Skaidrojums iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos

Aptaujātajiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu: „Ar ko Jūs izskaidrojat iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos?”. 34,5% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) respondentu domā, ka tas saistāms ar iedzīvotāju pesimismu, neticību savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. 23,4% to saista ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Katram ir savas problēmas, kurus jārisina, līdz ar to sabiedriskām aktivitātēm ir pakārtota nozīme. Tas liecina par agrīno liberālistu kultivēto tā dēvēto mežonīgo rietumu principu nostiprināšanos sabiedrībā – katrs par sevi.

17,4% respondentu nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni saista ar pašvaldības negatīvo attieksmi. Līdzīgs rezultāts bija iegūts arī jautājumā par pašvaldību attieksmi informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Tas nostiprina aizdomas par faktu, ka ir pašvaldību darbinieki, kuru attieksme pret iedzīvotājiem ir nepieņemama un neatbilstoša publiskās pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības principiem.

Respondentu skaidrojums par nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni pēc iegūtās izglītības parāda, ka tikai 2,4% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītības līmeni kā problēmu saista nepietiekamo iedzīvotāju izglītotību. Ar vidējo izglītības līmeni tā domā 12,8%, bet ar augstāko – 17,1% respondentu. Šie dati atspoguļo negatīvu parādību. Iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni šķiet, ka viņi ir ne tikai kompetenti publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas jautājumos, bet arī zinoši un gudri vispārīgi runājot. Tas vedina uz sekojoša uzskata esamību vērā ņemamā sabiedrības daļā ar zemāko izglītības līmeni – es visu zinu, saprotu un māku.

Arī negatīvās attieksmes ziņā pret savas pašvaldības darbību izdalās vājāk izglītotie. To, ka iedzīvotājus iesaistīties atgrūž pašas pašvaldības, apgalvo 22% ar pamata, 19,7% ar vidējo un 11,8% respondentu ar augstāko izglītību. No vienas puses, tas atkārtoti liecina, ka šāda problēma pastāv. No otras puses, zemāk izglītoto respondentu paustais viedoklis liek domāt par malējo jeb marginālo meklēšanu atbildības novelšanai – „ es neesmu vainīgs, bet gan tie citi”. Acīmredzot daļai respondentu tas ir izstrādājies kā aizsargmehānisms – „es esmu labs, bet tie ir pēdējie nelieši!”

Dzimumu sadalījuma plāksnē ir sekojoša viedokļu aina. 24,4% vīriešu uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju neapmierinošajam iesaistīšanās līmenim ir pašvaldības, turpretim sievietes – 13,7%. Jautājumā par iesaistīšanos kāda lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā atklājās, ka vīriešiem ir nedaudz lielāka saskarsme ar pašvaldībām, to darbiniekiem. Tādejādi nākas domāt, ka viedoklis daļai respondentu balstās uz praksē piedzīvoto. No otras puses, tas var liecināt, ka vīriešiem ir lielāka tieksme meklēt vainīgos. Savukārt sievietes vairāk par vīriešiem domā, ka problēmas pamatā ir intereses un laika trūkums (25,3% pret 19,5%), ka arī uzskats, ka iesaistīšanās līmenis ir pilnīgi pietiekams – 8,9% pret 3,7% aptaujāto vīriešu.