar ļoti augstu sabiedrības iesaistīšanās un izglītības līmeni, valstisku domāšanu. Ja iedzīvotāji sniedzot atbildi „jā, noteikti” bija domājuši galvenokārt sabiedrības īstenotu kontroli pār politisko lēmumu pieņemšanas procesu, tad tas panākams arī ar citiem līdzekļiem.

Pēc piederības pašvaldībai atklājas līdzīgi aina. Cēsu novada iedzīvotāji biežāk uzskata, ka sabiedrībai regulāri jāpiedalās politisko lēmumu pieņemšanas procesā (44% pret 36,8%), savukārt pārējās rajona pašvaldībās dzīvojošie vairāk sliecas uz būtiskākajiem jautājumiem (51,2% pret 40,4%). Jāatzīmē, ka 5,5% Cēsu novada, pretstatā 1,6% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotājiem, kategoriskāki ir pret iedzīvotāju iesaistīšanos.

Pētījuma dalībniekiem tika lūgts atklāt, vai viņi kādreiz ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu savā pašvaldībā. 48,7% pētījuma dalībnieku atzīst, ka viņiem nav bijusi tāda vajadzība. 16,2% ir pesimistiskāki, jo uzskata, ka viņi ar savām aktivitātēm tāpat neko nespēs ietekmēt, uzskatot šo nodarbība per veltīgu laika izšķiešanu un savu nervu bojāšanu. Tādejādi gandrīz divas trešdaļas respondentu – 64,9%, savā dzīvē ne reizi nav centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.

Mazliet vairāk kā trešā daļa pētījuma dalībnieku (35%) ir izrādījuši iniciatīvu. 18,8% norāda, ka vismaz reizi ir piedalījušies savas pašvaldības rīkotajās aptaujās, konsultācijās ar iedzīvotājiem. 9,4% ir runājuši ar deputātiem, pašvaldības darbiniekiem. Savukārt 6,8% ir rakstiskā formā (vēstule, iesniegums un tml.) vērsušies savā pašvaldībā ar mērķi ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.

Labāk izglītotie respondenti savās pašvaldībās biežāk ir piedalījušies lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā. To ir darījuši 9,8% ar pamata, 16,4% ar vidējo un 27,6% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Pesimistiskāk noskaņoto vairāk ir respondentu vidū ar zemāku izglītības līmeni. To, ka tāpat neko nespēs ietekmēt uzskata gandrīz katrs trešais (31,7%) respondents ar pamata, 16,4% ar vidējo un 7,9% ar augstāko izglītību. Nākas atzīt, ka izglītotākie iedzīvotāji ir ne tikai aktīvāki savu interešu aizstāvēšanā, bet arī optimistiskāki un ar augstāku pašpārliecinātību. Iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, iespējams, nenovērtē savas spējas, viņiem trūkst zināšanas un izpratnes par notiekošajiem procesiem, to kārtību un savām iespējām.

Respondentu atbildes dzimumu sadalījuma plāksnē parāda, ka vīrieši ir nedaudz aktīvāki attiecībā uz lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu. Savukārt sieviešu sniegtajās atbildēs nedaudz lielāks pārsvars ir atbildēs, ka nav bijusi nepieciešamība. Šie dati liek domāt, ka patriarhālās sabiedrības uzbūve pamazām izzūd, lai gan joprojām problēmu risināšanā, lēmumu ietekmēšanā no vīriešu dzimuma puses ir neliels aktivitāšu pārsvars.

Aplūkojot datus vecumu grupas iedalījumā, gados jaunie mazāk ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu. Viennozīmīgi nevar pateikt, vai tas saistīts ar jaunās paaudzes kūtrumu, neieinteresētību vai zināšanu trūkumu, jo daļa no respondentiem turpina izglītības iegūšanu un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, kuri, visdrīzāk uzņemas dažādu jautājumu risināšanu, ietekmēšanu. To parāda arī gados vecāku cilvēku aktivitāte. Tomēr, jānorāda, ka gados jauno cilvēku vidū valda lielāks pesimisms attiecībā uz savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. Šādu argumentu par pamatu savas iniciatīvas neizrādīšanai norāda 24% vecuma posmā 18-30g., 11,3% no 31-45g., 7,7% no 46-60g. un 12,5% vecumā no 61 līdz 74 gadiem. Vispārinot datus nākas domāt, ka vērojama jaunās paaudzes norobežošanās tendence no savā pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Nevēlēšanās, nespēja vai nezināšana kā konstruktīvā veidā sev par labu varētu ietekmēt notiekšos procesus.