Ievads


Pašvaldības ir valsts vietējās pārvaldes institūcija, kura savā administratīvajā teritorijā nodrošina normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un brīvprātīgās iniciatīvas izpildi. Tieši vietējās pašvaldības ir tās valsts pārvaldes institūcija, kuras nonāk visciešākajā kontaktā ar iedzīvotājiem un viņu problēmām. Normatīvajos aktos kā būtiska pašvaldību funkcija ir noteikta darbošanās savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Tas, kā tiek īstenota šī funkcija, ir cieši saistīts ar iedzīvotāju vajadzību, problēmu izzināšanu, informēšanu un iesaistīšanu vietējo pašvaldību politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ir uzskatāms par vietējo pašvaldību īstenotās komunikācijas pamatuzdevumu. Komunikācija pati par sevi nevar būt pašmērķis, bet gan līdzeklis pašvaldības izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Tieši komunikācijas process un tajā pielietotie līdzekļi būtiski ietekmē sabiedrības informētības līmeni un iespējamo sabiedrības iesaistīšanos, kas cieši savijas ar publiskās pārvaldes, tajā skaitā vietējo pašvaldību, darbības leģitimizāciju. Tomēr, darba tēma saistās ne tikai ar valsts pārvaldes (tajā skaitā vietējo pašvaldību) darbības leģitimitāti, bet arī ar demokrātijas būtību. Kā viens no Latvijas Republikas publiskās pārvaldes mērķiem ir ne tikai uzturēt, bet ari nostiprināt demokrātiju – aktīva un zinoša pilsoniskā sabiedrība, kura pilsoniskās pašdarbības ceļā pati spēj būtiski ietekmēt sabiedrības pārvaldīšanas jautājumus un efektīvi kontrolēt valsts varas institūcijas. 

Starp valsts pārvaldi (pašvaldību) un iedzīvotājiem pastāv plaisa. Būtisks demokrātijas princips – valsts amatpersonas kalpo iedzīvotājiem, nevis otrādi. Tas ir reāls un būtisks drauds demokrātiskai pārvaldei de facto izpratnē. Pētījums ir cieši saistīts ar šo problemātiku, par izpētes areālu izvēloties Latvijas Republikas Cēsu rajona vietējās pašvaldības.

Maģistra darba mērķis: noskaidrot Cēsu rajona vietējo pašvaldību pielietotos komunikācijas kanālus, informācijas pieejamību un iedzīvotāju iesaistīšanās šķēršļus politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

Darba ietvaros lietotais jēdziens politiskie lēmumi ir jāizprot plašākā nozīmē, iekļaujot sevī ne tikai stratēģisko, taktisko lēmumu pieņemšanu, bet arī problēmu un konfliktu mērķtiecīgu risināšanu, kuru iedarbība sniedzas ārpus organizācijas. Jēdzienā netiek iekļauti vietējo pašvaldību darbinieku ikdienas rutīnas lēmumi.

Jēdziens iesaistīšanās attiecas uz konsultācijām un līdzdalību:
Konsultācijas – sabiedrības iesaistīšanās veids, kurā divpusējā saziņā valsts vēršas pie iedzīvotājiem ar lūgumu sniegt ar politikas izstrādi saistītus priekšlikumus un saņemt attiecīgas atbildes.
Līdzdalība – sabiedrības iesaistīšanas veids, kurā sadarbība ar valdību tiek nodrošināta, sabiedrībai aktīvi iesaistoties politikas nostādņu formulēšanā un izstrādē. Augstākajā līdzdalība pakāpē sabiedrība tiešā veidā iesaistās priekšlikumu izstrādē par politikas veidošanu un piedāvā konkrētus problēmas risinājumus"[1].

Autors pētījumam izvirza sekojošu hipotēzi: Cēsu rajona iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir informētāki un aktīvāki, vairāk uzticas savai pašvaldībai, nekā tie, kuriem ir zemāks izglītības līmenis.

Maģistra darba izpētes jautājumi:
Kāda ir Cēsu rajona iedzīvotāju attieksme un vērtējums par savu pašvaldību?
Ar kādiem komunikācijas līdzekļiem, paņēmieniem tiek un ar kādiem būtu jāuzrunā iedzīvotāji Cēsu rajona vietējām pašvaldībām?
Kāda ir Cēsu rajona vietējo pašvaldību attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem
Kāpēc iedzīvotāji nepietiekami iesaistās pašvaldības darbībā un kā situācija būtu uzlabojama?
Vai iedzīvotāji apzinās interešu grupu ietekmi un iespējas?

Maģistra darba uzdevumi
1. apkopot teorētisko informāciju par komunikāciju un vietējo pašvaldību vietu un lomu publiskajā pārvaldē;
2. izpētīt spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz vietējām pašvaldībām un iedzīvotāju iesaistīšanu to darbībā;
3. noskaidrot Cēsu rajona vietējo pašvaldību pielietotos komunikācijas kanālus un to atbilstību iedzīvotāju interesēm un iespējām;
4. izvērtēt informācijas pieejamību Cēsu rajona vietējās pašvaldībās;
5. noskaidrot Cēsu rajona iedzīvotāju iesaistīšanās šķēršļus savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā;
6. sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai Cēsu rajona vietējās pašvaldībās;
apstiprināt vai noraidīt darbam izvirzīto hipotēzi. 

Maģistra darba plāns sastāv no trim daļām. Darba pirmajā daļā tiek apkopota teorētiska informāciju par komunikāciju un vietējo pašvaldību vietu un lomu publiskajā pārvaldē, izdalot: komunikācijas kanālus, sabiedrisko attiecību būtību un lomu komunikācijas procesā, interešu grupu lomu un ietekmi, vietējo pašvaldību normatīvo regulējumu, tajā skaitā labas pārvaldības principus publiskajā pārvaldē, politisko lēmumu pieņemšanas procesu un iedzīvotāju iesaistīšanos kā demokrātiskas pārvaldes būtisku iezīmi. 

Maģistra darba empīriskais materiāls tiek iegūts, izmantojot kvantitatīvo pētījumu metodes: 
1. Aptaujājot Cēsu rajona vietējo pašvaldību iedzīvotājus, tādejādi noskaidrojot: 
a. iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu attiecībā uz vietējās pašvaldības pielietoto komunikācijas kanālu pieejamību; 
b. iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu attiecībā uz vietējās pašvaldības rīcībā esošās informācijas pieejamību; 
c. iedzīvotāju iesaistīšanās šķēršļus vietējās pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā. 

Iedzīvotāju aptauja veikta laika periodā no 2009. gada 23.februāra līdz 2009. gada 24.martam. Tās ietvaros tika plānots pēc nejaušības principa aptaujāt 400 respondentu, no kuriem 200 būtu Cēsu novada iedzīvotāji, bet 200 – pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Sasniegtais – 110 no Cēsu novada, 125 no pārējām pašvaldībām. Aptaujā tika ņemts vērā iedzīvotāju vecums, dzimums, iegūtās izglītības līmenis. 

Respondentu sadalījuma pamatojums meklējams sekojošos apstākļos: 1. Cēsu pilsētas pašvaldība ir politiski un ekonomiski ietekmīgākā, līdz ar to salīdzināšanas nolūkos rodas nepieciešamība pretstatīt pret pārējām rajona vietējām pašvaldībām; 2.darba ietvaros nav izvirzīts mērķis analizēt katru Cēsu rajona vietējo pašvaldību, bet gan veidot kopainu, salīdzināšanas un padziļinātas analīzes nolūkos jaunizveidoto Cēsu novadu pretstatot pārējām Cēsu rajona vietējām pašvaldībām; 3. pamatojoties uz administratīvi teritoriālo reformu, šobrīd nav lietderīgi atsevišķi izdalīt esošās vietējās pašvaldības. 

2. Aptaujājot Cēsu rajona vietējo pašvaldību speciālistus komunikācijas jautājumos, noskaidrojot: 
a. pielietotākos komunikācijas kanālus; 
b. viedokli attiecībā pret iedzīvotāju iesaistīšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā; 
c. statistiskos datus par iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās 2007. un 2008. gadā. 

Pašvaldību komunikāciju speciālistiem (neesamības gadījumā - par komunikāciju atbildīgie darbinieki) uzdotie jautājumi ir gan slēgta tipa, gan daļēji strukturēti, dodot iespēju brīvi izteikt sava viedokļa pamatojumu. Aptauja tika veikta laika periodā no 2009. gada 19.marta līdz 2009. gada 9.aprīlim, elektroniskā formā pieprasot pētījuma ietvaros nepieciešamo informāciju. Līdz ar to rodas iespēja izvērtēt vietējo pašvaldību attieksmi pret informācijas sniegšanu, vērtējot gan pēc satura, gan sniegšanas termiņa. Pētījuma ietvaros mērķis nav iegūt vispusīgu un izsmeļošu vietējo pašvaldību viedokli, jo akcents likts uz iedzīvotājiem un tas būtu atsevišķa pētījuma vērts pasākums, bet gan aptaujas aizsegā veicot eksperimentu konstatēt pašvaldību faktisko rīcību un attieksmi pret informācijas sniegšanu, kas kalpo par priekšnosacījumu sekmīgai sabiedrības iesaistīšanai pašvaldību darbībā. 

Empīriskās nodaļas kvantitatīvo datu apstrādei tika izmantota statistisko datu apstrādes datorprogramma SPSS (Statistic Pack for Social Science). 

Analītiskajā daļā caur teorētisko prizmu tiek izvērtēts iegūtais empīriskais materiāls, uz kura pamata meklētas atbildes uz pētījumā ietvertajiem jautājumiem un problemātiku, pieņemta vai noraidīta izvirzītā hipotēze, izdarīti secinājumi un dotas rekomendācijas Cēsu rajona vietējām pašvaldībām. 

Maģistra darba nozīmība. Pētījums var palīdzēt vietējām pašvaldībām pilnvērtīgāk izvērtēt komunikācijas un sabiedrības iesaistīšanas nozīmi; dot iespēju labāk izprast savu primāro mērķauditoriju – savas pašvaldības iedzīvotājus. 

Pētījums, kalpojot par izglītojošu materiālu, var palīdzēt iedzīvotājiem spēt labāk izprast vietējo pašvaldību īstenotās komunikācijas būtību un savu vietu un nozīmi demokrātiskas valsts pārvaldes nostiprināšanā. Iespējams, daļa iedzīvotāju pēc iepazīšanās ar pētījumu uz notiekošajiem procesiem sāks kaut nedaudz savādāk raudzīties, kas, līdz ar to, var ietekmēt vietējo pašvaldību attieksmi, pielietotos komunikācijas līdzekļus un to izpildījumus, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos vietējās pašvaldībās un publiskajā pārvaldē kopumā. Lai sasniegto šo mērķi, autors ir ieplānojis ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informēt iesaistītās puses par pētījumā iegūtajiem rezultātiem.

Tāpat kā valsts pārvalde ir starpdisciplināra zinātne, arī šim pētījumam ir tāds raksturs, sevī ietverot politoloģijas, komunikāciju zinātnes, socioloģijas un tiesību zinātnes aspektus.



[1] Grīnings, P., Sabiedības iesaistīšana. Konsultāciju metodes. – Valsts kanceleja, 2004. – 10.lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru