Iedzīvotāju informētība par iespēju apmeklēt pašvaldību domes sēdes

Zināšanu pārbaudes nolūkā pētījuma dalībniekiem tika jautāts, vai zina, ka atbilstoši likumam pašvaldību domes sēdes ir atklātas. Noliedzošu atbildi sniedza 49% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu). Par tādu iespēju zināja 35,8%. Šādu iespēju izmantojuši bija 15,1% respondentu. Tādejādi par šādu iespēju zināja puse aptaujāto.

Lai arī netika precizēta to respondentu argumentācija, kuri zināja, bet ne reizi nav apmeklējuši, interviju laikā vairāki respondenti sūdzējās, ka nav publiski pieejama informācija par viņu domes sēžu norišu laiku. Priekuļu padomē esot iepriekš jāpiesakās. Šādu kārtību pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pašvaldībā autoram sarunā apstiprināja kāds Priekuļu pagasta padomes deputāts. Tā nolūks esot savlaicīgi paredzēt, vai būs nepieciešami papildus krēsli, lai arī pats atzina, ka apmeklētāji ir retums. Autors uzskata, ka šāds birokrātisks šķērslis kā iepriekšēja pieteikšanās iedzīvotājus atgrūž un mazina atklātības principa funkcionēšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. It īpaši, kad pašvaldību sēdēs ir ļoti reti sastopams kāds speciāli neuzaicināts iedzīvotājs.

Interpretējot rezultātus jāņem vērā arī iespējamība, ka atsevišķi respondenti, slēpdami savu nezināšanu, uzdeva, viņuprāt, vēlamo par esošo. Līdz ar to, pamats domāt, ka daļa no respondentiem, kuri atbildēja, ka esot zinājuši par domes sēžu atklātumu, tomēr nebija informēti.

Vērtējot informētības līmeni pēc respondentu izglītības, domes (padomes) sēdes ir apmeklējuši 7,5% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītību, 12% ar vidējo un 23,7% ar iegūtu augstāko izglītību. Šī pētījuma ietvaros dati kārtējo reizi apliecina, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni mazāk iesaistās. Par domes sēžu atklātumu nezināja 67,5% aptaujāto ar pamatizglītība, 58,1% ar vidējo un 25% ar augstāko izglītību. Tas, savukārt, kārtējo reizi parāda, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāk informēti, viņiem trūkst zināšanu.

Raugoties pa vecuma grupām, vismazāk domes sēdes ir apmeklējuši vecuma posmā 18-30g., sastādot 10,1%. Šādu iespēju ir izmantojuši 15,6% pensijas vecuma respondentu, 17,9% vecuma posmā 46-60g. Visaktīvākie sēžu apmeklētāji ir vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem – 20,6%. Par šādu iespēju nezināja 59,6% gados jauno, 49,2% vecuma intervālā 31-45g., 46,9% pensijas vecuma un 23,1% vecuma grupa no 46 līdz 60 gadiem. Dati parāda, ka 31 līdz 60 gadus veci iedzīvotāji ir sociāli aktīvākie.