Valsts pārvaldes principi

Labas pārvaldības principi publiskajā (valsts) pārvaldē nav nemainīgi. Tie, atbilstoši laikam un prasībām, tiek papildināti, pielāgoti, grozīti, mainīti. Lai arī visi principi nav vienoti formulēti, to būtība saglabā savstarpēju saikni. Valsts pārvaldes principi izriet no demokrātiskās iekārtas un tiesiskas valsts principiem. Turpinājumā apskatīsim Latvijas gadījumam saistošos formulējumus, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas Republikas saistošajos normatīvajos aktos.

„Tiesības uz labu pārvaldību tika iekļautas kā pamattiesības Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41.pantā (..). Līgumā par Konstitūciju Eiropai tiesības uz labu pārvaldību ir garantētas II-101.pantā. Šis pants ir identisks Pamattiesību hartas 41.pantam. Taču Eiropas ombuds uzskatīja, ka nepietiek ar to, ka tiesības uz labu pārvaldību ir iekļautas Pamattiesību hartā, un ir nepieciešams izskaidrot sīkāk, ko nozīmē šīs tiesības. Tāpēc Eiropas ombuds izstrādāja Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu 20, kas 2001.gada 6.septembrī tika apstiprināts ar Eiropas Parlamenta rezolūciju. 21. Kodekss tika izveidots, balstoties uz Eiropas Savienības tiesību aktos, Eiropas Savienības tiesu praksē un dalībvalstu administratīvā procesa likumos nostiprināto labas pārvaldības principu analīzi. 22. Kodeksā ir 27 panti, no kuriem 21. skaidro tiesības uz labu pārvaldību. Atbilstoši kodeksā noteiktajam tiesības uz labu pārvaldību ietver sevī šādus elementus:

1) likumīgums; 2) vienāda attieksme; 3) samērīgums; 4) varas ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamība; 5) neieinteresētība un neatkarība; 6) objektivitāte; 7) tiesiskā paļāvība, konsekvence un padomi; 8) taisnīgums; 9) pieklājība; 10) atbildes uz vēstulēm pilsoņu valodā; 11) kvīts par saņemšanu un norāde uz kompetento iestādi; 12) pienākums pārsūtīt vēstules vai sūdzības kompetentajam dienestam; 13) tiesības tikt uzklausītam un izteikt savu viedokli; 14) saprātīgs termiņš lēmuma pieņemšanai; 15) pienākums lēmumu pamatot; 16) norāde uz lēmuma apstrīdēšanas iespējām; 17) lēmuma paziņošana; 18) datu aizsardzība; 19) pienākums sniegt informāciju; 20) pienākums nodrošināt piekļuvi dokumentiem; 21) pienācīga dokumentu reģistrācija”.[1]

Labas pārvaldības princips Latvijas Republikas normatīvajos aktos minēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā, kurā tiek izdalīti valsts pārvaldes principi un labas pārvaldības principi, lai gan faktiski tie viens otru tikai papildina un kopumā saskan ar Eiropas Savienības definētajiem:

„(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.

(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.

(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

(6) Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.

(7) Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

(8) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.

(9) Valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.

(10) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.

(11) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”[2]

Komunikācijai un iedzīvotāju apkalpošanai publiskajā pārvaldē ideālajā variantā jāatbilst augstāk definētajiem principiem. Tas, cik korekti tie tiek ievēroti un kā iedzīvināti praksē, lielā mērā ir atkarīgs no katras institūcijas vadības un darbiniekiem.

---

[1] Valsts cilvēktiesību birojs. http://www.vcb.lv/index.php?open=intervijas&this=190805.200 [09.10.2007.]

[2] Valsts pārvaldes iekārtas likums.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.; stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis, 21.06.2002., Nr.94. - (01.01.2009.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off