pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

Pašvaldības amatpersonu darbības tiesiskums veicot savas funkcijas


Pētījuma dalībniekiem tika lūgts desmit ballu skalā novērtēt, cik lielā mērā viņu pašvaldības amatpersonas veicot savas funkcijas ievēro normatīvos aktus. Aptaujā tika pateikts, ka vērtējums 1 balle nozīmē, ka viņu pašvaldība absolūti ignorē normatīvos aktus, nepakļaujas likuma varai, pašvaldībā pastāv tiesisks nihilisms. Turpretim vērtējums 10 balles nozīmē, ka visos normatīvajos aktos iekļautās prasības, regulējumi tiek 100% ievēroti, izpildīti. Nekas netiek pārkāpts vai apiets.

Jāatzīmē, ka 12 respondentu no 235 aptaujātajiem, lai arī tika skaidrots, ka tas ir tikai subjektīvs vērtējums un aptauja ir anonīma, kategoriski atteicās atbildēt. Aptaujāto argumentācijas pamatā kalpoja nevainības prezumpcijas princips. Viņi nevarot spriest par tām lietām, par kurām viņiem neesot pierādījumu.

Datu analīzē, izmantojot centrālās tendences rādītājus, noskaidrojam, ka vidējais aritmētiskais ir 6,13, mediānas vērtība ir 6. Visbiežāk sastopamā vērtība jeb moda ir 5. Tas liecina, ka vērtējuma sadalījumam ir neliela nobīde uz labo pusi, respektīvi, vidējais respondentu vērtējums, ņemot vērā centrālās tendences rādītājus, pārsniedz viduspunktu jeb 5 balles rādītāju.

Par nelielu nobīdi uz labo pusi liecina arī pozitīvais asimetrijas koeficients 0,21. Tas nozīmē, ka aritmētisko vidējo nedaudz vairāk ietekmē lielās vērtības. Respondenti ar savu vērtējumu pasaka, ka situācija Cēsu rajona vietējās pašvaldībās ir gandrīz laba. Korekti attiecinot iegūtos datus uz visu ģenerālo kopu, aprēķināma standartamplitūda:
            _                                                   _
Rst= (x±S), kur Rst – standartamplitūda; x – vidējais aritmētiskais; S- standartnovirze.

Tādejādi iegūts variāciju apgabals no 4,29 līdz 7,97, kuru robežās noteikti atradīsies ģenerālās kopas jeb visu Cēsu rajona iedzīvotāju vidējais aritmētiskais vērtējums par tiesiskumu pašvaldībā.

Izdalot Cēsu novadu no pārējām Cēsu rajona pašvaldībām atklājas, ka Cēsu novada darbības tiesiskums tiek vērtēts zemāk, attiecīgi 5,84 pret 6,38. Aplūkojot iegūto vērtējumu pa ballēm (skat. 25. pielikumu), par Cēsu novadu ir vairāk zemo vērtējumu, bet par pārējām pašvaldībām – attiecīgi vairāk augsto vērtējumu. Piemēram, 9 balles piešķīra 3,9% Cēsu novada respondentu, 8,3% pārējo; 10 balles – 1,9% pret 5,8%.

Aplūkojot datus pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, augstāku vērtējumu sniedz pētījuma dalībnieki ar augstāko izglītību. Vidējais aritmētiskais pamatizglītības respondentu atbildēm ir – 5,52, vidējās izglītības – 5,76, augstākās – 7,06. Vispārinot iegūtos datus uz visas ģenerālkopas indivīdiem ar atbilstošo izglītību, varam apgalvot sekojošo. Visu Cēsu rajona iedzīvotāju ar pamatskolas izglītību vidējais aritmētiskais vērtējums attiecībā uz savas pašvaldības darbības tiesiskumu ir variāciju apgabalā no 4,34 līdz 6,7 ballēm. Ar vidējo izglītību no 3,88 līdz 7,64. Ar augstāko izglītības līmeni – 5,35-8,77 balles. No tā izriet – indivīdi ar augstāko izglītības līmeni pozitīvāk vērtē savas pašvaldības darbības tiesiskumu.

trešdiena, 2013. gada 14. augusts

Iniciatīvas uzņemšanās iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbībā


Uz jautājumu, „kam būtu jāuzņemas iniciatīva iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbā”, 43,2% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) uzskata, ka tas ir jādara pašai pašvaldībai. 28,2% no aptaujātajiem uzskata, ka katram pašam ir jādomā un jāizvērtē nepieciešamība iesaistīties. 10,7% šo pienākumu uzliek interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt 9,8% domā, jābūt likumiem, kas to atļauj, respektīvi, nav vai nav pietiekoša normatīvā regulējuma, kas iesaistīšanās iespēju vispār garantētu. 3,8% vērš uzmanību uz nepieciešamību ieviest tiesību normas, kas iedzīvotājus piespiestu iesaistīties pašvaldību darbā. Nebūtisks respondentu skaits – 3,4% - uzskata, ka iedzīvotājiem nav jāiejaucas pašvaldības darbā, tas ir nevēlami, jo radot vairāk problēmu, kā sniedz labumu.

No tiem respondentiem, kuri uzskata, ka jābūt likumiem, kas atļauj iesaistīties, 12,2% ir ar pamata, 10,3% ar vidējo un 8% ar augstāko izglītību. Spriežot pēc iegūtajiem datiem, indivīdiem ar zemāku izglītības līmenis ir vājāka izpratne par savām tiesībām un iespējām līdzdarboties. Lai arī atšķirības pastāv, tās tomēr ir pārāk nebūtiskas, lai izdarītu secinājumus. Tas, ka cilvēkam ir laba izglītība, negarantē kompetenci normatīvajos regulējumos un publiskajā pārvaldē, lai gan jebkuram indivīdam pamatzināšanām vajadzētu būt. No tā izriet nepieciešamība ne tikai pamata un vidējās, bet arī jebkura veida augstākās izglītības programmās ieviest obligātus vispārizglītojošus priekšmetus politikā un tiesību pamatos, integrējot programmā publiskās pārvaldes tēmu.

Viedokli par normatīvā regulējuma ieviešanu, kas piespiestu iedzīvotājus iesaistīties, pauda 7,3% ar pamata, 3,4 ar vidējo un 2,7% no visiem aptaujātajiem ar augstāko izglītību. Komentējot šo ierosinājumu, obligātās balsošanas prakse pastāv Austrālijā, Beļģijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā.[1] Iespējams, būtiskāko jautājumu lemšanā, piemēram, vēlēšanās un referendumos, ideja par kāda samērīga piespiedu mehānisma radīšana, nebūtu uzreiz atmetama. Jautājums noteikti jāizvērtē arī no tiesiskā regulējuma, īpaši cilvēktiesību, pozīcijas.




[1] Robert J. Jackson, Doreen Jackson, A comperative introducton to Political Science. Prentice Hall, New Jeresy, 1997. – 376.p.

piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Iedzīvotāju informētība par iespēju apmeklēt pašvaldību domes sēdes


Zināšanu pārbaudes nolūkā pētījuma dalībniekiem tika jautāts, vai zina, ka atbilstoši likumam pašvaldību domes sēdes ir atklātas. Noliedzošu atbildi sniedza 49% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu). Par tādu iespēju zināja 35,8%. Šādu iespēju izmantojuši bija 15,1% respondentu. Tādejādi par šādu iespēju zināja puse aptaujāto.

Lai arī netika precizēta to respondentu argumentācija, kuri zināja, bet ne reizi nav apmeklējuši, interviju laikā vairāki respondenti sūdzējās, ka nav publiski pieejama informācija par viņu domes sēžu norišu laiku. Priekuļu padomē esot iepriekš jāpiesakās. Šādu kārtību pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pašvaldībā autoram sarunā apstiprināja kāds Priekuļu pagasta padomes deputāts. Tā nolūks esot savlaicīgi paredzēt, vai būs nepieciešami papildus krēsli, lai arī pats atzina, ka apmeklētāji ir retums. Autors uzskata, ka šāds birokrātisks šķērslis kā iepriekšēja pieteikšanās iedzīvotājus atgrūž un mazina atklātības principa funkcionēšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. It īpaši, kad pašvaldību sēdēs ir ļoti reti sastopams kāds speciāli neuzaicināts iedzīvotājs.

Interpretējot rezultātus jāņem vērā arī iespējamība, ka atsevišķi respondenti, slēpdami savu nezināšanu, uzdeva, viņuprāt, vēlamo par esošo. Līdz ar to, pamats domāt, ka daļa no respondentiem, kuri atbildēja, ka esot zinājuši par domes sēžu atklātumu, tomēr nebija informēti.

Vērtējot informētības līmeni pēc respondentu izglītības, domes (padomes) sēdes ir apmeklējuši 7,5% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītību, 12% ar vidējo un 23,7% ar iegūtu augstāko izglītību. Šī pētījuma ietvaros dati kārtējo reizi apliecina, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni mazāk iesaistās. Par domes sēžu atklātumu nezināja 67,5% aptaujāto ar pamatizglītība, 58,1% ar vidējo un 25% ar augstāko izglītību. Tas, savukārt, kārtējo reizi parāda, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāk informēti, viņiem trūkst zināšanu.

Raugoties pa vecuma grupām, vismazāk domes sēdes ir apmeklējuši vecuma posmā 18-30g., sastādot 10,1%. Šādu iespēju ir izmantojuši 15,6% pensijas vecuma respondentu, 17,9% vecuma posmā 46-60g. Visaktīvākie sēžu apmeklētāji ir vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem – 20,6%. Par šādu iespēju nezināja 59,6% gados jauno, 49,2% vecuma intervālā 31-45g., 46,9% pensijas vecuma un 23,1% vecuma grupa no 46 līdz 60 gadiem. Dati parāda, ka 31 līdz 60 gadus veci iedzīvotāji ir sociāli aktīvākie.

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Skaidrojums iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos


Aptaujātajiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu: „Ar ko Jūs izskaidrojat iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos?”. 34,5% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) respondentu domā, ka tas saistāms ar iedzīvotāju pesimismu, neticību savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. 23,4% to saista ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Katram ir savas problēmas, kurus jārisina, līdz ar to sabiedriskām aktivitātēm ir pakārtota nozīme. Tas liecina par agrīno liberālistu kultivēto tā dēvēto mežonīgo rietumu principu nostiprināšanos sabiedrībā – katrs par sevi.

17,4% respondentu nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni saista ar pašvaldības negatīvo attieksmi. Līdzīgs rezultāts bija iegūts arī jautājumā par pašvaldību attieksmi informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Tas nostiprina aizdomas par faktu, ka ir pašvaldību darbinieki, kuru attieksme pret iedzīvotājiem ir nepieņemama un neatbilstoša publiskās pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības principiem.

Respondentu skaidrojums par nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni pēc iegūtās izglītības parāda, ka tikai 2,4% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītības līmeni kā problēmu saista nepietiekamo iedzīvotāju izglītotību. Ar vidējo izglītības līmeni tā domā 12,8%, bet ar augstāko – 17,1% respondentu. Šie dati atspoguļo negatīvu parādību. Iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni šķiet, ka viņi ir ne tikai kompetenti publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas jautājumos, bet arī zinoši un gudri vispārīgi runājot. Tas vedina uz sekojoša uzskata esamību vērā ņemamā sabiedrības daļā ar zemāko izglītības līmeni – es visu zinu, saprotu un māku.

Arī negatīvās attieksmes ziņā pret savas pašvaldības darbību izdalās vājāk izglītotie. To, ka iedzīvotājus iesaistīties atgrūž pašas pašvaldības, apgalvo 22% ar pamata, 19,7% ar vidējo un 11,8% respondentu ar augstāko izglītību. No vienas puses, tas atkārtoti liecina, ka šāda problēma pastāv. No otras puses, zemāk izglītoto respondentu paustais viedoklis liek domāt par malējo jeb marginālo meklēšanu atbildības novelšanai – „ es neesmu vainīgs, bet gan tie citi”. Acīmredzot daļai respondentu tas ir izstrādājies kā aizsargmehānisms – „es esmu labs, bet tie ir pēdējie nelieši!”

Dzimumu sadalījuma plāksnē ir sekojoša viedokļu aina. 24,4% vīriešu uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju neapmierinošajam iesaistīšanās līmenim ir pašvaldības, turpretim sievietes – 13,7%. Jautājumā par iesaistīšanos kāda lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā atklājās, ka vīriešiem ir nedaudz lielāka saskarsme ar pašvaldībām, to darbiniekiem. Tādejādi nākas domāt, ka viedoklis daļai respondentu balstās uz praksē piedzīvoto. No otras puses, tas var liecināt, ka vīriešiem ir lielāka tieksme meklēt vainīgos. Savukārt sievietes vairāk par vīriešiem domā, ka problēmas pamatā ir intereses un laika trūkums (25,3% pret 19,5%), ka arī uzskats, ka iesaistīšanās līmenis ir pilnīgi pietiekams – 8,9% pret 3,7% aptaujāto vīriešu.

ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids


Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.

Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.

Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.

Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.

Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.