tag:blogger.com,1999:blog-20480398122158075872024-03-13T18:29:41.186+02:00PAŠVALDĪBU KOMUNIKĀCIJAS LOMA IEDZĪVOTĀJU IESAISTĪŠANĀ POLITISKO LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀBlogā pubicēti fragmenti no 2009.gada maģistra darba ietvaros veiktā pētījuma „Cēsu rajona vietējo pašvaldību īstenotās komunikācijas loma iedzīvotāju iesaistīšanā politisko lēmumu pieņemšanas procesā”.Unknownnoreply@blogger.comBlogger18125tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-64904718427376787422013-09-03T19:00:00.000+03:002013-09-03T19:00:06.966+03:00Interešu grupu ietekme attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu pašvaldībā<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondenti ļoti cerīgi vērtē iedzīvotāju iespējas efektīvāk aizstāvēt savas intereses apvienojoties interešu grupās. 78% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> procenti uzskata, ka apvienojoties ir iespēja panākt procesu virzību sev vēlamā gultnē. 12,9% ir pesimistiskāki par interešu grupu iespējām. Viņi uzskata, ka tās ir bezjēdzīgas aktivitātes, jo viņos tāpat neviens neieklausīsies. Savukārt 9,1% aptaujāto uzskata, ka darīt jau var un ir iespēja pavirzīt procesus sev vēlamā virzienā, bet interešu grupu aktivitātes, spiediena izdarīšana uz lēmuma pieņemšanas procesu ir nevēlama.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Jāpievērš uzmanība kādam būtiskam apstāklim. Pēdējā desmitgadē Latvijā ir veikta virkne pētījumu, regulāri tiek apkopoti statistikas dati par nevalstisko organizāciju dalībnieku un politisko partiju biedru skaitu. „Socioloģiskie pētījumi uzrāda zemu pašorganizācijas līmeni, zemu sevis novērtēšanu un kolektīvās darbības spēju neapzināšanos.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1">[1]</a> Ar vārdiem iedzīvotāji saprot iedzīvotāju saliedētības, interešu grupu ietekmes potenciālu, tomēr reālitāte rāda, ka iedzīvotāji pārāk maz iesaistās.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Vērtējot iegūtos datus no administratīvi teritoriālā skatupunkta, lai arī nebūtiski, tomēr ārpus Cēsu novada dzīvojošie ir mazāk pesimistiski (10,5% pret 15,5%). Interešu grupu ietekmi atzinīgi vērtē 73,6% Cēsu novada, 80,6% pārējo Cēsu rajona vietējo pašvaldību respondenti. Lielāks pesimistu skaits un iepriekšējā nodaļā atklātais savas pašvaldības tiesiskuma pazemināts vērtējums Cēsu novadā liecina par problēmu pastāvēšanu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Izteiktāks sadalījums ir pēc iegūtā izglītības līmeņa. Respondenti ar pamatizglītību zemāk vērtē iedzīvotāju saliedēšanās efektivitāti, ir noraidošāki un pesimistiskāki par šādām aktivitātēm. Piemēram, 19,5% ar pamata, 14,5 ar vidējo un 6,7% respondentu ar augstāko izglītību uzskata, ka šādas aktivitātes ir veltīgas, jo tāpat neviens neieklausīsies. Tas liek domāt arī par iedzīvotāju pašvērtējuma līmeni. Jo izglītotāks, jo augstāks pašvērtējuma līmenis.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentiem aptaujas ietvaros tika lūgts novērtēt interešu grupu ietekmi viņu pašvaldībā attiecībā uz politisko lēmumu pieņemšanas procesu. Lai arī veicot aptauju netika izvirzīts uzdevums noskaidrot respondentu zināšanas par esošajām interešu grupām, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un tml., piemēram, uzdodot kontroljautājumu, aptaujas procesa laikā gūtie novērojumi liecina, ka patiesā pētījumu dalībnieku informētība varētu būt zemāka. Daļai cilvēku kauns atklāt savu nezināšanu. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Saņemot vērtējumu noskaidrojās, ka tikai 3,8% uzskata, ka interešu grupas ir ļoti ietekmīgas. 26,8% domā, ka tās regulāri tiek iesaistītas un darba rezultāts ir apmierinošs. Par neregulāru iesaistīšanos un zemas efektivitātes darbību ir pārliecināti 28,9% aptaujāto. 15,7% uzskata, ka interešu grupām viņu pašvaldībā nav reālas ietekmes. Ceturtdaļai respondentu nav informācijas ne par vienu interešu grupu savā pašvaldībā. Par interešu grupu ietekmi pēc administratīvi teritoriālā un sociāldmogrāfiksā iedalījuma nav vērā ņemamu atšķirību vai sakarību.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div>
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Kruks S., <i>Sociālo
aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā</i>. LU raksti, 648.sējums, 2002. –
198.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-47998215554588740442013-08-26T18:54:00.000+03:002013-08-26T18:54:00.469+03:00Pašvaldības amatpersonu darbības tiesiskums veicot savas funkcijas<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pētījuma dalībniekiem tika lūgts desmit ballu skalā novērtēt, cik lielā mērā viņu pašvaldības amatpersonas veicot savas funkcijas ievēro normatīvos aktus. Aptaujā tika pateikts, ka vērtējums 1 balle nozīmē, ka viņu pašvaldība absolūti ignorē normatīvos aktus, nepakļaujas likuma varai, pašvaldībā pastāv tiesisks nihilisms. Turpretim vērtējums 10 balles nozīmē, ka visos normatīvajos aktos iekļautās prasības, regulējumi tiek 100% ievēroti, izpildīti. Nekas netiek pārkāpts vai apiets.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Jāatzīmē, ka 12 respondentu no 235 aptaujātajiem, lai arī tika skaidrots, ka tas ir tikai subjektīvs vērtējums un aptauja ir anonīma, kategoriski atteicās atbildēt. Aptaujāto argumentācijas pamatā kalpoja nevainības prezumpcijas princips. Viņi nevarot spriest par tām lietām, par kurām viņiem neesot pierādījumu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Datu analīzē, izmantojot centrālās tendences rādītājus, noskaidrojam, ka vidējais aritmētiskais ir 6,13, mediānas vērtība ir 6. Visbiežāk sastopamā vērtība jeb moda ir 5. Tas liecina, ka vērtējuma sadalījumam ir neliela nobīde uz labo pusi, respektīvi, vidējais respondentu vērtējums, ņemot vērā centrālās tendences rādītājus, pārsniedz viduspunktu jeb 5 balles rādītāju.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Par nelielu nobīdi uz labo pusi liecina arī pozitīvais asimetrijas koeficients 0,21. Tas nozīmē, ka aritmētisko vidējo nedaudz vairāk ietekmē lielās vērtības. Respondenti ar savu vērtējumu pasaka, ka situācija Cēsu rajona vietējās pašvaldībās ir gandrīz laba. Korekti attiecinot iegūtos datus uz visu ģenerālo kopu, aprēķināma standartamplitūda:</div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
_ _<span style="font-size: 8.0pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; mso-layout-grid-align: none; text-align: justify; text-autospace: none; text-indent: 21.25pt;">
<b><span style="font-size: 14.0pt; line-height: 150%;">Rst</span>= (x±S)</b>, kur Rst –
standartamplitūda; x – vidējais aritmētiskais; S- standartnovirze. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; mso-layout-grid-align: none; text-align: justify; text-autospace: none; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Tādejādi iegūts variāciju apgabals no 4,29 līdz 7,97, kuru robežās noteikti atradīsies ģenerālās kopas jeb visu Cēsu rajona iedzīvotāju vidējais aritmētiskais vērtējums par tiesiskumu pašvaldībā.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Izdalot Cēsu novadu no pārējām Cēsu rajona pašvaldībām atklājas, ka Cēsu novada darbības tiesiskums tiek vērtēts zemāk, attiecīgi 5,84 pret 6,38. Aplūkojot iegūto vērtējumu pa ballēm (skat. 25. pielikumu), par Cēsu novadu ir vairāk zemo vērtējumu, bet par pārējām pašvaldībām – attiecīgi vairāk augsto vērtējumu. Piemēram, 9 balles piešķīra 3,9% Cēsu novada respondentu, 8,3% pārējo; 10 balles – 1,9% pret 5,8%.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot datus pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, augstāku vērtējumu sniedz pētījuma dalībnieki ar augstāko izglītību. Vidējais aritmētiskais pamatizglītības respondentu atbildēm ir – 5,52, vidējās izglītības – 5,76, augstākās – 7,06. Vispārinot iegūtos datus uz visas ģenerālkopas indivīdiem ar atbilstošo izglītību, varam apgalvot sekojošo. Visu Cēsu rajona iedzīvotāju ar pamatskolas izglītību vidējais aritmētiskais vērtējums attiecībā uz savas pašvaldības darbības tiesiskumu ir variāciju apgabalā no 4,34 līdz 6,7 ballēm. Ar vidējo izglītību no 3,88 līdz 7,64. Ar augstāko izglītības līmeni – 5,35-8,77 balles. No tā izriet – indivīdi ar augstāko izglītības līmeni pozitīvāk vērtē savas pašvaldības darbības tiesiskumu.</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-63280571343191885702013-08-14T10:00:00.000+03:002013-08-14T10:00:04.109+03:00Iniciatīvas uzņemšanās iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbībā<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Uz jautājumu, „kam būtu jāuzņemas iniciatīva iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbā”, 43,2% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> uzskata, ka tas ir jādara pašai pašvaldībai. 28,2% no aptaujātajiem uzskata, ka katram pašam ir jādomā un jāizvērtē nepieciešamība iesaistīties. 10,7% šo pienākumu uzliek interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt 9,8% domā, jābūt likumiem, kas to atļauj, respektīvi, nav vai nav pietiekoša normatīvā regulējuma, kas iesaistīšanās iespēju vispār garantētu. 3,8% vērš uzmanību uz nepieciešamību ieviest tiesību normas, kas iedzīvotājus piespiestu iesaistīties pašvaldību darbā. Nebūtisks respondentu skaits – 3,4% - uzskata, ka iedzīvotājiem nav jāiejaucas pašvaldības darbā, tas ir nevēlami, jo radot vairāk problēmu, kā sniedz labumu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
No tiem respondentiem, kuri uzskata, ka jābūt likumiem, kas atļauj iesaistīties, 12,2% ir ar pamata, 10,3% ar vidējo un 8% ar augstāko izglītību. Spriežot pēc iegūtajiem datiem, indivīdiem ar zemāku izglītības līmenis ir vājāka izpratne par savām tiesībām un iespējām līdzdarboties. Lai arī atšķirības pastāv, tās tomēr ir pārāk nebūtiskas, lai izdarītu secinājumus. Tas, ka cilvēkam ir laba izglītība, negarantē kompetenci normatīvajos regulējumos un publiskajā pārvaldē, lai gan jebkuram indivīdam pamatzināšanām vajadzētu būt. No tā izriet nepieciešamība ne tikai pamata un vidējās, bet arī jebkura veida augstākās izglītības programmās ieviest obligātus vispārizglītojošus priekšmetus politikā un tiesību pamatos, integrējot programmā publiskās pārvaldes tēmu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Viedokli par normatīvā regulējuma ieviešanu, kas piespiestu iedzīvotājus iesaistīties, pauda 7,3% ar pamata, 3,4 ar vidējo un 2,7% no visiem aptaujātajiem ar augstāko izglītību. Komentējot šo ierosinājumu, obligātās balsošanas prakse pastāv Austrālijā, Beļģijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā.[1] Iespējams, būtiskāko jautājumu lemšanā, piemēram, vēlēšanās un referendumos, ideja par kāda samērīga piespiedu mehānisma radīšana, nebūtu uzreiz atmetama. Jautājums noteikti jāizvērtē arī no tiesiskā regulējuma, īpaši cilvēktiesību, pozīcijas.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div>
<hr size="1" style="text-align: left;" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> Robert J. Jackson, Doreen Jackson, <i>A
comperative introducton to Political Science</i>. Prentice Hall, New Jeresy,
1997. – 376.p.<o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-3297970203335453412013-08-09T13:00:00.000+03:002013-08-09T13:00:01.681+03:00Iedzīvotāju informētība par iespēju apmeklēt pašvaldību domes sēdes<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Zināšanu pārbaudes nolūkā pētījuma dalībniekiem tika jautāts, vai zina, ka atbilstoši likumam pašvaldību domes sēdes ir atklātas. Noliedzošu atbildi sniedza 49% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span>. Par tādu iespēju zināja 35,8%. Šādu iespēju izmantojuši bija 15,1% respondentu. Tādejādi par šādu iespēju zināja puse aptaujāto.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Lai arī netika precizēta to respondentu argumentācija, kuri zināja, bet ne reizi nav apmeklējuši, interviju laikā vairāki respondenti sūdzējās, ka nav publiski pieejama informācija par viņu domes sēžu norišu laiku. Priekuļu padomē esot iepriekš jāpiesakās. Šādu kārtību pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pašvaldībā autoram sarunā apstiprināja kāds Priekuļu pagasta padomes deputāts. Tā nolūks esot savlaicīgi paredzēt, vai būs nepieciešami papildus krēsli, lai arī pats atzina, ka apmeklētāji ir retums. Autors uzskata, ka šāds birokrātisks šķērslis kā iepriekšēja pieteikšanās iedzīvotājus atgrūž un mazina atklātības principa funkcionēšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. It īpaši, kad pašvaldību sēdēs ir ļoti reti sastopams kāds speciāli neuzaicināts iedzīvotājs.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Interpretējot rezultātus jāņem vērā arī iespējamība, ka atsevišķi respondenti, slēpdami savu nezināšanu, uzdeva, viņuprāt, vēlamo par esošo. Līdz ar to, pamats domāt, ka daļa no respondentiem, kuri atbildēja, ka esot zinājuši par domes sēžu atklātumu, tomēr nebija informēti.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Vērtējot informētības līmeni pēc respondentu izglītības, domes (padomes) sēdes ir apmeklējuši 7,5% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītību, 12% ar vidējo un 23,7% ar iegūtu augstāko izglītību. Šī pētījuma ietvaros dati kārtējo reizi apliecina, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni mazāk iesaistās. Par domes sēžu atklātumu nezināja 67,5% aptaujāto ar pamatizglītība, 58,1% ar vidējo un 25% ar augstāko izglītību. Tas, savukārt, kārtējo reizi parāda, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāk informēti, viņiem trūkst zināšanu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Raugoties pa vecuma grupām, vismazāk domes sēdes ir apmeklējuši vecuma posmā 18-30g., sastādot 10,1%. Šādu iespēju ir izmantojuši 15,6% pensijas vecuma respondentu, 17,9% vecuma posmā 46-60g. Visaktīvākie sēžu apmeklētāji ir vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem – 20,6%. Par šādu iespēju nezināja 59,6% gados jauno, 49,2% vecuma intervālā 31-45g., 46,9% pensijas vecuma un 23,1% vecuma grupa no 46 līdz 60 gadiem. Dati parāda, ka 31 līdz 60 gadus veci iedzīvotāji ir sociāli aktīvākie.</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-58635030197486101802013-08-05T12:30:00.000+03:002013-08-05T12:30:00.577+03:00Skaidrojums iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aptaujātajiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu: „Ar ko Jūs izskaidrojat iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos?”. 34,5% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) </span>respondentu domā, ka tas saistāms ar iedzīvotāju pesimismu, neticību savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. 23,4% to saista ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Katram ir savas problēmas, kurus jārisina, līdz ar to sabiedriskām aktivitātēm ir pakārtota nozīme. Tas liecina par agrīno liberālistu kultivēto tā dēvēto mežonīgo rietumu principu nostiprināšanos sabiedrībā – katrs par sevi.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
17,4% respondentu nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni saista ar pašvaldības negatīvo attieksmi. Līdzīgs rezultāts bija iegūts arī jautājumā par pašvaldību attieksmi informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Tas nostiprina aizdomas par faktu, ka ir pašvaldību darbinieki, kuru attieksme pret iedzīvotājiem ir nepieņemama un neatbilstoša publiskās pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības principiem.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu skaidrojums par nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni pēc iegūtās izglītības parāda, ka tikai 2,4% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītības līmeni kā problēmu saista nepietiekamo iedzīvotāju izglītotību. Ar vidējo izglītības līmeni tā domā 12,8%, bet ar augstāko – 17,1% respondentu. Šie dati atspoguļo negatīvu parādību. Iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni šķiet, ka viņi ir ne tikai kompetenti publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas jautājumos, bet arī zinoši un gudri vispārīgi runājot. Tas vedina uz sekojoša uzskata esamību vērā ņemamā sabiedrības daļā ar zemāko izglītības līmeni – es visu zinu, saprotu un māku.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Arī negatīvās attieksmes ziņā pret savas pašvaldības darbību izdalās vājāk izglītotie. To, ka iedzīvotājus iesaistīties atgrūž pašas pašvaldības, apgalvo 22% ar pamata, 19,7% ar vidējo un 11,8% respondentu ar augstāko izglītību. No vienas puses, tas atkārtoti liecina, ka šāda problēma pastāv. No otras puses, zemāk izglītoto respondentu paustais viedoklis liek domāt par malējo jeb marginālo meklēšanu atbildības novelšanai – „ es neesmu vainīgs, bet gan tie citi”. Acīmredzot daļai respondentu tas ir izstrādājies kā aizsargmehānisms – „es esmu labs, bet tie ir pēdējie nelieši!”</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Dzimumu sadalījuma plāksnē ir sekojoša viedokļu aina. 24,4% vīriešu uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju neapmierinošajam iesaistīšanās līmenim ir pašvaldības, turpretim sievietes – 13,7%. Jautājumā par iesaistīšanos kāda lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā atklājās, ka vīriešiem ir nedaudz lielāka saskarsme ar pašvaldībām, to darbiniekiem. Tādejādi nākas domāt, ka viedoklis daļai respondentu balstās uz praksē piedzīvoto. No otras puses, tas var liecināt, ka vīriešiem ir lielāka tieksme meklēt vainīgos. Savukārt sievietes vairāk par vīriešiem domā, ka problēmas pamatā ir intereses un laika trūkums (25,3% pret 19,5%), ka arī uzskats, ka iesaistīšanās līmenis ir pilnīgi pietiekams – 8,9% pret 3,7% aptaujāto vīriešu.</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-70644236849818764142013-08-01T15:00:00.000+03:002013-08-01T15:00:00.978+03:00Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-60078851488629769652013-07-22T12:00:00.000+03:002013-07-22T12:00:01.029+03:00Informācijas pieejamība un būtiskākie informācijas avoti par pašvaldības aktualitātēm<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu pašvērtējums attiecībā uz informācijas pieejamību par aktualitātēm savā pašvaldībā kopumā ir vērtējams kā apmierinošs. 4,7% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> no aptaujātajiem respondentiem uzskata, ka viņi ir ļoti labi informēti, 28,8% pietiekami, 25,3% apmierinoši. Tādejādi par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata nedaudz vairāk kā puse respondentu – 58,8%. Piektdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu informētības līmenis ir zems. Par gandrīz nemaz vai nemaz neinformētiem sevi uzskata 8,6%. Katrs desmitais atklāj, ka tas viņu absolūti neinteresē, bet 2,6% respondentu nezina, ar ko pašvaldība vispār nodarbojas. Tādejādi neapmierinošs informācijas pieejamības un informētības līmenis ir 41,3% respondentu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Sadalot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa atklājas sakarības. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni informācijas pieejamību un savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vērtējumā „apmierinoši” atšķirības praktiski izzūd, turpretim kā neapmierinošu vairāk uzskata iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Šī sakarība atklāj iegūtā izglītības līmeņa nozīmi. Izglītotākie iedzīvotāji vairāk interesējas un viņiem ir labāks priekšstats par to, kur iegūstama informācija. Līdz ar to, nākas domāt, ka viņi ir arī sociāli un politiski aktīvāki, respektīvi, viņu iesaistīšanās līmenis sabiedriskajos un politiskajos procesos ir augstāks.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot sniegtās atbildes pēc dzimumu sadalījuma, nav vērojamas būtiskas atšķirības. Izceļama vienīgi atbilde „Mani tas neinteresē”. Šādu nostāju izrādīja 14,8% vīriešu un divas reizes mazāk sieviešu – 7,6%. Lai gan nepastāv dzimumu sadalījumā vērā ņemamu atšķirību, tomēr sievietes izrāda nedaudz lielāku interesi par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Pēc tā nākas secināt, ka sievietes mazliet vairāk sasaista savā pašvaldībā notiekošos procesus ar sevi, respektīvi, nedzīvo atrauti un uzskata, ka notiekošais kaut kādā mērā var personiski ietekmēt.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu sniegtās atbildes pa vecuma grupām parāda, ka informācijas pieejamību kā ļoti labu mazāk vērtē gados jaunie un pensijas vecuma respondenti. 15% gados jauno Cēsu rajona pētījuma dalībnieku neinteresē savā pašvaldībā notiekošais, līdz ar to, šī ir pasīvākā vecuma grupa attiecībā uz iesaistīšanos pašvaldības darbā. Par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata 52% jauno, 64,5% brieduma gados, 61,5% pirmspensijas un 64,6% pensijas vecuma respondentu. Nākas secināt, ka potenciāli aktīvākā sabiedrības daļa – gados jaunie cilvēki - ir vairāk atrauta no pašvaldības procesos notiekošā, kas daļēji saistās ar intereses trūkumu. Tā kā šī grupa ir vismazāk informēta, nākas secināt, ka intereses trūkumam būtisks faktors ir nepietiekamais informētības un izpratnes līmenis par iesaistīšanās nepieciešamību, kā arī par pašvaldības un publiskās pārvaldes darbu kopumā.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts noteikt divus būtiskākos informācijas avots, no kuriem viņi saņem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā. Iegūtās atbildes sasummējot vienā atbildē, par vadošo informācijas avotu Cēsu rajona iedzīvotājiem ar 29% kalpo rajona laikraksts „Druva”. 19,7% respondentu tie ir vietējo pašvaldību informatīvie izdevumi. Būtiska ietekme ir starppersonu komunikācijai.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
No saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un kolēģiem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā saņem 18,4% iedzīvotāju. Kā ceturtais nozīmīgākais avots ar 15% ir izdalāms internets. Par relatīvi nebūtiskiem informācijas avotiem par savas pašvaldības aktualitātēm kalpo radio ar 7,9%, televīzija ar 6,3% un pārējie drukātie plašsaziņas līdzekļi ar 2,5%. 1,1% respondentu atzina, ka viņiem tas absolūti neinteresē, ir svešs, tādejādi nespējot sniegt atbildi.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Sadalot respondentus pēc pētījuma ietvaros izveidotā administratīvi teritoriālā dalījuma – Cēsu novads un pārējās Cēsu rajona vietējās pašvaldības – atklājas atšķirības informācijas avotos.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Televīzija kā informācijas avots kalpo 8,7% Cēsu novada un 4,3% pārējo pašvaldību iedzīvotājiem. Līdzīgi ir ar radio, attiecīgi 9,6% un 6,4%. Televīzijas un radio pārsvars Cēsu novadā skaidrojams ar apstākli, ka mazo pašvaldību aktualitātes reti nokļūst šo plašsaziņas līdzekļu informatīvajos raidījumos. 33,2% Cēsu novada un 25,3% pārējo pašvaldību iedzīvotāji par informācijas avotu izmanto rajona laikrakstu „Druva”. Lai gan proporcionāli laikrakstā dominē informācija tieši par Cēsīm, Cēsu rajona mēroga aktualitātēm, regulāri ir informācija arī par kādu konkrētu pašvaldību. Šeit jāuzsver lielā sabiedrisko attiecību nozīme pastarpinātā komunikācijā ar sabiedrību caur plašsaziņas līdzekļiem, kuru vairums pašvaldību izmanto ļoti nepietiekamā līmenī. Citos plašsaziņas līdzekļos informācija par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm ir nebūtiska. Izdalās vienīgi Cēsis.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Internetu informācijas iegūšanai par savu pašvaldību izmanto 19,7% Cēsu novada un 10,7% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Tā kā Cēsu pilsēta pēc statusa rajonā, ekonomikas un iedzīvotāju īpatsvara ir dominējoša, šeit ir attīstītāka infrastruktūra un pieejamība internetam, Cēsu novadā iekļautais Vaives pagasts, iespējams, nedaudz pasliktina statistiku. Jebkurā gadījumā ir jūtama atšķirība informācijas ieguvei izmantojot interneta iespējas. Jāatzīmē, ka daļai Cēsu rajona vietējo pašvaldību nav savas mājaslapas.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pretēja aina parādās attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un starppersonu komunikāciju, kuras nozīme Cēsu novadā ir mazāka (attiecīgi 9,1% un 16,3%) kā citās rajona pašvaldībās (attiecīgi 29,2% un 20,2%). Piekrišana pašvaldību informatīvajiem izdevumiem lielā mērā saistās ar bezmaksas iespēju. Īpaši liela nozīme tam ir ārpus rajona centra – izmanto 29,2% iedzīvotāju. Kā trūkumu vairāki respondenti, īpaši viensētās dzīvojošie, minēja piegādes neregularitāti vai neesamību uz mājām.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Skatoties iegūtā izglītības līmeņa plāksnē, autors vēlas izdalīt divas sakarības. Televīziju kā būtisku informācijas avotu novērtējuši 22% respondenti ar pamatizglītības, 13,7% ar vidējo un tikai 2,6% ar augstāko izglītības līmeni. Starppersonu komunikācijā informāciju par savu pašvaldību vairāk iegūst respondenti ar zemāku izglītības līmeni – ar pamatizglītību 7,3%, ar vidējo 5,1% un 1,3% ar augstāko. Dati parāda sakarību – jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk tiek veltīts laiks televīzijas pārraidēm un starppesonu komunikācijai. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Raugoties pēc dzimumu sadalījuma, redzamas divas atšķirības. Vīrieši vairāk izmanto televīziju, kas ir pasīvais informācijas uzņemšanas veids, attiecīgi 18,3% vīriešu, 8,2% sieviešu. Turpretim, sievietes jūtami vairāk par vīriešiem priekšroku dod plašsaziņas informatīvajiem izdevumiem, attiecīgi 9,8% vīriešu, 19,9% sieviešu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Par savas pašvaldības aktualitātēm sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka televīzija visaktuālākā ir gados jaunajiem (18%) un pensijas vecumā (12,5%). Rajona laikraksta lasītāju vidū vērojama tendence – jo gados jaunāks, ja mazāk lasa laikrakstu. Attiecīgi 38% vecumposmā 18-30g., 41,3% vecumposmā 31-45g., 46,2% vecumposmā 46-60g. un 59,4% no visiem respondentiem vecumposmā 61-74g. To, ka laikrakstam „Druva” lasītāju loku veido gados vecāki cilvēki, autors galvenokārt saista ar laika gaitā izveidojušos tradīciju. Internetu kā informācijas avotu norādīja 12% gados jauno, 12,7% brieduma gados, 7,7% pirmspensijas un tikai 3,1% pensijas vecuma respondentu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-12389531182675647352013-07-15T10:00:00.000+03:002013-07-15T10:00:00.344+03:00Piedalīšanās savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Jautājot, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, 40,2% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> atbildēja, ka noteikti. Nedaudz lielāks respondentu skaits – 46,2% - norāda, ka piedalīšanās būtu nepieciešama atsevišķos svarīgākajos jautājumos. 9,4% lēmuma pieņemšanas procesu uztic ievēlētajiem pārstāvjiem un speciālistiem. Savukārt 3,4% iedzīvotāju ir noraidoša attieksme attiecībā uz iedzīvotāju iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Diemžēl, ne visi pozitīvu atbildi sniegušie respondenti to attiecina uz sevi. Par to liecina arī iedzīvotāju līdzdalības līmenis vēlēšanās, referendumos, sabiedriskajās apspriedēs un tml. aktivitātēs.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Sadalījumā pa dzimumiem viedokļu atšķirības galvenokārt saistāmas ar piedalīšanās biežumu. 50% vīriešu un 33% sieviešu uzskata, ka noteikti jāpiedalās. Kā nepieciešamību pēc iedzīvotāju piedalīšanās politisko lēmumu pieņemšanas procesā tikai atsevišķos būtiskākajos jautājumos atzīst 36,6% vīriešu un 51,7% sieviešu. Šajā sakarībā autors vēlas piebilst, ka respondentiem acīmredzami trūkst izpratnes par laika patēriņu un nepieciešamajām zināšanām, kādas nepieciešamas kvalitatīva un izsvērta lēmuma pieņemšanai. Lai arī tas norāda uz vēlmi pārstāvnieciskās demokrātijas veidu aizstāt ar tiešo demokrātiju, līdzīgi kā tas bija Antīkajā Grieķijā, pēc autora domām tas ir iespējams tikai mazās pašvaldībās ar ļoti augstu sabiedrības iesaistīšanās un izglītības līmeni, valstisku domāšanu. Ja iedzīvotāji sniedzot atbildi „jā, noteikti” bija domājuši galvenokārt sabiedrības īstenotu kontroli pār politisko lēmumu pieņemšanas procesu, tad tas panākams arī ar citiem līdzekļiem.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pēc piederības pašvaldībai atklājas līdzīgi aina. Cēsu novada iedzīvotāji biežāk uzskata, ka sabiedrībai regulāri jāpiedalās politisko lēmumu pieņemšanas procesā (44% pret 36,8%), savukārt pārējās rajona pašvaldībās dzīvojošie vairāk sliecas uz būtiskākajiem jautājumiem (51,2% pret 40,4%). Jāatzīmē, ka 5,5% Cēsu novada, pretstatā 1,6% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotājiem, kategoriskāki ir pret iedzīvotāju iesaistīšanos.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pētījuma dalībniekiem tika lūgts atklāt, vai viņi kādreiz ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu savā pašvaldībā. 48,7% pētījuma dalībnieku atzīst, ka viņiem nav bijusi tāda vajadzība. 16,2% ir pesimistiskāki, jo uzskata, ka viņi ar savām aktivitātēm tāpat neko nespēs ietekmēt, uzskatot šo nodarbība per veltīgu laika izšķiešanu un savu nervu bojāšanu. Tādejādi gandrīz divas trešdaļas respondentu – 64,9%, savā dzīvē ne reizi nav centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Mazliet vairāk kā trešā daļa pētījuma dalībnieku (35%) ir izrādījuši iniciatīvu. 18,8% norāda, ka vismaz reizi ir piedalījušies savas pašvaldības rīkotajās aptaujās, konsultācijās ar iedzīvotājiem. 9,4% ir runājuši ar deputātiem, pašvaldības darbiniekiem. Savukārt 6,8% ir rakstiskā formā (vēstule, iesniegums un tml.) vērsušies savā pašvaldībā ar mērķi ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Labāk izglītotie respondenti savās pašvaldībās biežāk ir piedalījušies lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā. To ir darījuši 9,8% ar pamata, 16,4% ar vidējo un 27,6% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Pesimistiskāk noskaņoto vairāk ir respondentu vidū ar zemāku izglītības līmeni. To, ka tāpat neko nespēs ietekmēt uzskata gandrīz katrs trešais (31,7%) respondents ar pamata, 16,4% ar vidējo un 7,9% ar augstāko izglītību. Nākas atzīt, ka izglītotākie iedzīvotāji ir ne tikai aktīvāki savu interešu aizstāvēšanā, bet arī optimistiskāki un ar augstāku pašpārliecinātību. Iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, iespējams, nenovērtē savas spējas, viņiem trūkst zināšanas un izpratnes par notiekošajiem procesiem, to kārtību un savām iespējām.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu atbildes dzimumu sadalījuma plāksnē parāda, ka vīrieši ir nedaudz aktīvāki attiecībā uz lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu. Savukārt sieviešu sniegtajās atbildēs nedaudz lielāks pārsvars ir atbildēs, ka nav bijusi nepieciešamība. Šie dati liek domāt, ka patriarhālās sabiedrības uzbūve pamazām izzūd, lai gan joprojām problēmu risināšanā, lēmumu ietekmēšanā no vīriešu dzimuma puses ir neliels aktivitāšu pārsvars.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot datus vecumu grupas iedalījumā, gados jaunie mazāk ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu. Viennozīmīgi nevar pateikt, vai tas saistīts ar jaunās paaudzes kūtrumu, neieinteresētību vai zināšanu trūkumu, jo daļa no respondentiem turpina izglītības iegūšanu un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, kuri, visdrīzāk uzņemas dažādu jautājumu risināšanu, ietekmēšanu. To parāda arī gados vecāku cilvēku aktivitāte. Tomēr, jānorāda, ka gados jauno cilvēku vidū valda lielāks pesimisms attiecībā uz savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. Šādu argumentu par pamatu savas iniciatīvas neizrādīšanai norāda 24% vecuma posmā 18-30g., 11,3% no 31-45g., 7,7% no 46-60g. un 12,5% vecumā no 61 līdz 74 gadiem. Vispārinot datus nākas domāt, ka vērojama jaunās paaudzes norobežošanās tendence no savā pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Nevēlēšanās, nespēja vai nezināšana kā konstruktīvā veidā sev par labu varētu ietekmēt notiekšos procesus.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-26391636704978011472013-07-08T15:09:00.000+03:002013-07-08T15:09:00.382+03:00Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā, to attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā</h4>
<div style="text-align: justify;">
Uz jautājumu, vai Jūs kādreiz esat pieprasījis informāciju savā pašvaldībā, respondentu atbildes galvenokārt ir noliedzošas. 51,9% (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> iedzīvotāju nav bijusi vajadzība, savukārt 5,5% uzskata, ka tas ir bezcerīgi – veltīga laika tērēšana un savas nervu sistēmas bojāšana. Šādu iespēju ir izmantojuši 27,2% iedzīvotāju, no kuriem 8,9% to ir darījuši vairākkārtīgi. 15,3% respondentu uzskata, ka informācijas pieprasīšana nav nepieciešama, jo visu, kas nepieciešams, tāpat uzzinot un nokārtojot. Atšķirības starp Cēsu novada un pārējo Cēsu rajona pašvaldību respondentu atbildēm ir nebūtiskas.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Skatoties pēc respondentu izglītības līmeņiem, divu pozitīvo atbilžu summā vismazāk informāciju ir pieprasījuši respondenti ar pamatizglītības līmeni, sastādot 14,6% no visiem respondentiem. Salīdzinājumā 29% ar vidējo un 31,6% ar augstāk. No vienas puses, tas liek domāt par indivīdu ar zemāku izglītības līmeni zināšanu trūkumu, savu tiesību nepārzināšanu un kūtrumu. Tomēr, jāņem vērā, ka daļa respondentu ir gados jauni, turpina iegūt izglītību un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, tādejādi dažādas informācijas pieprasīšana un attiecību kārtošana ar pašvaldību nereti ir vecāku, apgādnieku pārziņā. Tādejādi, pastāvot nenovērtētiem vairākiem mainīgajiem, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Dzimumu un vecuma grupu atbilžu šķērsgriezumā atšķirības ir nebūtiskas. Vienīgi jāatzīmē, ka sievietes ir pesimistiskākas attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. 6,8% no visām aptaujātajām sievietēm, pretstatā 3,7% vīriešu, uzskata, ka griezties savā pašvaldībā pēc jebkādas informācijas ir bezcerīgi.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
Pašvaldības attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem</h4>
<div style="text-align: justify;">
Jautājot par respondenta pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, autora mērķis nebija izdalīt iedzīvotājus, kuriem ir pieredze šajā jautājumā, bet gan apkopot attieksmi, vērtējumu, tādejādi iegūstot kopējo iedzīvotāju praksē pieredzēto vai socializācijas procesa rezultātā iedomāto ainu jeb stereotipu par savas pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, iedzīvotāju apkalpošanu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Savas pašvaldības attieksmi kā lietišķu vērtē 55,3% respondentu. Kā ļoti pozitīvu, draudzīgu un atsaucīgu uzskata 14,5% iedzīvotāju. Gandrīz tikpat daudz – 13,6% - ir gluži pretējās domās – attieksme ir nelaipna, nelabvēlīga. 6,8% atklāj, ka pašvaldības darbinieki meklē ieganstus informācijas nesniegšanai. Vēl negatīvāk – 2,6% respondentu atzīst, ka pašvaldība informāciju nesniedz un 2,1%, ka tā cenšas atrunāt. 4,7% iedzīvotāju nav pieredzes, socializācijas procesā no apkārtējiem nav iegūta pietiekama informācija priekšstata izveidošanai.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Ļoti pozitīvu vērtējumu vairāk sniedza rajonā dzīvojošie (18,4%), nekā Cēsu novadā (10%). Tas liek domāt, ka mazajās pašvaldībās ir ciešāks kontakts ar pašvaldības amatpersonām, darbiniekiem. Par informācijas nesniegšanu mazāk pārmet Cēsu novadā dzīvojošie, attiecīgi 3,6% un 9,6%. Visdrīzāk, šeit vērojama komunikācijas problēma. Savukārt atbildi sniegt vairāk apgrūtinājās respondenti no Cēsu novada (8,2%), kā no pārējā rajona (1,6%). Tas liek domāt, ka lielo pašvaldību iedzīvotājiem saikne ar savu pašvaldību ir vājāka.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Skatoties izglītības līmeņu plāksnē, pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, apkalpošanu pozitīvāk vērtē respondenti ar augstāku izglītības līmeni – 9,8% ar pamatizglītību, 13,7%, ar vidējo un 18,4% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Un otrādi – kā nelabvēlīgu un nelaipnu vairāk vērtē respondenti ar zemāku izglītības līmeni, attiecīgi 22% ar pamatskolas, 15,4% ar vidējo un 6,6% ar iegūtu augstāko izglītības līmeni.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Nespējā sniegt savu vērtējumu pārsvarā ir iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, sastādot 7,3% no kopējā respondentu skaita attiecīgajā izglītības līmeņa kategorijā. Salīdzinājumam, vidējā izglītības līmeni tie ir 4,3%, bet augstākajā – 3,9%. No tā var izsecināt, ka pašvaldības attieksmes vērtējums nav atkarīgs tikai no reālās pakalpojuma kvalitātes, bet arī no indivīda izglītības līmeņa. Cilvēkam ir negatīva attieksme pret svešo, pret to, ko neizprot.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pēc dzimuma un vecuma grupu sadalījuma nav vērojamas vērā ņemamas sakarības.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-76532852138541434562013-07-06T09:00:00.000+03:002013-07-06T09:00:00.462+03:00Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-75620349451875769852013-07-05T08:00:00.000+03:002013-07-05T08:00:06.872+03:00Interešu grupu loma un ietekme uz politikas procesu un tā iznākumu<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Viens no būtiskākajiem aspektiem
konkrētās problēmas virzīšanā ir saprast vai ir nepieciešama un lietderīga
sabiedrības iesaistīšana. Ir situācijas, kad nepieciešama grupu līdzdalība
politikas veidošanā un ir gadījumi, kad tā nav vēlama. Vēlamība parasti
izpaužas nepieciešamībā pēc dažādu interešu pārstāvniecības, kas palīdzētu
labāk izprast un apzināt esošo situāciju un izvairīties no nepareiza lēmuma un
iespējamajām konfliktsituācijām. Tāpat interešu grupu [stakeholders – angļu
val.] iesaistīšana ir nepieciešama gadījumos, kad pārvaldei [šeit un turpmāk angļu
valodas jēdziens ‘government’ tiek interpretēts kā ‘pārvalde’, jo tas attiecas
gan uz centrālo valdību, gan reģionālo, gan vietējo pārvaldes līmeni un tās
institūcijām] ir nepieciešami kādi interešu grupām pieejamie resursi – finanšu,
cilvēku, informācijas utt.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Sabiedrības iesaistīšana parasti
izpaužas nevis kā katra indivīda, bet kā grupu, kas pārstāv zināmas sabiedrības
daļas intereses, vērtības. Pieņemot lēmumu ir jāizvērtē situācija un jādefinē
iespējamie ieguvumi vai šķēršļi, kurus var radīt sabiedrības iesaistīšana. Ja
tiek nolemts iesaistīt, ir jābūt skaidri nodefinētam, ko tieši vēlas iegūt ar
sabiedrības iesaistīšanu.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Katrai ieinteresētajai interešu
grupai attiecībā uz konkrētas problēmas virzīšanu un atrisinājumu ir savs
redzējums un intereses, katra ieinteresētā interešu grupa piedāvā savu
problēmas definējumu. Ja ir nepieciešamība iesaistīt pēc iespējas vairāk
interešu grupu, problēma ir jānoformulē tā, lai tā aptvertu pēc iespējas
plašāku sabiedrības daļu. Rūpīgi nepārdomāts un slikti noformulēts problēmas
definējums var radīt nepietiekamu sabiedrības un tās interešu grupu atbalstu,
kas, savukārt, kavēt lietas virzīšanu un vēlamā mērķa sasniegšanu.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Situācijā, kad problēmas
risināšanā ir iesaistītas daudzas interešu grupas, veidojas tīklveida politikas
(policy network – anglu val.) modelis. „Rhodes (..) politikas tīklu redz kā
komplicētu organizāciju, iezīmējot savstarpēju atkarību(..).”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Politikas tīklā ietilpst tās organizācijas vai interešu grupas, kuras kaut kādā
veidā ir ieinteresētas konkrētās problēmas virzīšanā un tā atrisinājumā. „Tā kā
vara balstās uz atkarību resursu apmaiņā, pārvaldes un grupas tiek stimulētas
veidot tīklus.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a> Tā
dalībnieki saprot, ka vieni paši ar saviem resursiem nespēj ietekmēt lietas
virzību un iznākumu.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">„Politikas tīkls demonstrē, ka
attiecības starp grupām un pārvaldi ir dalāms segmentos un attiecības variē no
politikas sektora uz politikas sektoru. Pie tam, kā demonstrē Rhodes vietējo
pašvaldību studijas [Rhodes 1981; Marsh and Rhodes 1992], attiecības starp grupām
un pārvaldi nevar tikt skatītas kā ‘nulles summa’. Tas nav gadījums, kad
spiediena grupas stāvot ārpus sistēmas, ar nolūku gūt specifisku mērķi, lobē
pārvaldi. Attiecības ir viena no atkarībām: „Jebkura organizācija ir atkarīga
no citu organizāciju resursiem.” Tas, protams, viegli attiecināms uz
starpvaldību attiecībām kā uz grupu/ pārvaldes attiecībām, kur katra grupa var
izdzīvot bez otras. Tomēr konkrētajā situācijā, kad pārvalde grib sasniegt
specifiskus politikas mērķus un grupas grib ietekmēt politiku, grupas un
pārvalde ir savstarpēji atkarīgi.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Dažādām interešu grupām
[stakeholders] ir dažādas prioritātes un tās visas ir saistītas ar tām
funkcijām, kuras sniedz publiskā sfēra.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Pēc interesēm interešu grupas iedala:</span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.7pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-layout-grid-align: auto; mso-list: l0 level1 lfo1; mso-pagination: widow-orphan; mso-vertical-align-alt: auto; tab-stops: list 54.7pt; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">·<span style="line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Privātās
intereses: šī grupa sevī ietver zemes īpašniekus, uzņēmējus un tml., un
galvenokārt ir motivēti pēc ekonomiskajiem labumiem. Viņi ir ieinteresēti
vietējās ekonomikas funkcionēšanā un viņu prioritāte ir maksimizēt ieņēmumus.
Viņu „labvēlīgas vietējās vides” definējums saistīts ar tādiem labumiem kā
ienesīgumu, atgriezenisko ekonomisko saiti, menedžmenta un ilgtermiņa pastāvīgo
rēķinu izdevumu samazinājumu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.7pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-layout-grid-align: auto; mso-list: l0 level1 lfo1; mso-pagination: widow-orphan; mso-vertical-align-alt: auto; tab-stops: list 54.7pt; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">·<span style="line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Publiskās
intereses: šī grupa ietver vietējās varas institūcijas un ārkārtas servisu,
tajā skaitā policiju, un galvenokārt motivēti ar publisko vajadzību, kā drošas
apkārtējās vides, nodrošināšanu, kas visiem ir pieejama. Daudzos gadījumos
vietējā vara ir publisko jomu īpašnieks vai menedžeris. Ja tā ir īpašnieks,
viņus interesē objekta izdevumi, ja ne – attīstība un drošība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.7pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-layout-grid-align: auto; mso-list: l0 level1 lfo1; mso-pagination: widow-orphan; mso-vertical-align-alt: auto; tab-stops: list 54.7pt; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">·<span style="line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Sabiedrības
intereses: šī grupa ietver dažādas “labumu” grupas un vietējos cilvēkus. Viņi
ir motivēti ar cenu un vietējo vajadzību aizsardzību. Viņi raugās uz labvēlīgu
vietējo vidi kā tādu, kas atspoguļo vietējās priekšrocības un kontekstuālu
saderību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><span style="line-height: 115%;">Tas apliecina, ka ikviena interešu grupa ir
ieinteresēta sakārtotā, drošā, ekonomiski perspektīvā, ieinteresēt spējīgā
apkārtējā vidē. Par vides radīšanu zināmā mērā ir atbildīgas arī vietējās
pašvaldības. Tas, cik veiksmīgi un plaši tiek aptvertas un uz sadarbību ieinteresētas
interešu grupas, zināmā mērā atspoguļojas iedzīvotāju apmierinātības līmenī. </span>
</span><br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><br clear="all" />
</span><hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<div id="ftn1">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a> Clayton, J.T., <i>Public
Participation in Public Decisions</i>. San Francisko: Jossey – Bass Publishers,
1995. – 171p.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="line-height: 115%;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Clayton, J.T., <i>Public Participation in Public Decisions</i>. San Francisko: Jossey –
Bass Publishers, 1995. – 172-173 p.<o:p></o:p></span></span></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="line-height: 115%;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a> Smith, M.J., <i>Policy
networks</i>, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86), Prentice Hall/
Harvester Wheatsheaf, 1997. – 77-78 p.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="line-height: 115%;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Smith, M.J., <i>Policy networks</i>, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86),
Prentice Hall/ Harvester Wheatsheaf, 1997. – 79 p.</span><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="line-height: 115%;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Smith, M.J., <i>Policy networks</i>, In Michael Hill ed., The Policy Process (76 – 86),
Prentice Hall/ Harvester Wheatsheaf, 1997. – 78 p.</span><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="line-height: 115%;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></span></a><span lang="EN-GB"><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Williams, K., Green, S., <i>Literature Review of Public Space and Local
Environments for the Cross Cutting Review</i>, Oxford, 2001. –41 p.</span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoFootnoteText">
<span lang="EN-GB"><span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"><br /></span></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-25640486888350649032013-07-04T12:00:00.000+03:002013-07-04T21:27:18.140+03:00Informācijas pieejamība un būtiskākie informācijas avoti par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu pašvērtējums attiecībā uz informācijas pieejamību par aktualitātēm savā pašvaldībā kopumā ir vērtējams kā apmierinošs. 4,7% no aptaujātajiem respondentiem (v<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%;">isi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu)</span> uzskata, ka viņi ir ļoti labi informēti, 28,8% pietiekami, 25,3% apmierinoši. Tādejādi par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata nedaudz vairāk kā puse respondentu – 58,8%. Piektdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu informētības līmenis ir zems. Par gandrīz nemaz vai nemaz neinformētiem sevi uzskata 8,6%. Katrs desmitais atklāj, ka tas viņu absolūti neinteresē, bet 2,6% respondentu nezina, ar ko pašvaldība vispār nodarbojas. Tādejādi neapmierinošs informācijas pieejamības un informētības līmenis ir 41,3% respondentu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Sadalot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa atklājas sakarības. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni informācijas pieejamību un savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vērtējumā „apmierinoši” atšķirības praktiski izzūd, turpretim kā neapmierinošu vairāk uzskata iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Šī sakarība atklāj iegūtā izglītības līmeņa nozīmi. Izglītotākie iedzīvotāji vairāk interesējas un viņiem ir labāks priekšstats par to, kur iegūstama informācija. Līdz ar to, nākas domāt, ka viņi ir arī sociāli un politiski aktīvāki, respektīvi, viņu iesaistīšanās līmenis sabiedriskajos un politiskajos procesos ir augstāks.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Aplūkojot sniegtās atbildes pēc dzimumu sadalījuma, nav vērojamas būtiskas atšķirības. Izceļama vienīgi atbilde „Mani tas neinteresē”. Šādu nostāju izrādīja 14,8% vīriešu un divas reizes mazāk sieviešu – 7,6%. Lai gan nepastāv dzimumu sadalījumā vērā ņemamu atšķirību, tomēr sievietes izrāda nedaudz lielāku interesi par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Pēc tā nākas secināt, ka sievietes mazliet vairāk sasaista savā pašvaldībā notiekošos procesus ar sevi, respektīvi, nedzīvo atrauti un uzskata, ka notiekošais kaut kādā mērā var personiski ietekmēt.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Respondentu sniegtās atbildes pa vecuma grupām parāda, ka informācijas pieejamību kā ļoti labu mazāk vērtē gados jaunie un pensijas vecuma respondenti. 15% gados jauno Cēsu rajona pētījuma dalībnieku neinteresē savā pašvaldībā notiekošais, līdz ar to, šī ir pasīvākā vecuma grupa attiecībā uz iesaistīšanos pašvaldības darbā. Par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata 52% jauno, 64,5% brieduma gados, 61,5% pirmspensijas un 64,6% pensijas vecuma respondentu. Nākas secināt, ka potenciāli aktīvākā sabiedrības daļa – gados jaunie cilvēki - ir vairāk atrauta no pašvaldības procesos notiekošā, kas daļēji saistās ar intereses trūkumu. Tā kā šī grupa ir vismazāk informēta, nākas secināt, ka intereses trūkumam būtisks faktors ir nepietiekamais informētības un izpratnes līmenis par iesaistīšanās nepieciešamību, kā arī par pašvaldības un publiskās pārvaldes darbu kopumā.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts noteikt divus būtiskākos informācijas avots, no kuriem viņi saņem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā. Iegūtās atbildes sasummējot vienā atbildē, par vadošo informācijas avotu Cēsu rajona iedzīvotājiem ar 29% kalpo rajona laikraksts „Druva”. 19,7% respondentu tie ir vietējo pašvaldību informatīvie izdevumi. Būtiska ietekme ir starppersonu komunikācijai.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
No saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un kolēģiem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā saņem 18,4% iedzīvotāju. Kā ceturtais nozīmīgākais avots ar 15% ir izdalāms internets. Par relatīvi nebūtiskiem informācijas avotiem par savas pašvaldības aktualitātēm kalpo radio ar 7,9%, televīzija ar 6,3% un pārējie drukātie plašsaziņas līdzekļi ar 2,5%. 1,1% respondentu atzina, ka viņiem tas absolūti neinteresē, ir svešs, tādejādi nespējot sniegt atbildi. Sadalot respondentus pēc pētījuma ietvaros izveidotā administratīvi teritoriālā dalījuma – Cēsu novads un pārējās Cēsu rajona vietējās pašvaldības – atklājas atšķirības informācijas avotos.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Televīzija kā informācijas avots kalpo 8,7% Cēsu novada un 4,3% pārējo pašvaldību iedzīvotājiem. Līdzīgi ir ar radio, attiecīgi 9,6% un 6,4%. Televīzijas un radio pārsvars Cēsu novadā skaidrojams ar apstākli, ka mazo pašvaldību aktualitātes reti nokļūst šo plašsaziņas līdzekļu informatīvajos raidījumos. 33,2% Cēsu novada un 25,3% pārējo pašvaldību iedzīvotāji par informācijas avotu izmanto rajona laikrakstu „Druva”. Lai gan proporcionāli laikrakstā dominē informācija tieši par Cēsīm, Cēsu rajona mēroga aktualitātēm, regulāri ir informācija arī par kādu konkrētu pašvaldību. Šeit jāuzsver lielā sabiedrisko attiecību nozīme pastarpinātā komunikācijā ar sabiedrību caur plašsaziņas līdzekļiem, kuru vairums pašvaldību izmanto ļoti nepietiekamā līmenī. Citos plašsaziņas līdzekļos informācija par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm ir nebūtiska. Izdalās vienīgi Cēsis. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Internetu informācijas iegūšanai par savu pašvaldību izmanto 19,7% Cēsu novada un 10,7% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Tā kā Cēsu pilsēta pēc statusa rajonā, ekonomikas un iedzīvotāju īpatsvara ir dominējoša, šeit ir attīstītāka infrastruktūra un pieejamība internetam, Cēsu novadā iekļautais Vaives pagasts, iespējams, nedaudz pasliktina statistiku. Jebkurā gadījumā ir jūtama atšķirība informācijas ieguvei izmantojot interneta iespējas. Jāatzīmē, ka daļai Cēsu rajona vietējo pašvaldību nav savas mājaslapas. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pretēja aina parādās attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un starppersonu komunikāciju, kuras nozīme Cēsu novadā ir mazāka (attiecīgi 9,1% un 16,3%) kā citās rajona pašvaldībās (attiecīgi 29,2% un 20,2%). Piekrišana pašvaldību informatīvajiem izdevumiem lielā mērā saistās ar bezmaksas iespēju. Īpaši liela nozīme tam ir ārpus rajona centra – izmanto 29,2% iedzīvotāju. Kā trūkumu vairāki respondenti, īpaši viensētās dzīvojošie, minēja piegādes neregularitāti vai neesamību uz mājām. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Skatoties iegūtā izglītības līmeņa plāksnē, autors vēlas izdalīt divas sakarības. Televīziju kā būtisku informācijas avotu novērtējuši 22% respondenti ar pamatizglītības, 13,7% ar vidējo un tikai 2,6% ar augstāko izglītības līmeni. Starppersonu komunikācijā informāciju par savu pašvaldību vairāk iegūst respondenti ar zemāku izglītības līmeni – ar pamatizglītību 7,3%, ar vidējo 5,1% un 1,3% ar augstāko. Dati parāda sakarību – jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk tiek veltīts laiks televīzijas pārraidēm un starppesonu komunikācijai. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Raugoties pēc dzimumu sadalījuma, redzamas divas atšķirības. Vīrieši vairāk izmanto televīziju, kas ir pasīvais informācijas uzņemšanas veids, attiecīgi 18,3% vīriešu, 8,2% sieviešu. Turpretim, sievietes jūtami vairāk par vīriešiem priekšroku dod plašsaziņas informatīvajiem izdevumiem, attiecīgi 9,8% vīriešu, 19,9% sieviešu. Par savas pašvaldības aktualitātēm sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka televīzija visaktuālākā ir gados jaunajiem (18%) un pensijas vecumā (12,5%). Rajona laikraksta lasītāju vidū vērojama tendence – jo gados jaunāks, ja mazāk lasa laikrakstu. Attiecīgi 38% vecumposmā 18-30g., 41,3% vecumposmā 31-45g., 46,2% vecumposmā 46-60g. un 59,4% no visiem respondentiem vecumposmā 61-74g. To, ka laikrakstam „Druva” lasītāju loku veido gados vecāki cilvēki, autors galvenokārt saista ar laika gaitā izveidojušos tradīciju. Internetu kā informācijas avotu norādīja 12% gados jauno, 12,7% brieduma gados, 7,7% pirmspensijas un tikai 3,1% pensijas vecuma respondentu.</div>
<div>
<br /></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-41745821401071228762013-07-03T08:30:00.000+03:002013-07-03T09:49:30.458+03:00Cēsu rajona vietējo pašvaldību sniegtā informācija par iedzīvotāju līdzdalību<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Aptaujas ietvaros par pašvaldības
komunikāciju galvenajam speciālistam vai atbildīgajai personai tika lūgts
atbildēt uz 12 jautājumiem un sniegt statistiskos datus par iedzīvotāju
līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās 2007. un 2008.gadā.
Aptaujā iekļautā nosacījuma par statistisko datu sniegšanu, ja tie ir apkopoti,
mērķis bija nenoraidīt aptauju dēļ tā, ka šādu datu apkopošana varētu aizņemt
pārāk daudz laika. Mērķis nebija dot brīvu izvēli – sniegt vai nesniegt.
Vienīgi Straupe informēja, ka iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās apspriedēs
2007.g. bija 20, 2008.g. 35 iedzīvotāji. Lai arī pašvaldība pēc iedzīvotāju
skaita ir maza, dati liecina, ka līdzdalības līmenis ir zems.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
No 25 Cēsu rajona vietējām
pašvaldībām atbildi sniedza 4. Nevienas pašvaldības atbilde nav uzskatāmas par
pilnīgu – daļēji strukturētajiem jautājumiem nav sniegta argumentācija un/ vai
nav pievienoti statistiskie dati. Aptaujas anketas aizpildītāju norādītās ziņas
atklāj, ka šo uzdevumu veica Straupes pagasta padomes komunikāciju daļas
vadītājs Druvis Kreitūzis, Inešu pagasta padomes sekretāre Inese Ģērmane,
Vecpiebalgas pagasta padomes sekretāre Sandra Sniedze, Cēsu pilsētas domes
sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karlsberga. Atbildes sniedzēju amati
liecina, ka ne Inešu un Vecpiebalgas pagasta padomē nav speciālistu
komunikācijas jautājumos.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Jautājumam, cik lielu vērtību
sabiedrisko attiecību darbam salīdzinot ar citām nodaļām piešķir (pa-) domes
vadība, vērtējumu lūgts sniegt 10 punktu skalā. Ar 1punktu saprotot, ka domes
vadība sabiedrisko attiecību darbu uzskata par absolūti nevajadzīgu nodarbi,
pilnībā ignorē, nenovērtē; 5 punkti – tā ir līdzvērtīga visām pārējām; 10punkti
– uzskata par vienu no vissvarīgākajām jomām, pašvaldības resursi tiek
koncentrēti komunikācijai ar sabiedrību un tās iesaistīšanai. </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
No atbildes sniedzējiem
visaugstākais pašvērtējums – 8 – saņemts no Straupes pagasta. Pievērsto
uzmanību komunikācijai apliecina arī komunikācijas nodaļas esamība, kurā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
uz 01.01.2009. ir reģistrēti tikai 1474 iedzīvotāji<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a>.
To apliecina arī operatīvā atbildes sniegšana – nākošā dienā pēc informācijas
pieprasījuma nosūtīšanas, pretēji pārējām pašvaldībām, kuras atbildi sniedza
tikai pēc atkārtota lūguma iekļaujot „Informācijas atklātības likuma”
attiecināmo tiesību normu. Trūkums – nav sniegta argumentācija, viedokļa
pamatojums daļēji strukturētajiem jautājumiem.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedriskās attiecības kā
līdzvērtīgu visām parējām nodaļām (nozarēm) vērtē Cēsu dome un Inešu padome.
Savukārt Vecpiebalgas pašvērtējums 4 liek domāt, ka komunikācijas nozīme ar
iedzīvotājiem ir nedaudz nenovērtēta. Minētās pašvaldības sniedza
argumentāciju, viedokļa pamatojumu daļēji strukturētajiem jautājumiem. Trūkums
– nav sniegti statistiskie dati.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Lūdzot
nosaukt divus būtiskākos pašvaldības komunikācijas kanālus komunikācijai ar
pašvaldības iedzīvotājiem, visās atbildēs tika norādīta pašvaldības mājaslapa.
Atskaitot Cēsis, kā otrs tiek nosaukts pašvaldības informatīvais izdevums.
Cēsis norāda uz Cēsu rajona laikrakstu „Druva”, nekļūdīgi pozicionējot kā
būtisku, jo informācijas iegūšanai par pašvaldību to izmanto katrs trešais
respondents no Cēsu novada. Visas atbildi sniegušās pašvaldības apstiprina
informatīvā izdevuma esamību.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Izmantotie
pašvaldības komunikācijas kanāli lielā mērā sakrīt ar avotiem, no kuriem
aptaujātie iedzīvotāji saņem informāciju. Tie, izdalot „Druva”, atbilst
principam, kuru iedzīvotāji izvirza pašvaldībām – lēti (bezmaksas) un viegli,
brīvi pieejami. Rajona laikraksta pieejamība ir ierobežota iedzīvotājiem ar
zemiem ienākumiem. Lai arī ir pastāv publiskas piekļuves vietas, piemēram,
bibliotēku lasītavas, nokļūšana līdz tām prasa aktīvu rīcību, laika patēriņu un
nereti saistīti ar ceļa izdevumiem.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Par pašu
efektīvāko informācijas nesēju savas pašvaldības iedzīvotāju
informēšanai un iesaistīšanai pašvaldības darbā aptaujātās pašvaldības uzskata
pašvaldības informatīvos izdevumus. Ineši norāda, ka tādejādi ir iespēja aptver plašāku vietējo iedzīvotāju daudzumu.
Vecpiebalga argumentē, ka to saņem visas mājsaimniecības, neskatoties uz
interneta pieejamību, uzsverot, ka iedzīvotājiem tas ir bez maksas. Arī Cēsis
ir līdzīgās domās, par pašiem efektīvākajiem uzskatot pašvaldības mazformāta
informatīvos materiālus, jo, ja tie tiek nogādāti iedzīvotāju pastkastītēs, tad
ir vislielākā iespējamība, ka tie tiks izlasīti. Straupe par vienlīdz svarīgu
uzskata interneta vidi, pašvaldības mājaslapu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Tiešās jeb starppersonu
komunikācijas formas (sarunas, semināri, tikšanās ar deputātiem, pašvaldības
speciālistiem utt.) nozīmību sabiedrības iesaistīšanā pašvaldības vērtē
pozitīvi. Vienīgi Ineši vērtējums ir nedaudz atturīgāks, argumentācijā norādot
vienīgi ieguvumu – notiek informācijas apmaiņa. Cēsu komentārs: „iedzīvotājs no kompetenta speciālista iegūst
objektīvu, nepastarpinātu informāciju. Speciālistam/deputātam ir iespēja
pamatot pašvaldības lēmumus”. Arī Vecpiebalga atzīst, ka tas ir daudz
kvalitatīvāks risinājums, vienlaicīgi norādot uz zemo apmeklētības līmeni.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Vairums vērtē pozitīvi
normatīvajos aktos noteikto pienākumu pašvaldībām iesaistīt iedzīvotājus
pašvaldības darbā. Ineši to saista ar savstarpējo komunikāciju, kas pats par
sevi ir pozitīvs process. Cēsis norāda, ka „tādejādi ir zināmas sabiedrības
vēlmes un līdz ar to arī atbalsts citām aktivitātēm. Tas rada sabiedrības
piederību pilsētai, vairo patriotismu, jo katrs jūtas līdzatbildīgs un
svarīgs”. Vienīgi Vecpiebalga uzskata, ka „pašvaldībai nav tāda pienākuma, bet
ir jādod iespēja, iesaistīties procesos, piemēram, sēdēs, komiteju komisiju
darbā”.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Atbildot uz slēgto jautājumu, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas
pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, viedoklis dalās. Viennozīmīgu
„jā” sniedza Straupe un Ineši. Cēsis un Vecpiebalga uzskata, ka ir jāiesaista
tikai atsevišķu jautājumu lemšanā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pašvaldības iedzīvotāju nepietiekamo
iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos izskaidro ar
iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Vecpiebalga papildus kā uz problēmu
norāda pašvaldības noslogotību. Savukārt Ineši uzskata, ka iedzīvotāju
iesaistīšanās līmenis viņu pašvaldībā ir pilnīgi pietiekams.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Atbildi uz jautājumu, vai
atgriezeniskā saite darbā ar pašvaldības iedzīvotājiem ir pietiekama, lūgts
sniegt izmantojot 10 ballu sistēmu. Straupe, dodot 8 balles, uzskata, ka
pašvaldības atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem ir ļoti laba. Cēsis un Ineši
vērtē kā viduvēju, novērtējot ar 5 ballēm. Vecpiebalga izjūt visneapmierinošāko
atgriezenisko saiti, sniedzot vērtējumu 4 – gandrīz viduvēji. Rodas jautājums
–ja jau Inešu padome uzskata, ka iedzīvotāju iesaistīšanās ir pietiekama, kāpēc
vērtējumā par atgriezenisko saiti ir sniegts viduvējs vērtējums?</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Kā galveno iniciatoru par
iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības darbībā, reizē sekmējot arī atgriezenisko
saiti, Cēsis un Ineši norāda pašvaldību. Vecpiebalga norāda, ka problēmas
pamatā ir normatīvo aktu neesamība, kas atļautu iedzīvotājiem iesaistīties
pašvaldības darbībā. Straupe uzskata, ka katram pašam ir jāizvērtē
nepieciešamība iesaistīties. Vecpiebalgas pagasta padomes apgalvojumi par
normatīvo aktu neesamība un par pienākuma neesamību iesaistīt iedzīvotājus
pašvaldības darbībā liek secināt, ka tai ir vājas zināšanas valsts pārvaldes
principos un juridiskajos jautājumos.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sniedzot informāciju par to iedzīvotāju
interešu grupu esamību, kuras iesaistās pašvaldības darbā, lēmumu pieņemšanas
procesā, situācija ir dažāda. Cēsīs tādas esot vairākas, regulāri tiek
iesaistītas un rezultāts ir apmierinošs. Straupē ir pāris, taču pašvaldība
atzīst, ka iesaistīšanās ir neregulāra un ar zemu efektivitāti. Vecpiebalgā un
Inešos interešu grupu neesot. Esot tikai atsevišķi iedzīvotāji, kuri aktīvi
iesaistās dažādos jautājumos. Abas pašvaldības norāda, ka šie iedzīvotāji
iesaistās regulāri un rezultāts ir apmierinošs. Vecpiebalga piebilst, ka
„gandrīz vienmēr tiek sniegti ļoti labi ierosinājumi no aktīvistu puses un arī
ņemti vērā!”</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pašvaldībām ir nepieciešamas
idejas un atbalsts. Situācija parāda, ka būtiska nozīme ir iedzīvotāju spējai mobilizēties
un spēt sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Kā iedzīvotājus mobilizējošs
elements viennozīmīgi var kalpot pati pašvaldības (pa)dome. Iedzīvotāju
ietekmes potenciāls slēpjas gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos aspektos.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><span lang="EN-US">Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde </span><span lang="RU"><a href="http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/ISPV_Pasvaldibas_iedzivojaju_skaits.pdf"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/ISPV_Pasvaldibas_iedzivojaju_skaits.pdf</span></a></span><span lang="EN-US"> [29.03.2009.]<o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-91661204453046237242013-07-01T08:30:00.000+03:002013-07-02T17:46:56.972+03:00Cēsu rajona vietējo pašvaldību faktiskā rīcība - attieksme pret informācijas sniegšanu<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; line-height: 115%; text-align: left;"> </span>Cēsu rajona pašvaldībām
ar elektroniskā pasta starpniecību 19.03.2009. tika izsūtīta aptaujas anketa. Līdz 31.03.2009. jeb 12 dienu laikā autors saņēma informāciju
tikai no Straupes pagasta padomes (nākošajā dienā pēc informācija
pieprasīšanas). Tika izsūtīta identiska atgādinājuma vēstule, nobeigumā klāt
pievienojot „Informācijas atklātības likumā” 11.prim 2.panta 1.daļā ietverto
tiesību normu par pienākumu sniegt informāciju arī elektroniskā formā: „Pieprasīto informāciju izsniedz mutvārdos, rakstveidā vai, ja tas
iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus." Paturpinot tiesību
normu, autors pavadvēstulē pašvaldībām norāda, ka tieši tāpat arī attiecība uz
pieprasītāju attiecas iespēja izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Pēc
atgādinājuma nosūtīšanas līdz 09.04.2009. autors saņēma atbildes no 4 Cēsu
rajona vietējām pašvaldībām.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Noteikumus par iestādes rīcību,
kādai jāseko pēc privātpersonu informācijas pieprasījuma, nosaka „Informācijas
atklātības likums” <a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a>. Tajā
tiek definēti gadījumi, atrunāti nosacījumi, kuros iestādei ir aizliegts vai
dotas tiesības nesniegt informāciju, bet jebkurā gadījumā par obligātu
pienākumu uzliekot sniegt atbildi un atteikuma pamatojumu. Pētījuma autors
atteikumu nav saņēmis nekādā formā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Informācijas atklātības likuma”
14.pantā ir noteikti informācijas sniegšanas termiņi. Atbilde ir jāsniedz 15
dienu laikā, ja pieprasījums tiek apmierināts, vai 7 dienu laikā, ja iestāde
likumā atrunātajos ganījumos nevar vai nedrīkst izpildīt pieprasījumu. No
pirmreizējās informācijas pieprasīšanas 19.martā pašvaldību (pa)domēm
atvēlētais 15 dienu termiņš ir pārsniegts.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iespējams, pašvaldības savu
faktisko rīcību pamato ar to, ka pieprasījums nav noformēts atbilstoši
prasībām, respektīvi, nav informācijas pieprasītāja paraksts. Tā nav korekta
interpretācija, jo šeit runa iet par informācijas nesniegšanas iespējamību,
nevis par atbildes nesniegšanu, kas ir divas dažādas lietas. Personas
identificēšanas nepieciešamībai tika sniegta pietiekama informācija, piemēram,
telefona numurs, darba vietas faksa numurs, mājas adrese, augstskolas
nosaukums, fakultāte un katedra. Pietam, aptaujas anketā pieprasītā informācija
nekādā veidā nav definējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kas nosaka
stingrāku kārtību informācijas saņemšanai.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Informācijas atklātības likuma” 10.panta
1.daļā ir atrunāta labas pārvaldības principu ievērošana iestādes darbībā. Tie,
savukārt, definēti „Valsts pārvaldes iekārtas likuma” (VPIL) 10.pantā. Šī
gadījuma kontekstā varētu runāt par sekojošām tiesību (normām) principiem:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs.
Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un
tiesisko interešu ievērošana (VPIL 10.p. 1.daļa);</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas
pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību,
datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus
noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas
tiesības un tiesiskās intereses (VPIL 10.p. 5.daļa);</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Valsts pārvaldes (..)pienākums ir vienkāršot un
uzlabot procedūras privātpersonas labā (VPIL 10.p. 6.daļa);</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un
pieejami privātpersonai (VPIL 10.p. 8.daļa)<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pamatojoties uz 21 vietējo
pašvaldību faktisko rīcību un saskatāmiem vairāku tiesību normu pārkāpumiem, ir
pamats domāt par administratīvo pārkāpumu. Šāda rīcība parāda, ka valstī spēkā
esošo tiesību normu ievērošana Cēsu rajona vietējo pašvaldību darbībā ir
nepilnīga. Tas arī pamato aptaujāto iedzīvotāju sniegto vērtējumu 6 jeb
„gandrīz labi” par tiesiskumu savā pašvaldībā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pašvaldību rīcība liek secināt,
ka pastāv problēmas ar atvērtību iedzīvotājiem, pieejamību. Šeit runa ne
tikai par normatīvā regulējuma ievērošana, bet arī par attieksmi pret
sabiedrību, pašvaldības darbinieku izpratni par ētiskumu savā darbībā,
nerunājot par lietišķo etiķeti, kas liek vismaz formāli atbildēt.</div>
<br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i><span lang="EN-US">Informācijas
atklātības likums</span></i><span lang="EN-US">.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 29.10.1998.;
stājies spēkā 20.11.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 14.10.2006.// Latvijas Vēstnesis,
06.11.1998., Nr.334/335. – Skat.
internetā (01.01.2009.) </span><span lang="RU"><a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601</span></a></span><span lang="EN-US"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i><span lang="EN-US">Valsts pārvaldes
iekārtas likums</span></i><span lang="EN-US">.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.;
stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis,
21.06.2002., Nr.94. - Skat. internetā (01.01.2009.)
</span><span lang="RU"><a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off</span></a></span><span lang="EN-US"><o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-53302624835523586922013-06-29T18:39:00.000+03:002013-06-29T18:39:00.404+03:00Sabiedriskās attiecības publiskajā pārvaldē<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedriskās attiecības ietver
visus saskarsmes veidus ar visiem cilvēkiem, ar ko organizācija veido un uztur
attiecības. Ir trīs starptautiski atzītas sabiedrisko attiecību definīcijas: </div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->1.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->Sabiedrisko
attiecību institūta (Lielbritānija) definīcija: „plānoti un pastāvīgi centieni,
kuru mērķis ir izveidot un saglabāt labo gribu un savstarpēju sapratni starp
uzņēmumu un tā auditoriju”;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->2.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->ASV
Sabiedrisko attiecību asociācijas definīcija: „sabiedriskās attiecības palīdz
daudzpusīgai un plurālistiskai sabiedrībai pieņemt lēmumus un darboties
efektīvāk, sasniedzot savstarpēju sapratni starp sabiedrības grupām, uzņēmumiem
un organizācijām. Sabiedriskās attiecības palīdz harmoniski apvienot privātās
un sabiedriskās intereses”;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo1; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->3.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->Trešā
starptautiski atzītā sabiedrisko attiecību definīcija: „Sabiedriskās attiecības
ir māksla un sociālā zinātne, kuras mērķis ir analizēt tendences, paredzēt to
sekas, konsultēt uzņēmumu vadītājus un īstenot ieplānotās darbības programmas,
kas kalpo gan uzņēmuma, gan sabiedrības interesēm”.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Eduards Bērneiss (E.L. Berneys),
viens no pirmajiem sabiedrisko attiecību profesionāļiem ASV, sabiedriskās
attiecības raksturo kā „darbības jomu, kas ir paredzēta, lai uzlabotu
savstarpējās attiecības starp personību, grupu, ideju un citiem sabiedrības
elementiem, no kā šī persona ir atkarīga”.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedrisko attiecību pamatā ir
mērķtiecīga, pārdomāta komunikācija, kas savu rīcību balsta uz mērķauditorijas
pētījumos iegūtās informācijas. Ar pētījumu palīdzību parasti tiek fiksēta
esošā situācija jeb izejošā pozīcija. Parasti tie ir lietišķi pētījumi ar mērķi
izzināt konkrētās mērķauditorijas uzvedību, ieradumus, uzskatus, domas,
informētības un aktivitātes līmeni, sabiedrisko attiecību programmas
efektivitāti un tml. Tāpat izpēte ir nepieciešama arī izvērtēšanas stadijā pēc
iedarbības (vai lielāka posma) noslēgšanās, lai uzzinātu cik lielā mērā un
efektīvi ir uztverta pasniegtā ziņa.</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iegūtā informācija tiek
interpretēta un kopā ar vadību izstrādā attiecīgās organizācijas mērogā
pārmaiņu un reaģēšanas stratēģisko plānus. Sabiedrisko attiecību speciālistam
jāparedz izmaiņas organizācijas vidē un jāpalīdz vadībai tās izprast.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„To sabiedrisko attiecību
speciālistu darbam, kuri strādā valstiskajās institūcijās, ir šādas
mērķauditorijas:</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->a)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Vadītāji un darbinieki valdībā un valsts
institūcijās;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->b)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Sabiedriskās organizācijas, politisko partiju
vadītāji;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->c)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Politiska rakstura rīcības komitejas;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->d)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Valsts un pašvaldību ierēdņi;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->e)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Privātā uzņēmējdarbībā strādājoši cilvēki;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->f)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Profesionālās asociācijas;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->g)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Masu saziņas līdzekļu pārstāvji;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->h)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Visa pārējā sabiedrība.</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedrisko attiecību mērķi ir
atkarīgi no tā, kādā valstiskajā institūcijā sabiedrisko attiecību speciālists
strādā, bet viņu darbs balstās uz diviem pamatnoteikumiem:</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l2 level1 lfo3; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->1)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Demokrātiskā valstī valstiskajām institūcijām ir
jāsniedz visa informācija saviem pilsoņiem.</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l2 level1 lfo3; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->2)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Valsts institūciju efektīvai darbībai ir
nepieciešams aktīvs pilsoņu atbalsts un līdzdalība.</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedrisko attiecību
valstiskajās institūcijās programmu mērķiem neatkarīgi no valdības līmeņa ir
vismaz trīs kopīgi aspekti:</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo4; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->1)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Informēt pilsoņus un iedzīvotājus par valdības,
pašvaldības un valstisko institūciju darbību;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo4; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->2)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Veicināt aktīvu sadarbību valdības programmās;</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 54.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo4; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->3)<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Veicināt pilsoņu atbalstu politiku un programmu
izveidē.</div>
<div class="MsoBodyText" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pilnīgi brīvu informācijas plūsmu
ierobežo tādi faktori, kā, piemēram, nacionālās drošības apsvērumi, ar
uzņēmējdarbību saistīti noslēpumi, kā arī pilsoņu tiesības uz personiskas
informācijas slepenību.<span class="MsoFootnoteReference"> <a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Praksē ir faktiski neiespējami
strādāt ar katru iedzīvotāju individuāli. Tieši tāpēc par starpniekiem un ietekmīgiem
spēlētājiem ir kļuvuši plašsaziņas līdzekļi, vienlaicīgi radot nevēlamus
blakusefektus. „Žurnālisti arvien vairāk ietekmējas un kļūst arvien atkarīgāki
no sabiedrisko attiecību avotiem, kas tiem piegādā informāciju.
(..)Žurnālistikas pāreja no izpētes uz izklaidējošas informācijas sniegšanu un
pēdējā laika apsēstība ar slavenībām nozīmē, ka arvien mazāk vietas atliek
nopietnām diskusijām par sabiedrībai patiesi svarīgiem jautājumiem.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
No tā izriet divas lietas.
Pirmkārt, drauds, ka sabiedriskās attiecības pārāk fokusēsies uz trivialitātēm,
jo mediju hītus iegūt ir daudz vieglāk. Otrkārt, attiecības starp
sabiedriskajām attiecībām un žurnālistiku kļūst neveselīgi tuvas. Medijiem ir
brīvas tiesības izteikt savus kritiskos spriedumus, lai aizstāvētu sabiedrības
intereses. Taču situācija var kļūt draudīga, jo mediji nonāk pārlieku lielā
atkarībā no sabiedrisko attiecību avotiem, kas bieži ir nekaunīgi savā
neobjektivitātē. Turpretim daudzi mediji nepelnīti „noliek” sabiedriskās
attiecības, kas ir negodīgi.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Plānojot sabiedrisko attiecību
aktivitātes, būtisku lomu šajā procesā ieņem arī interešu grupas. Sabiedrisko
attiecību aktivitātes tiek balstītas uz konkrētās situācijas analīzi,
definējot, ja ne visas, tad vismaz lielākās un nozīmīgākās interešu grupas.
Balstoties uz to, tiek mērķtiecīgi izstrādāta stratēģija, kampaņa, tās taktika,
kuru mērķis, pēc iespējas trāpīgāk nosakot to vērtības un vajadzības, ir
iedarboties uz šīm grupām.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Sabiedrisko attiecību aktivitātes ir cieši saistītas ar pašvaldības politiskajiem lēmumiem. Tām ne tikai jāveic izskaidrošana, iedzīvotāju iesaistīšana, bet jāveicina arī lēmumu leģitimizācija.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div>
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Lapsa T., <i>Sabiedriskās
attiecības. Ievads teorijā un praksē. - </i>Rīga: Biznesa augstskola Turība,
2002. – 5.–6.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Lapsa T., <i>Sabiedriskās
attiecības. Ievads teorijā un praksē. - </i>Rīga: Biznesa augstskola Turība,
2002. – 7.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Katli<span lang="EN-US">ps S.M., Senters A.H., Brums G.M. <i>Sabiedriskās
attiecības</i>. – Rīga: Avots, 2002. – 311.lpp.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Lapsa T., <i>Sabiedriskās
attiecības. Ievads teorijā un praksē. - </i>Rīga: Biznesa augstskola Turība,
2002. – 71.–72.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a> Gregorija, A. (red.), Sabiedriskās attiecības
praksē. Gregorija, A., <i>Sabiedriskās
attiecības praksē: ieskats 21. gadsimtā</i>. Rīga: Lietišķās informācijas
centrs, 2007. – 23.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-42901019906807230842013-06-19T08:54:00.000+03:002013-06-19T08:54:36.905+03:00Valsts pārvaldes principi<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Labas pārvaldības principi
publiskajā (valsts) pārvaldē nav nemainīgi. Tie, atbilstoši laikam un prasībām,
tiek papildināti, pielāgoti, grozīti, mainīti. Lai arī visi principi nav
vienoti formulēti, to būtība saglabā savstarpēju saikni. Valsts pārvaldes
principi izriet no demokrātiskās iekārtas un tiesiskas valsts principiem. Turpinājumā
apskatīsim Latvijas gadījumam saistošos formulējumus, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas Republikas saistošajos normatīvajos aktos.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Tiesības
uz labu pārvaldību tika iekļautas kā pamattiesības Eiropas Savienības
Pamattiesību hartas 41.pantā (..). Līgumā par Konstitūciju Eiropai tiesības uz
labu pārvaldību ir garantētas II-101.pantā. Šis pants ir identisks Pamattiesību
hartas 41.pantam. Taču Eiropas ombuds uzskatīja, ka nepietiek ar to, ka
tiesības uz labu pārvaldību ir iekļautas Pamattiesību hartā, un ir nepieciešams
izskaidrot sīkāk, ko nozīmē šīs tiesības. Tāpēc Eiropas ombuds izstrādāja
Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu 20, kas 2001.gada 6.septembrī
tika apstiprināts ar Eiropas Parlamenta rezolūciju. 21. Kodekss tika izveidots,
balstoties uz Eiropas Savienības tiesību aktos, Eiropas Savienības tiesu praksē
un dalībvalstu administratīvā procesa likumos nostiprināto labas pārvaldības
principu analīzi. 22. Kodeksā ir 27 panti, no kuriem 21. skaidro tiesības uz
labu pārvaldību. Atbilstoši kodeksā noteiktajam tiesības uz labu pārvaldību
ietver sevī šādus elementus:<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
1)
likumīgums; 2) vienāda attieksme; 3) samērīgums; 4) varas ļaunprātīgas
izmantošanas nepieļaujamība; 5) neieinteresētība un neatkarība; 6)
objektivitāte; 7) tiesiskā paļāvība, konsekvence un padomi; 8) taisnīgums; 9)
pieklājība; 10) atbildes uz <st1:veidnes baseform="vēstul|e" id="-1" text="vēstulēm" w:st="on">vēstulēm</st1:veidnes> pilsoņu valodā; 11) kvīts
par saņemšanu un norāde uz kompetento iestādi; 12) pienākums pārsūtīt <st1:veidnes baseform="vēstul|e" id="-1" text="vēstules" w:st="on">vēstules</st1:veidnes>
vai sūdzības kompetentajam dienestam; 13) tiesības tikt uzklausītam un izteikt
savu viedokli; 14) saprātīgs termiņš <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmuma" w:st="on">lēmuma</st1:veidnes> pieņemšanai; 15) pienākums <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumu" w:st="on">lēmumu</st1:veidnes>
pamatot; 16) norāde uz <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmuma" w:st="on">lēmuma</st1:veidnes> apstrīdēšanas iespējām; 17) <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmuma" w:st="on">lēmuma</st1:veidnes> paziņošana;
18) datu aizsardzība; 19) pienākums sniegt informāciju; 20) pienākums
nodrošināt piekļuvi dokumentiem; 21) pienācīga dokumentu reģistrācija”.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="color: black; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Labas
pārvaldības princips Latvijas Republikas normatīvajos aktos minēts Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā, kurā tiek izdalīti valsts pārvaldes
principi un labas pārvaldības principi, lai gan faktiski tie viens otru tikai
papildina un kopumā saskan ar Eiropas Savienības definētajiem:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„(1) Valsts pārvalde ir pakļauta
likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences
ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši
pilnvarojuma jēgai un mērķim.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(2) Valsts pārvalde savā darbībā
ievēro cilvēktiesības.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(3) Valsts pārvalde darbojas
sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga
privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai
iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu
interešu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(5) Valsts pārvalde savā darbībā
ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un
sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un
citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu
privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(6) Valsts pārvalde savā darbībā
pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās
pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(7) Valsts pārvaldes pienākums ir
informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības
daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai
plānotā darbība skar vai var skart.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(8) Valsts pārvaldi organizē pēc
iespējas ērti un pieejami privātpersonai.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(9) Valsts pārvaldi organizē,
ievērojot subsidiaritātes principu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(10) Valsts pārvaldi organizē pēc
iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda
un, ja nepieciešams, pilnveido.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(11) Valsts pārvalde savā darbībā
ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un
attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Komunikācijai un iedzīvotāju apkalpošanai publiskajā pārvaldē ideālajā
variantā jāatbilst augstāk definētajiem principiem. Tas, cik korekti tie tiek ievēroti
un kā iedzīvināti praksē, lielā mērā ir atkarīgs no katras institūcijas vadības
un darbiniekiem.</div>
<br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a> Valsts cilvēktiesību birojs. <a href="http://www.vcb.lv/index.php?open=intervijas&this=190805.200"><span style="color: windowtext;">http://www.vcb.lv/index.php?open=intervijas&this=190805.200</span></a>
[09.10.2007.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i><span lang="EN-US">Valsts pārvaldes
iekārtas likums</span></i><span lang="EN-US">.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.;
stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis,
21.06.2002., Nr.94. - (01.01.2009.)
</span><span lang="RU"><a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off</span></a></span><span lang="EN-GB"><o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-85059854947053570052013-06-12T12:30:00.000+03:002013-06-12T12:30:11.575+03:00Sabiedrības iesaistīšanās vietējo pašvaldību darbā – demokrātijas pamats. LR normatīvais regulējums<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Atbilstoši „<a href="http://pasvaldibas.blogspot.com/2013/06/vietejo-pasvaldibu-vietas-un-lomas.html" target="_blank">Vietējopašvaldību vietas un lomas publiskajā pārvaldē normatīvais regulējums</a>”, pašvaldības ietilpst vienotā valsts pārvaldes
sistēmā. Pašvaldības tiek uzskatītas par katras demokrātiskas iekārtas pamatu un
tās spoguli – jo attīstītāka pašvaldības, sabiedrības un publiskā sektora
sadarbība, jo augstāks demokrātijas līmenis valstī. Tieši pašvaldību līmenī iedzīvotāji
visvieglāk iesaistāmi. Viņu zināšanas un spējas izmantojamas sabiedrības kopējā
dzīves līmeņa uzlabošanai.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iedzīvotāju iesaistīšanai var būt
dažādas formas – informācijas sniegšana, viedokļu noskaidrošanas kampaņas,
aptaujas, publisku sanāksmju organizēšana, referendumi, pašvaldības atbalstītas
sabiedriskās apspriedes un interešu grupas, utt. Atsevišķi izceļamas politiskās
vēlēšanas, kas ir demokrātiskā režīma pamatelements un nodrošina publiskās
pārvaldes leģitimizāciju. „Balsošana vēlēšanās ir viena no svarīgākajām
politiskās līdzdalības formām. Daudzās demokrātiskās valstīs tas ir bijis par
pamatu uztraukumam, jo procentuāli šīs savas tiesības iedzīvotāji izmantojuši
samērā maz pēdējās dekādēs.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a><span style="background: yellow; mso-highlight: yellow;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Diskusijas par iedzīvotāju
iesaistīšanu sabiedrības pārvaldīšanā bija aktuālas jau vairākus gadsimtus
pirms mūsu ēras. „Stoiķu sociāli politiskā doktrīna bija organiski saistīta ar
viņu ētikas pamatprincipiem. Par dabisku un saprātīgu viņi atzina cilvēka
tieksmi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, jo sabiedrība, pēc viņu domām, nav
radusies uz līguma pamata, bet gan dabiska procesa rezultātā. „Cienījams
cilvēks” – atzīmēja Zēnons – „nedzīvos vientulībā, jo pēc savas iedabas viņš ir
sabiedrisks un praktiski darbīgs. [Диоген Лаертский. <span lang="RU">О жизни</span>,<span lang="RU"> учениях и изречениях знаменитых философов</span>.<span lang="RU"> – М</span>.:<span lang="RU"> Мысль</span>,<span lang="RU"> 1979</span>.<span lang="RU"> – 815 с</span>.] Pretēji epikūriešiem
stoiķi aicināja aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, nopēla indivīda
noslēgšanos šaurā lokā (..). Sabiedrību stoiķi saprata kā organisku kopu, bet
par valsts uzdevumu uzskatīja monolītas politiskas sistēmas (<i>politiκόn s’ystēma</i>) izveidošanu.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Stoiķi runā par demokrātisku
politisko režīmu, attiecībām starp politiskās sistēmas elementiem. Lai arī
jēdziena <i>demokrātija</i> pielietojums
politikas un valsts pārvaldes kontekstā ir vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras
sens, „<i>demokrātija</i> ir viens no
populārākiem un reizē – viens no strīdīgākiem vārdiem mūsdienu politikā,
turklāt diskusiju spraigums par demokrātijas jautājumiem ir būtiski pieaudzis
pēdējos gados. (..)pastāv dažādas demokrātijas gradācijas, dažādās sabiedrībās
demokrātijas ideāli var tikt īstenoti dažādos veidos, atkarībā no vēsturiskās
attīstības īpatnībām, kultūras tradīcijām un citiem faktoriem, tāpēc mūsdienu
pasaulē jautājumam par demokrātijas līmeņa un demokratizācijas procesu
dinamikas novērtējumu ir gan zinātniskā, gan praktiskā nozīme.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Par pamatu Latvijas sabiedrības
demokratizācijas procesu gaitas izvērtējumam tika izmantota <i>Starptautiskā
demokrātijas un vēlēšanu institūta</i> (IDEA) metodika, kuru no citām atšķir
divas galvenās pazīmes – tā iekļauj visplašāko jautājumu loku un liek uzsvaru
uz kvalitatīvu izvērtējumu pretstatā kvantitatīvajiem rādītājiem. Tiek izdalīti
divi galvenie demokrātijas principi - tautas kontrole un politiskā vienlīdzība.
Šie principi realizējas trijās savā starpā saistītajās jomās: </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo4; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->1.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->garantētajā
pilsoņa un politisko tiesību tīklā, pirmām kārtām, vārda, biedrošanās un
pulcēšanās brīvībās, iespējās vērsties tiesās un likuma varā, galvenajās
ekonomiskajās un sociālajās tiesības, kas nodrošina iespējas realizēt
iepriekšminētās brīvības; </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo4; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->2.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->brīvās
un godīgās vēlēšanās, kas rada vēlētājiem reālās izvēles iespējas, uz
reprezentācijas un atbildības principiem balstītā pārvaldē, kas līdzās
vēlēšanām paredz arī citas procedūras, kas nodrošina reālu vēlētu un nevēlētu
amatpersonu atbildību tautas priekšā; </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo4; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->3.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->attīstītā
demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā, kas iekļauj brīvus un daudzveidīgus masu
medijus, konsultatīvus procesus un citus pasākumus, kas nodrošina tautas
politisko līdzdalību un veicina varas struktūru atvērtību sabiedriskās domas
ietekmei un veicina efektīvāku publisko funkciju īstenošanu.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Demokrātiska politika nav
iespējama, ja politikas mērķu apspriešanā neiesaistās pēc iespējas plašāka
sabiedrība, ņemot vērā dažādu grupu intereses un publiskajā telpā veidojot
optimālus apstākļus debatēm. „Demokrātijas mērķis atbilst sabiedrisko attiecību
mērķim. Ja pilsoņi nav informēti un aktīvi, tautas ievēlētie vai izvirzītie
ierēdņi var zaudēt tiešu saikni ar patiesajām viņu atbalstītāju vajadzībām un
interesēm.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Demokrātiskās valstīs pilsoniskā
sabiedrība savu interešu aizstāvēšanai izmanto likumos noteiktās līdzdalības
iespējas politikas veidošanā. Ieguvēji ir gan konkrētās politikas mērķu grupas,
gan visa ieinteresētā sabiedrība, gan politikas īstenotāji. Politikas
ilglaicīgums un noturība palielinās, ja politikas klientus ne tikai iesaista
politikas veidošanā, bet arī piedāvā viņiem iespējas uzņemties daļu atbildības
par politikas ieviešanas rezultātiem. Kopīga politikas plānošana nodrošina
politikas efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņā ietaupa budžeta līdzekļus.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Lielbritānijas valdība norāda,
ka līdz ar iedzīvotāju iesaistīšanos:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l4 level1 lfo2; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->palielinās vietējo iedzīvotāju palīdzība
problēmu risināšanā; </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l4 level1 lfo2; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->tiek radīta sadarbība un uzticēšanās starp
pašvaldību un iedzīvotājiem;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l4 level1 lfo2; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->pieaug iedzīvotāju atbildības sajūta jautājumos,
kuru lemšanā viņi paši piedalījušies. [Guidance on Enhancing Public
Participation in Local Government. – London: UK Department of the Environment,
Transport and the Regions, 1998. - <a href="http://www.local-regions.odpm.gov.uk/epplg/" target="_new"><span style="color: windowtext;">http://www.local-regions.odpm.gov.uk/epplg/</span></a>]</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Savukārt ASV Vietējo pašvaldību
organizācijas apkopotā pieredze liecina, ka ar sabiedrības līdzdalību:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->tiek nodrošināta labu plānu paliekamība un
stabilitāte; </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->samazinās strīdi pašvaldības padomēs un
komitejās, un savlaicīga sabiedrības iesaistīšana nodrošina iedzīvotāju labāku
izpratni par lēmumiem un apmierinātību ar tiem;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->paātrinās attīstības process un samazinās labu
projektu izmaksas, jo iedzīvotāju pretestība nozīmē papildu izmaksas gan pilsētai,
gan projekta izstrādātājam;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->palielinās plānošanas kvalitāte, jo ne jau tikai
profesionāļiem var būt labas idejas; </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 36.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l1 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->tiek veicināta vispārējā kopienas izjūta un
uzticēšanās pašvaldībai. [Local Government Commission. People and Community:
Public Participation. – <a href="http://www.lgc.org/people/public.html" target="_new"><span style="color: windowtext;">http://www.lgc.org/people/public.html</span></a>]</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Vietējo pašvaldību darbam jābūt
vērstam uz tās iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu, tāpēc sabiedrības
līdzdalības shēma būtībā ir vienkārša – pašvaldībai ir jāuzzina savu
iedzīvotāju viedoklis par labāko mērķi un tā sasniegšanas ceļiem, un tad šis
iegūtais viedoklis jāņem vērā. Tādējādi pašvaldības darbs vairs nebūs atrauts
no reālās dzīves, kad lēmumus pieņēma tikai kabinetos sēdošie.<span class="MsoFootnoteReference"> <a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Savukārt „deviņdesmito gadu
politiskās sistēmas ideologs sociologs Elmārs Vēbers vispār noraida pilsoniskās
iniciatīvas nozīmi. Viņš apgalvo, ka „nācija veidojas, pilsoņu kopumam saaugot
ar valsts varas sistēmu. Šī koncepcija neļauj risināt interešu konfliktus starp
pilsoni (cilvēka brīvību) un valsts varu, jo „saaugšanas” rezultātā valsts
varas sistēmai būs lielākie materiālie, tiesiskie un simboliskie resursi, lai
apklusinātu pilsoņu intereses. E.Vēbers uzskata, ka plurālisms, „atšķirīgi
politiskie uzskati” ir bīstami neapspriežamiem politiskiem uzskatiem. E.Vēbers
apšauba indivīdu spēju būt līdzdalīgiem: „Valstiskā domāšana ir pilsoņu
garīguma (intelekta) izpausme, kas liecina par viņu spēju līdzdarboties valsts
dzīvē un veicināt tās attīstību.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
S.Kruks Latvijas Universitātes
izdotajā rakstu krājumā analizē situāciju Latvijā un norāda uz vairākām
problēmām. „Vara, no vienas puses, leģitimē sevi kā iepriekšējās padomju
nedemokrātiskās varas negāciju, bet no otras puses, - ierobežo indivīdu
iespējas izmantot demokrātiskos resursus. Viena daļa iedzīvotāju ir izslēgta no
pilsonības tiesībām institucionāli („nepilsoņi” bez politiskajām tiesībām), bet
otra ir neitralizēta diskursīvi. A.Pabriks atzīst, ka pilsoņi un nepilsoņi ir
līdzīgi neapmierināti ar politisko sistēmu.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn8" name="_ftnref8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Kā būtiski situācijas problēmas aspekti minami:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 18.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„ - reālas demokrātijas pieredzes trūkums pagātnē;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 72.0pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l2 level2 lfo1; tab-stops: list 72.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->demokrātijas pieredzi nodrošinošo mezostruktūru
vāja attīstība;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: 72.0pt; mso-list: l2 level2 lfo1; tab-stops: list 72.0pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->informācijas nepieciešamība par iespējamām un
nepieciešamām sociālām lomām (pilsoņu tiesības, sociālās aktivitātes un
pašorganizācijas nozīme, resursu pieejamība u.tml.).”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn9" name="_ftnref9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iedzīvotāju iesaistīšanās nav viennozīmīgi
vērtējama. 1. un 2. tabulā sniegts A.Rence Irvin un J.Stansbury ieguvumu un
zaudējumu apkopojums par iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: 0.0001pt; text-align: left; text-indent: 21.25pt;">
1. tabula</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<b><span style="font-size: 13.0pt; line-height: 150%;">Ieguvumi no iedzīvotāju
līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā<o:p></o:p></span></b></div>
<table border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" class="MsoNormalTable" style="border-collapse: collapse; border: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-insideh: .5pt solid black; mso-border-insidev: .5pt solid black; mso-padding-alt: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-yfti-tbllook: 1184;">
<tbody>
<tr>
<td style="border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div align="center" class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: center; text-indent: 21.25pt;">
<b>Ieguvumi aktīvajiem iedzīvotājiem<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div align="center" class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: center; text-indent: 21.25pt;">
<b>Ieguvumi valdībai<o:p></o:p></b></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="border-top: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; margin-top: 6.0pt; text-indent: 21.25pt;">
<b>Lēmumu pieņemšanas process<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Izglītība (mācās no valdības, iegūst pieredzi,
sniedz informāciju valdības locekļiem).</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pārliecina valdību.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Gūst zināšanas par aktīvu pilsonību.</div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Izglītība (mācās no iedzīvotājiem, sniedz informāciju).</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pārliecina iedzīvotājs.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Vieš uzticību un mazina šaubas vai, atsevišķos
gadījumos, naidu.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Būvē stratēģiskas alianses, panāk leģitimitāti
lēmumiem.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="border-top: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; margin-top: 6.0pt; text-indent: 21.25pt;">
<b>Iznākums<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Noārda šķēršļus, panāk pozitīvus rezultātus.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iegūst kontroli pār politisko procesu.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Politiku un lēmumu implementācija.</div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Noārda šķēršļus, panāk pozitīvus rezultātus.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Nav nepieciešams tiesāties.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Labāka politiku un lēmumu implementācija.</div>
</td>
</tr>
</tbody></table>
<div class="MsoNormal" style="margin: 12pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<b><span style="font-size: 10.0pt;">Avots</span></b><span style="font-size: 10.0pt;">: Irvin
A.Rence, Stransbury J., <i>Citizen
Participation in Decision Making: Is It Worth the Effort? </i>EBSCO. Public Administration
Review, Vol. 64, No.1, 2004.y.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<o:p> 2.</o:p><span style="line-height: 150%; text-align: right;">tabula</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<b><span style="font-size: 13.0pt; line-height: 150%;">Zaudējumi no
iedzīvotāju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā<o:p></o:p></span></b></div>
<table border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" class="MsoNormalTable" style="border-collapse: collapse; border: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-insideh: .5pt solid black; mso-border-insidev: .5pt solid black; mso-padding-alt: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-yfti-tbllook: 1184;">
<tbody>
<tr>
<td style="border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div align="center" class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: center; text-indent: 21.25pt;">
<b>Zaudējumi aktīvajiem iedzīvotājiem<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div align="center" class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: center; text-indent: 21.25pt;">
<b>Zaudējumi valdībai<o:p></o:p></b></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="border-top: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; margin-top: 6.0pt; text-indent: 21.25pt;">
<b>Lēmumu pieņemšanas process<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Lieks laika patēriņš.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Bezjēdzīga darbība, ja lēmums tiek noraidīts.</div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Lieks laika patēriņš.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Dārgs process, var attīstīties naidīgums pret
valdību.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="border-top: none; border: solid black 1.0pt; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 125.9pt;" valign="top" width="168"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; margin-top: 6.0pt; text-indent: 21.25pt;">
<b>Rezultāts<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 183.65pt;" valign="top" width="245"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Citu (opozīcijas) interešu grupu ietekmes
rezultātā pieņemts slikts politisks lēmums.</div>
</td>
<td style="border-bottom: solid black 1.0pt; border-left: none; border-right: solid black 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid black .5pt; mso-border-left-alt: solid black .5pt; mso-border-top-alt: solid black .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 154.8pt;" valign="top" width="206"><div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Kontroles zaudēšana lēmumu pieņemšanas procesā.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iespējamība pieņemt sliktu lēmumu, kuru politisku
ignorēt ir neiespējami.</div>
<div class="MsoNormal" style="margin: 6pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Samazinās budžets aktuālajiem projektiem.</div>
</td>
</tr>
</tbody></table>
<div class="MsoNormal" style="margin: 12pt 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<b><span style="font-size: 10.0pt;">Avots</span></b><span style="font-size: 10.0pt;">: Irvin
A.Rence, Stransbury J., <i>Citizen
Participation in Decision Making: Is It Worth the Effort?</i> EBSCO. Public Administration
Review, Vol. 64, No.1, 2004.y.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„Sabiedrības informēšanas un
iesaistīšanas kultūra valsts pārvaldes institūcijās Latvijā nav pietiekoši
attīstīta. Sabiedrība reti tiek laicīgi un pietiekami informēta, un iesaistīta
lēmumu pieņemšanā. Valsts pārvaldes institūcijas ir pasīvas sabiedrības
aktivizēšanā un iesaistīšanā lēmumu realizācijas procesā. Līdz ar to, veidojas
situācijas, kad sabiedrība vairs nevar savlaicīgi iesaistīties lēmumu
pieņemšanā, bet vienīgi piketēt vai kā savādāk piesaistīt plašākas sabiedrības
uzmanību aktualitātei. Taču pēdējo desmit gadu laikā ir pieņemti daudzi būtiski
likumdošanas akti, kas nodrošina sabiedrības iespējas saņemt informāciju un
piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī aizstāvēt savas tiesības
tiesā.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn10" name="_ftnref10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Tieši vai pastarpināti (normatīvo
aktu interpretācijas ceļā) iedzīvotāju iesaistīšanas kontekstā mēs varam runāt par
virkni normatīvo aktu. Pēc autora domām, īpaši svarīgas ir trijos Satversmes
pantos ietvertās konstitucionālās tiesību normas. Satversmes 1.pantā Latvija
tiek pasludināta par neatkarīgu un noteikts politiskais režīms – demokrātiska
republika. 101.pantā tiek noteiktas tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā
paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt
valsts dienestu. Atrunātas tiesības ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas
pastāvīgi uzturas Latvijā, likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību
darbībā. 104.pants garantē ikvienam tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties
valsts un pašvaldību iestādēs ar <st1:veidnes baseform="iesniegum|s" id="-1" text="iesniegumiem" w:st="on">iesniegumiem</st1:veidnes> un saņemt atbildi pēc būtības.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn11" name="_ftnref11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iedzīvotāju iesaistīšanas
kontekstā mēs varam runāt arī par virkni Saeimas ratificētajiem
starptautiskajiem līgumiem, īpaši saistībā ar Eiropas Savienības līgumiem, un Saeimas
izdotajiem likumiem, piemēram, valsts pārvaldi regulējošo „Valsts pārvaldes
iekārtas likums”, pašvaldību darbības tiesisko pamatu –likums „Par
pašvaldībām”, un tml. normatīvajiem aktiem.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Piemēram, “Informācijas atklātības likuma” mērķis
ir nodrošināt, lai
sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā <span style="font-family: TimesNewRomanPSMT, serif;">vai kuru iestādei atbilstoši tās
kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā
privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot (</span>2.panta
1.daļa).<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn12" name="_ftnref12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„„Valsts pārvaldes iekārtas
likums” nosaka šādus līdzdalības veidus:</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Politikas plānošanas procesā iestādes var veidot
darba grupas un konsultatīvās padomes, kurās tās var iekļaut sabiedrības
pārstāvjus – sabiedrisko organizāciju, organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas
kompetentas personas.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Iestādes var lūgt sabiedrības pārstāvjus snieg
atzinumus par atsevišķiem lēmumu, politikas dokumentu vai tiesību aktu
projektiem.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādes
pienākums ir rīkot sabiedrisko apspriešanu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Iestādes var lemt arī par citu normatīvajos
aktos noteiktu sabiedrības iesaistīšanas formu izmantošanu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Iestāde var deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu
privātpersonām (fiziskajām vai juridiskajām, tajā skaitā sabiedriskajām
organizācijām).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 53.85pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l3 level1 lfo5; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->Iestāde var pilnvarot sabiedrisko organizāciju
veikt valsts pārvaldes uzdevumus.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn13" name="_ftnref13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Atsevišķi jāizdala „Administratīvā
procesa likums” (APL), kas regulē administratīvo lietu izskatīšanu gan tiesā,
gan valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, administratīvā procesa vispārīgos
principus, kā arī pārsūdzēšanas procedūras. Tas paredz jebkura valsts iedzīvotāja
tiesības saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko tam ar savu darbību vai
bezdarbību ir nodarījis valsts vai pašvaldību iestādes darbinieks.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Tāpat APL paredz personu tiesības
apstrīdēt administratīvo aktu. Persona var iesniegt iesniegumu par administratīvā
akta apstrīdēšanu nākamajā augstākajā iestādē, ja tai nav augstākas iestādes
vai augstāka ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt
tiesā. Bet ja valsts vai pašvaldības institūcijas lēmums iesniedzēju neapmierina,
iesniegt pieteikumu tiesā.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn14" name="_ftnref14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Šie aspekti parāda tendenci
Latvijas publiskajā pārvaldē ieviest jaunākās demokrātijas atziņas un
principus. Publiskās pārvaldes iestādes vairs nav tikai pakalpojumu sniedzējas, bet
gan top par klient-orientētām publiskām aģentūrām. Iedzīvotāju nozīme, tiesības
un ietekme pieaug. Būtiski tas attiecas uz pašvaldībām, kurām ir īpaši liela
saskarsme ar sabiedrību, tās problēmām, tādejādi dienaskārtībā aizvien biežāk
nonāk jautājums par sabiedrības pārvaldes efektivitāti.</div>
<br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> Robert J. Jackson, Doreen Jackson, <i>A
comperative introducton to Political Science</i>. Prentice Hall, New Jeresy,
1997. – 376.p.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Čuhina, L., <i>Stoicisma
filozofiskais mantojums</i>; Kūle, M., Vēbers, E. (sast.), Domas par antīko
filozofiju; - R.: Avots, 1990. – 169. lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> Rozenvalds, J., <i>Latvijas
sabiedrības demokratizācijas dinamikas izvērtējums</i>. <a href="http://www.politika.lv/index.php?id=3319"><span style="color: windowtext;">http://www.politika.lv/index.php?id=3319</span></a>
[02.01.2009.]<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Lapsa T., <i>Sabiedriskās
attiecības. Ievads teorijā un praksē. - </i>Rīga: Biznesa augstskola Turība,
2002. – 71.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Pastore, A., <i>Sabiedriskās apspriedes:
metodiska rokasgrāmata valsts institūciju darbiniekiem un cilvēkiem, kas vēlas
līdzdarboties</i>. – Rīga, 2005. – 5.lpp. – (28.03.2008.) <span lang="RU"><a href="http://www.nvo.lv/files/Sabiedriskas_apspriedes_elektroniska_gramata.pdf"><span lang="LV" style="color: windowtext; mso-ansi-language: LV;">http://www.nvo.lv/files/Sabiedriskas_apspriedes_elektroniska_gramata.pdf</span></a></span><o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Dukāte, S., <i>Vai
pietiek ar dažām atvērtām durvīm?</i> <span lang="RU"><a href="http://www.politika.lv/index.php?id=5638"><span lang="LV" style="color: windowtext; mso-ansi-language: LV;">http://www.politika.lv/index.php?id=5638</span></a></span> [02.01.2009.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Kruks S., <i>Sociālo
aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā</i>. LU raksti, 648.sējums, 2002. –
199.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn8">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref8" name="_ftn8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Kruks S., <i>Sociālo
aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā</i>. LU raksti, 648.sējums, 2002. –
200.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn9">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref9" name="_ftn9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Kruks S., <i>Sociālo
aktoru diskvalifikācija publiskajā diskursā</i>. <span lang="EN-GB">LU raksti, 648.sējums</span>, <span lang="EN-GB">2002. – </span>200.lpp.<span lang="EN-GB"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn10">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref10" name="_ftn10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i><span style="font-family: LaLucidaSerif; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: LaLucidaSerif; mso-fareast-language: LV;">Sabiedrības līdzdalība</span></i><span style="font-family: LaLucidaSerif; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: LaLucidaSerif; mso-fareast-language: LV;">. </span><span lang="RU"><a href="http://www.ltn.lv/~vak/lidzdal.htm"><span lang="LV" style="color: windowtext; mso-ansi-language: LV;">http://www.ltn.lv/~vak/lidzdal.htm</span></a></span> [17.11.2008<span lang="EN-US">.]<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn11">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref11" name="_ftn11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> <i>Latvijas Republikas Satversme</i>.// Pieņemts
Latvijas Republikas Satversmes sapulcē 15.02.1922.;
stājies spēkā 07.11.1922.; ar grozījumiem, kas
pieņemti līdz 31.05.2007// Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993.,
Nr.43.– (01.01.2009.) <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&from=off"><span style="color: black;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&from=off</span></a><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn12">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref12" name="_ftn12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> <i>Informācijas atklātības
likums</i>.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā
29.10.1998.; stājies spēkā 20.11.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 14.10.2006.// Latvijas Vēstnesis,
06.11.1998., Nr.334/335. – (01.01.2009.)
<a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601"><span style="color: windowtext;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601</span></a><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn13">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref13" name="_ftn13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Pastore, A., <i>Sabiedriskās apspriedes:
metodiska rokasgrāmata valsts institūciju darbiniekiem un cilvēkiem, kas vēlas
līdzdarboties</i>. – Rīga, 2005. – 5.lpp. – (28.03.2008.) <span lang="RU"><a href="http://www.nvo.lv/files/Sabiedriskas_apspriedes_elektroniska_gramata.pdf"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.nvo.lv/files/Sabiedriskas_apspriedes_elektroniska_gramata.pdf</span></a></span><o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn14">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref14" name="_ftn14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US;"> </span><i><span style="font-size: 10.0pt;">Administratīvā procesa likums</span></i><span style="font-size: 10.0pt;">.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas
Republikas Saeimā 25.10.2001.; stājies spēkā 01.02.2004.; ar grozījumiem, kas
pieņemti līdz 01.12.2006.// Latvijas
Vēstnesis, 14.11.2001., Nr.164. –
(28.03.2009.) <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=55567"><span style="color: windowtext;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=55567</span></a><o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2048039812215807587.post-12718202321573991542013-06-09T15:48:00.002+03:002013-06-09T15:48:32.116+03:00Vietējo pašvaldību vietas un lomas publiskajā pārvaldē normatīvais regulējums<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Pirms apskatām vietējo pašvaldību
vietas un lomas publiskajā pārvaldē normatīvo regulējumu, nepieciešams definēt
šajā jautājumā aptverto areālu un pamat jēdzienus.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Jēdzienam „publiskā pārvalde” kā
sinonīms nereti tiek izmantots jēdziens „valsts pārvalde” (arī šajā darbā). Oxfordas
„Koncentrētajā Politikas terminu vārdnīcā” jēdziens <i>valsts</i> (state – angļu val.) tiek skaidrota kā zināmu institūciju
kopumu, kuras, atrodoties dominējošā stāvokli, noteiktā teritorijā realizē sabiedrības
intereses<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Līdzīgas definīcijas ir sniegtas
arī tiesību teorijā. Autors piedāvā A.Stuckas sniegto definīciju, kurā teikts,
ka „publiskā administrācija ir politiskai varai pakļautu institūciju un amatpersonu
darbība, kas sabiedrības interesēs nodrošina likumu izpildi un ir apveltīta ar
publiskās varas pilnvarām”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a>.
Kā redzams, abās definīcijās tiek uzsvērts, ka darbība ir vērsta uz sabiedrības
interešu realizēšanu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Publiskās pārvaldes
institucionālās sistēmas un darba organizācijas pamatā ir ar normatīvajiem
aktiem noteikta hierarhija un padotība, nosakot katras institūcijas kompetenci,
funkcijas valsts pārvaldē. LR
Satversmes 58. pants nosaka, ka „Ministru kabinetam ir padotas valsts
pārvaldes iestādes”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a>. </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un
kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu
līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls („Valsts pārvaldes
iekārtas likuma” (turpmāk VPIL) 1.p. 3.punkts)<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a>.
Līdzīgs iestādes definējums ir sniegts arī LR Administratīvā procesa likuma (turpmāk APL) 1.panta 1.daļā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
VPIL 31.pants. precizē un nosaka iestāžu hierarhijas principu:</div>
<div style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
„(1) Iestādes atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena
iestāde ir padota citai iestādei. Iestādes var veidot vairāku līmeņu padotības
sistēmu.</div>
<div style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(2) Augstākā iestāde ir ministrija vai cita Ministru kabineta
loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde.</div>
<div style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(3) Normatīvajā aktā var noteikt, ka funkcionālo padotību pār
vienas publiskas personas iestādi īsteno citas publiskas personas iestāde.</div>
<div style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
(4) Dažādu publisku personu kopīgas iestādes hierarhiju
nosaka ar normatīvo aktu, norādot tajā augstāku iestādi”.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Arī APL,<b> </b>definējot jēdzienu augstāka iestāde, akcentē hierarhiskumu: „Augstāka iestāde ir tiesību subjekts,
tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu
iestādei vai atcelt tās lēmumu (APL
1.panta 2.daļā)”.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Institucionālā sistēma un darba
organizācija tiek pateikta arī definējot jēdzienu publiskas personas orgāns –
iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas
personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā
pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā (VPIL 1.panta 4.punkts).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Ar jēdzienu „publiska persona” ir jāsaprot Latvijas
Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas
publiskas personas. (VPIL 1.p. 1.punkts).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Ar atvasinātu publisku personu
jāsaprot pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska
persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava
budžeta veidošanu un apstiprināšanu (VPIL 1.p. 2.punkts).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Likumā
„Par pašvaldībām” ir sniegta vietējo pašvaldību definīcija: „Vietējā
pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes
(padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina
likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru
kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot
valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Autors piedāvā arī A.Stuckas
sniegto definīciju, kurā teikts, ka „pašvaldība ir atvasināta publiska persona,
kas ar ievēlēta lēmējorgāna un tā izveidotas administrācijas starpniecību savas
kompetences ietvaros nodrošina valsts un noteiktas administratīvas teritorijas
iedzīvotāju vajadzības un tiesiskās intereses.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Līdzīga definīcija ir sniegta arī
Eiropas vietējo
pašvaldību hartā, kura Latvijas Republikai ir saistoša kopš 1996.gada. Hartas
3.panta 2.daļā ir atruna, ka neskatoties uz iedzīvotāju ievēlētajiem
pārstāvjiem, tas „nekādā veidā
neietekmē tiesības izmantot pilsoņu sapulces, referendumus vai jebkuru citu
pilsoņu tiešās līdzdalības formu, kur to pieļauj likums”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: LV;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a>.
Respektīvi, vēlēšanās ar balsojuma starpniecību nododot savas tiesības lemt par
politiskajiem jautājumiem, indivīds no tām ne tikai neatsakās, bet gan iegūst
papildus instrumentu. Cilvēktiesības uz politisko tiesību rēķina tiek
paplašinātas.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
Atbilstoši Latvijas normatīvo
aktu hierarhijai, Latvijas Republikas izdotie normatīvie akti ir spēkā tiktāl,
ciktāl tās nav pretrunā ar starptautiskiem līgumiem. Attiecīgi, likumā „Par
pašvaldībām” iekļautās tiesību normas ir spēkā tiktāl, ciktāl nav pretrunā ar „Eiropas
vietējo pašvaldību hartu”. <span style="line-height: 150%; text-indent: 21.25pt;">Tā kā vietējās pašvaldības ir atvasināta publiska persona, respektīvi,
publiskās personas sastāvdaļa, arī tai ir saistoši publisko tiesību principi.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 21.25pt;">
<br /></div>
<br />
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>McLean, Iain and McMillan, Alistair (ed.), <i>The Concise Oxford Dictionary of Politics</i> – Second edition; <span lang="EN-US">Oxford University Press,
2003. – 512-515 p.</span><o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Stucka A., <i>Administratīvās tiesības</i>.
Rīga: Juridiskā koledža, 2006. – 59. lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i>Latvijas Republikas
Satversme</i>.// Pieņemts Latvijas
Republikas Satversmes sapulcē 15.02.1922.;
stājies spēkā 07.11.1922.; ar grozījumiem, kas
pieņemti līdz 31.05.2007// Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993.,
Nr.43. – (01.01.2009.) <span lang="RU"><a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&from=off"><span lang="EN-US" style="color: black; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&from=off</span></a></span><o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span><i><span lang="EN-US">Valsts pārvaldes
iekārtas likums</span></i><span lang="EN-US">.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 06.06.2002.;
stājies spēkā 01.01.2003.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.07.2008// Latvijas Vēstnesis,
21.06.2002., Nr.94. - (01.01.2009.)
</span><span lang="RU"><a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off"><span lang="EN-US" style="color: windowtext; mso-ansi-language: EN-US;">http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545&from=off</span></a></span><span lang="EN-GB"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> <i>Par pašvaldībām</i>.//
Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 19.05.1994.;
stājies spēkā 09.06.1994.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 01.01.2009.// Latvijas Vēstnesis, 24.05.1994.,
Nr.61. – (01.01.2009.) <a href="http://likumi.lv/doc.php?id=57255&version_date=01.01.2009"><span style="color: windowtext;">http://likumi.lv/doc.php?id=57255&version_date=01.01.2009</span></a><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Stucka A., <i>Administratīvās tiesības</i>.
Rīga: Juridiskā koledža, 2006. – 106. lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/Jakovlevs_MD_pabeigts.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US;"> </span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: LV;">Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: LV;">.// </span><span style="font-size: 10.0pt;">Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas
Republikas Saeimā 22.02.1996.; stājies spēkā 28.02.1996.; // Latvijas Vēstnesis, 28.02.1996.,
Nr.37. – (03.02.2009.) <a href="http://likumi.lv/doc.php?id=39139"><span style="color: windowtext;">http://likumi.lv/doc.php?id=39139</span></a><o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com4