Iniciatīvas uzņemšanās iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbībā

Uz jautājumu, „kam būtu jāuzņemas iniciatīva iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbā”, 43,2% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) uzskata, ka tas ir jādara pašai pašvaldībai. 28,2% no aptaujātajiem uzskata, ka katram pašam ir jādomā un jāizvērtē nepieciešamība iesaistīties. 10,7% šo pienākumu uzliek interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt 9,8% domā, jābūt likumiem, kas to atļauj, respektīvi, nav vai nav pietiekoša normatīvā regulējuma, kas iesaistīšanās iespēju vispār garantētu. 3,8% vērš uzmanību uz nepieciešamību ieviest tiesību normas, kas iedzīvotājus piespiestu iesaistīties pašvaldību darbā. Nebūtisks respondentu skaits – 3,4% - uzskata, ka iedzīvotājiem nav jāiejaucas pašvaldības darbā, tas ir nevēlami, jo radot vairāk problēmu, kā sniedz labumu.

No tiem respondentiem, kuri uzskata, ka jābūt likumiem, kas atļauj iesaistīties, 12,2% ir ar pamata, 10,3% ar vidējo un 8% ar augstāko izglītību. Spriežot pēc iegūtajiem datiem, indivīdiem ar zemāku izglītības līmenis ir vājāka izpratne par savām tiesībām un iespējām līdzdarboties. Lai arī atšķirības pastāv, tās tomēr ir pārāk nebūtiskas, lai izdarītu secinājumus. Tas, ka cilvēkam ir laba izglītība, negarantē kompetenci normatīvajos regulējumos un publiskajā pārvaldē, lai gan jebkuram indivīdam pamatzināšanām vajadzētu būt. No tā izriet nepieciešamība ne tikai pamata un vidējās, bet arī jebkura veida augstākās izglītības programmās ieviest obligātus vispārizglītojošus priekšmetus politikā un tiesību pamatos, integrējot programmā publiskās pārvaldes tēmu.

Viedokli par normatīvā regulējuma ieviešanu, kas piespiestu iedzīvotājus iesaistīties, pauda 7,3% ar pamata, 3,4 ar vidējo un 2,7% no visiem aptaujātajiem ar augstāko izglītību. Komentējot šo ierosinājumu, obligātās balsošanas prakse pastāv Austrālijā, Beļģijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā.[1] Iespējams, būtiskāko jautājumu lemšanā, piemēram, vēlēšanās un referendumos, ideja par kāda samērīga piespiedu mehānisma radīšana, nebūtu uzreiz atmetama. Jautājums noteikti jāizvērtē arī no tiesiskā regulējuma, īpaši cilvēktiesību, pozīcijas.

---

[1] Robert J. Jackson, Doreen Jackson, A comperative introducton to Political Science. Prentice Hall, New Jeresy, 1997. – 376.p.

Iedzīvotāju informētība par iespēju apmeklēt pašvaldību domes sēdes

Zināšanu pārbaudes nolūkā pētījuma dalībniekiem tika jautāts, vai zina, ka atbilstoši likumam pašvaldību domes sēdes ir atklātas. Noliedzošu atbildi sniedza 49% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu). Par tādu iespēju zināja 35,8%. Šādu iespēju izmantojuši bija 15,1% respondentu. Tādejādi par šādu iespēju zināja puse aptaujāto.

Lai arī netika precizēta to respondentu argumentācija, kuri zināja, bet ne reizi nav apmeklējuši, interviju laikā vairāki respondenti sūdzējās, ka nav publiski pieejama informācija par viņu domes sēžu norišu laiku. Priekuļu padomē esot iepriekš jāpiesakās. Šādu kārtību pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pašvaldībā autoram sarunā apstiprināja kāds Priekuļu pagasta padomes deputāts. Tā nolūks esot savlaicīgi paredzēt, vai būs nepieciešami papildus krēsli, lai arī pats atzina, ka apmeklētāji ir retums. Autors uzskata, ka šāds birokrātisks šķērslis kā iepriekšēja pieteikšanās iedzīvotājus atgrūž un mazina atklātības principa funkcionēšanu politisko lēmumu pieņemšanas procesā. It īpaši, kad pašvaldību sēdēs ir ļoti reti sastopams kāds speciāli neuzaicināts iedzīvotājs.

Interpretējot rezultātus jāņem vērā arī iespējamība, ka atsevišķi respondenti, slēpdami savu nezināšanu, uzdeva, viņuprāt, vēlamo par esošo. Līdz ar to, pamats domāt, ka daļa no respondentiem, kuri atbildēja, ka esot zinājuši par domes sēžu atklātumu, tomēr nebija informēti.

Vērtējot informētības līmeni pēc respondentu izglītības, domes (padomes) sēdes ir apmeklējuši 7,5% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītību, 12% ar vidējo un 23,7% ar iegūtu augstāko izglītību. Šī pētījuma ietvaros dati kārtējo reizi apliecina, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni mazāk iesaistās. Par domes sēžu atklātumu nezināja 67,5% aptaujāto ar pamatizglītība, 58,1% ar vidējo un 25% ar augstāko izglītību. Tas, savukārt, kārtējo reizi parāda, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāk informēti, viņiem trūkst zināšanu.

Raugoties pa vecuma grupām, vismazāk domes sēdes ir apmeklējuši vecuma posmā 18-30g., sastādot 10,1%. Šādu iespēju ir izmantojuši 15,6% pensijas vecuma respondentu, 17,9% vecuma posmā 46-60g. Visaktīvākie sēžu apmeklētāji ir vecuma grupā no 31 līdz 45 gadiem – 20,6%. Par šādu iespēju nezināja 59,6% gados jauno, 49,2% vecuma intervālā 31-45g., 46,9% pensijas vecuma un 23,1% vecuma grupa no 46 līdz 60 gadiem. Dati parāda, ka 31 līdz 60 gadus veci iedzīvotāji ir sociāli aktīvākie.

Skaidrojums iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos

Aptaujātajiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu: „Ar ko Jūs izskaidrojat iedzīvotāju nepietiekamo iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos?”. 34,5% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) respondentu domā, ka tas saistāms ar iedzīvotāju pesimismu, neticību savām spējām kaut ko ietekmēt, mainīt. 23,4% to saista ar iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Katram ir savas problēmas, kurus jārisina, līdz ar to sabiedriskām aktivitātēm ir pakārtota nozīme. Tas liecina par agrīno liberālistu kultivēto tā dēvēto mežonīgo rietumu principu nostiprināšanos sabiedrībā – katrs par sevi.

17,4% respondentu nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni saista ar pašvaldības negatīvo attieksmi. Līdzīgs rezultāts bija iegūts arī jautājumā par pašvaldību attieksmi informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Tas nostiprina aizdomas par faktu, ka ir pašvaldību darbinieki, kuru attieksme pret iedzīvotājiem ir nepieņemama un neatbilstoša publiskās pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības principiem.

Respondentu skaidrojums par nepietiekamo iedzīvotāju iesaistīšanās līmeni pēc iegūtās izglītības parāda, ka tikai 2,4% pētījuma dalībnieku ar pamatizglītības līmeni kā problēmu saista nepietiekamo iedzīvotāju izglītotību. Ar vidējo izglītības līmeni tā domā 12,8%, bet ar augstāko – 17,1% respondentu. Šie dati atspoguļo negatīvu parādību. Iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni šķiet, ka viņi ir ne tikai kompetenti publiskajā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas jautājumos, bet arī zinoši un gudri vispārīgi runājot. Tas vedina uz sekojoša uzskata esamību vērā ņemamā sabiedrības daļā ar zemāko izglītības līmeni – es visu zinu, saprotu un māku.

Arī negatīvās attieksmes ziņā pret savas pašvaldības darbību izdalās vājāk izglītotie. To, ka iedzīvotājus iesaistīties atgrūž pašas pašvaldības, apgalvo 22% ar pamata, 19,7% ar vidējo un 11,8% respondentu ar augstāko izglītību. No vienas puses, tas atkārtoti liecina, ka šāda problēma pastāv. No otras puses, zemāk izglītoto respondentu paustais viedoklis liek domāt par malējo jeb marginālo meklēšanu atbildības novelšanai – „ es neesmu vainīgs, bet gan tie citi”. Acīmredzot daļai respondentu tas ir izstrādājies kā aizsargmehānisms – „es esmu labs, bet tie ir pēdējie nelieši!”

Dzimumu sadalījuma plāksnē ir sekojoša viedokļu aina. 24,4% vīriešu uzskata, ka pie vainas iedzīvotāju neapmierinošajam iesaistīšanās līmenim ir pašvaldības, turpretim sievietes – 13,7%. Jautājumā par iesaistīšanos kāda lēmuma pieņemšanas ietekmēšanā atklājās, ka vīriešiem ir nedaudz lielāka saskarsme ar pašvaldībām, to darbiniekiem. Tādejādi nākas domāt, ka viedoklis daļai respondentu balstās uz praksē piedzīvoto. No otras puses, tas var liecināt, ka vīriešiem ir lielāka tieksme meklēt vainīgos. Savukārt sievietes vairāk par vīriešiem domā, ka problēmas pamatā ir intereses un laika trūkums (25,3% pret 19,5%), ka arī uzskats, ka iesaistīšanās līmenis ir pilnīgi pietiekams – 8,9% pret 3,7% aptaujāto vīriešu.

Plašāk izmantojamais pašvaldības komunikācijas kanāla veids

Respondentiem, domājot par iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā, tika lūgts izteikt savu viedokli par plašāk izmantojamo pašvaldības komunikācijas kanāla veidu. 34,6% par vislabāko izvirza pašvaldības drukātos informatīvos izdevumus. 21,4% respondentu vēlas regulāras un visiem iedzīvotājiem brīvi pieejamas pašvaldības rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, kuru laikā būtu iespējams uzdot jautājumus un nepastarpināti saņemt atbildes, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un tml. Gandrīz tikpat daudz aptaujas dalībnieku vēlas interaktīvu pašvaldības interneta mājaslapu, kurā elektroniskā veidā varētu izteikties, griezties ar iesniegumiem, saņemot savlaicīgu un kvalitatīvu atgriezenisko saiti.

Plašsaziņas līdzekļus par plašāk izmantojamo komunikācijas kanālu vēlas 14,1% respondentu. Individuālu pieeju pašvaldības darbiniekiem, amatpersonām vēlas 8,5% aptaujāto. Viņi vēlas, lai pieņemšanas būtu regulāras un brīvi pieejamas, darbinieki ieinteresēti un pretimnākoši. Lai katrs iedzīvotājs nepastarpināti varētu griezties pie atbilstošā speciālista. Šādas vēlmes netieši atklāj iedzīvotāju pieredzi – pašvaldību atsevišķi darbinieki ir grūti pieejami, norobežojušies no iedzīvotājiem, viņu apkalpošana neatbilst mūsdienu attiecībām pret iedzīvotājiem kā pret klientu. Tādejādi nākas apšaubīt labas pārvaldības principu pilnīgu ievērošanu vietējās pašvaldībās.

Aplūkojot pēc Cēsu rajona teritoriāla sadalījuma atklājas, ka ārpus Cēsu novada dzīvojošie vairāk vēlas saņemt informāciju ar pašvaldības informatīvo izdevumu starpniecību, sastādot 30% Cēsu novada un 38,7% no citām pašvaldībām. Savukārt 27,3% Cēsu novadā dzīvojošie vēlas interaktīvu pašvaldības mājas lapu, salīdzinājumā pārējās pašvaldībās šāda vēlme ir 15,3%, kas visdrīzāk skaidrojams ar interneta pieejamības problemātiku.

Izglītības līmeņu sadalījumā interaktīvu pašvaldības mājaslapu vairāk vēlas izglītotākie iedzīvotāji – 17,1% ar pamatskolas, 20,5% ar vidējo un 24% ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, ka izglītotākie indivīdi biežāk izmanto informāciju tehnoloģijas. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni, pretstatā zemākam, vēlas, lai pašvaldības amatpersonas un darbinieki būtu individuāli pieejamāki. Pamatskolas izglītības līmenī priekšlikumu par šādu nepieciešamību nav izteicis neviens respondents, tādejādi nākas domāt, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība griezties savā pašvaldībā vai arī par norobežošanos un pasivitāti. Ar vidējo izglītības līmeni šādu vēlēšanos ir izteikuši 9,4%, ar augstāko – 12% respondentu.

Pēc dzimuma un vecuma sadalījuma sakarības vai tendences neatklājas vai ir nebūtiskas.

Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā, to attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem

Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā

Uz jautājumu, vai Jūs kādreiz esat pieprasījis informāciju savā pašvaldībā, respondentu atbildes galvenokārt ir noliedzošas. 51,9% (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) iedzīvotāju nav bijusi vajadzība, savukārt 5,5% uzskata, ka tas ir bezcerīgi – veltīga laika tērēšana un savas nervu sistēmas bojāšana. Šādu iespēju ir izmantojuši 27,2% iedzīvotāju, no kuriem 8,9% to ir darījuši vairākkārtīgi. 15,3% respondentu uzskata, ka informācijas pieprasīšana nav nepieciešama, jo visu, kas nepieciešams, tāpat uzzinot un nokārtojot. Atšķirības starp Cēsu novada un pārējo Cēsu rajona pašvaldību respondentu atbildēm ir nebūtiskas.

Skatoties pēc respondentu izglītības līmeņiem, divu pozitīvo atbilžu summā vismazāk informāciju ir pieprasījuši respondenti ar pamatizglītības līmeni, sastādot 14,6% no visiem respondentiem. Salīdzinājumā 29% ar vidējo un 31,6% ar augstāk. No vienas puses, tas liek domāt par indivīdu ar zemāku izglītības līmeni zināšanu trūkumu, savu tiesību nepārzināšanu un kūtrumu. Tomēr, jāņem vērā, ka daļa respondentu ir gados jauni, turpina iegūt izglītību un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, tādejādi dažādas informācijas pieprasīšana un attiecību kārtošana ar pašvaldību nereti ir vecāku, apgādnieku pārziņā. Tādejādi, pastāvot nenovērtētiem vairākiem mainīgajiem, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus.

Dzimumu un vecuma grupu atbilžu šķērsgriezumā atšķirības ir nebūtiskas. Vienīgi jāatzīmē, ka sievietes ir pesimistiskākas attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. 6,8% no visām aptaujātajām sievietēm, pretstatā 3,7% vīriešu, uzskata, ka griezties savā pašvaldībā pēc jebkādas informācijas ir bezcerīgi.

Pašvaldības attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem

Jautājot par respondenta pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, autora mērķis nebija izdalīt iedzīvotājus, kuriem ir pieredze šajā jautājumā, bet gan apkopot attieksmi, vērtējumu, tādejādi iegūstot kopējo iedzīvotāju praksē pieredzēto vai socializācijas procesa rezultātā iedomāto ainu jeb stereotipu par savas pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, iedzīvotāju apkalpošanu.

Savas pašvaldības attieksmi kā lietišķu vērtē 55,3% respondentu. Kā ļoti pozitīvu, draudzīgu un atsaucīgu uzskata 14,5% iedzīvotāju. Gandrīz tikpat daudz – 13,6% - ir gluži pretējās domās – attieksme ir nelaipna, nelabvēlīga. 6,8% atklāj, ka pašvaldības darbinieki meklē ieganstus informācijas nesniegšanai. Vēl negatīvāk – 2,6% respondentu atzīst, ka pašvaldība informāciju nesniedz un 2,1%, ka tā cenšas atrunāt. 4,7% iedzīvotāju nav pieredzes, socializācijas procesā no apkārtējiem nav iegūta pietiekama informācija priekšstata izveidošanai.

Ļoti pozitīvu vērtējumu vairāk sniedza rajonā dzīvojošie (18,4%), nekā Cēsu novadā (10%). Tas liek domāt, ka mazajās pašvaldībās ir ciešāks kontakts ar pašvaldības amatpersonām, darbiniekiem. Par informācijas nesniegšanu mazāk pārmet Cēsu novadā dzīvojošie, attiecīgi 3,6% un 9,6%. Visdrīzāk, šeit vērojama komunikācijas problēma. Savukārt atbildi sniegt vairāk apgrūtinājās respondenti no Cēsu novada (8,2%), kā no pārējā rajona (1,6%). Tas liek domāt, ka lielo pašvaldību iedzīvotājiem saikne ar savu pašvaldību ir vājāka.

Skatoties izglītības līmeņu plāksnē, pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, apkalpošanu pozitīvāk vērtē respondenti ar augstāku izglītības līmeni – 9,8% ar pamatizglītību, 13,7%, ar vidējo un 18,4% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Un otrādi – kā nelabvēlīgu un nelaipnu vairāk vērtē respondenti ar zemāku izglītības līmeni, attiecīgi 22% ar pamatskolas, 15,4% ar vidējo un 6,6% ar iegūtu augstāko izglītības līmeni.

Nespējā sniegt savu vērtējumu pārsvarā ir iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, sastādot 7,3% no kopējā respondentu skaita attiecīgajā izglītības līmeņa kategorijā. Salīdzinājumam, vidējā izglītības līmeni tie ir 4,3%, bet augstākajā – 3,9%. No tā var izsecināt, ka pašvaldības attieksmes vērtējums nav atkarīgs tikai no reālās pakalpojuma kvalitātes, bet arī no indivīda izglītības līmeņa. Cilvēkam ir negatīva attieksme pret svešo, pret to, ko neizprot.

Pēc dzimuma un vecuma grupu sadalījuma nav vērojamas vērā ņemamas sakarības.

Informācijas pieejamība un būtiskākie informācijas avoti par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm

Respondentu pašvērtējums attiecībā uz informācijas pieejamību par aktualitātēm savā pašvaldībā kopumā ir vērtējams kā apmierinošs. 4,7% no aptaujātajiem respondentiem (visi dati norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) uzskata, ka viņi ir ļoti labi informēti, 28,8% pietiekami, 25,3% apmierinoši. Tādejādi par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata nedaudz vairāk kā puse respondentu – 58,8%. Piektdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu informētības līmenis ir zems. Par gandrīz nemaz vai nemaz neinformētiem sevi uzskata 8,6%. Katrs desmitais atklāj, ka tas viņu absolūti neinteresē, bet 2,6% respondentu nezina, ar ko pašvaldība vispār nodarbojas. Tādejādi neapmierinošs informācijas pieejamības un informētības līmenis ir 41,3% respondentu.

Sadalot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa atklājas sakarības. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni informācijas pieejamību un savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vērtējumā „apmierinoši” atšķirības praktiski izzūd, turpretim kā neapmierinošu vairāk uzskata iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Šī sakarība atklāj iegūtā izglītības līmeņa nozīmi. Izglītotākie iedzīvotāji vairāk interesējas un viņiem ir labāks priekšstats par to, kur iegūstama informācija. Līdz ar to, nākas domāt, ka viņi ir arī sociāli un politiski aktīvāki, respektīvi, viņu iesaistīšanās līmenis sabiedriskajos un politiskajos procesos ir augstāks.

Aplūkojot sniegtās atbildes pēc dzimumu sadalījuma, nav vērojamas būtiskas atšķirības. Izceļama vienīgi atbilde „Mani tas neinteresē”. Šādu nostāju izrādīja 14,8% vīriešu un divas reizes mazāk sieviešu – 7,6%. Lai gan nepastāv dzimumu sadalījumā vērā ņemamu atšķirību, tomēr sievietes izrāda nedaudz lielāku interesi par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. Pēc tā nākas secināt, ka sievietes mazliet vairāk sasaista savā pašvaldībā notiekošos procesus ar sevi, respektīvi, nedzīvo atrauti un uzskata, ka notiekošais kaut kādā mērā var personiski ietekmēt.

Respondentu sniegtās atbildes pa vecuma grupām parāda, ka informācijas pieejamību kā ļoti labu mazāk vērtē gados jaunie un pensijas vecuma respondenti. 15% gados jauno Cēsu rajona pētījuma dalībnieku neinteresē savā pašvaldībā notiekošais, līdz ar to, šī ir pasīvākā vecuma grupa attiecībā uz iesaistīšanos pašvaldības darbā. Par salīdzinoši labi informētiem sevi uzskata 52% jauno, 64,5% brieduma gados, 61,5% pirmspensijas un 64,6% pensijas vecuma respondentu. Nākas secināt, ka potenciāli aktīvākā sabiedrības daļa – gados jaunie cilvēki - ir vairāk atrauta no pašvaldības procesos notiekošā, kas daļēji saistās ar intereses trūkumu. Tā kā šī grupa ir vismazāk informēta, nākas secināt, ka intereses trūkumam būtisks faktors ir nepietiekamais informētības un izpratnes līmenis par iesaistīšanās nepieciešamību, kā arī par pašvaldības un publiskās pārvaldes darbu kopumā.

Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts noteikt divus būtiskākos informācijas avots, no kuriem viņi saņem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā. Iegūtās atbildes sasummējot vienā atbildē, par vadošo informācijas avotu Cēsu rajona iedzīvotājiem ar 29% kalpo rajona laikraksts „Druva”. 19,7% respondentu tie ir vietējo pašvaldību informatīvie izdevumi. Būtiska ietekme ir starppersonu komunikācijai.

No saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un kolēģiem informāciju par aktualitātēm savā pašvaldībā saņem 18,4% iedzīvotāju. Kā ceturtais nozīmīgākais avots ar 15% ir izdalāms internets. Par relatīvi nebūtiskiem informācijas avotiem par savas pašvaldības aktualitātēm kalpo radio ar 7,9%, televīzija ar 6,3% un pārējie drukātie plašsaziņas līdzekļi ar 2,5%. 1,1% respondentu atzina, ka viņiem tas absolūti neinteresē, ir svešs, tādejādi nespējot sniegt atbildi. Sadalot respondentus pēc pētījuma ietvaros izveidotā administratīvi teritoriālā dalījuma – Cēsu novads un pārējās Cēsu rajona vietējās pašvaldības – atklājas atšķirības informācijas avotos.

Televīzija kā informācijas avots kalpo 8,7% Cēsu novada un 4,3% pārējo pašvaldību iedzīvotājiem. Līdzīgi ir ar radio, attiecīgi 9,6% un 6,4%. Televīzijas un radio pārsvars Cēsu novadā skaidrojams ar apstākli, ka mazo pašvaldību aktualitātes reti nokļūst šo plašsaziņas līdzekļu informatīvajos raidījumos. 33,2% Cēsu novada un 25,3% pārējo pašvaldību iedzīvotāji par informācijas avotu izmanto rajona laikrakstu „Druva”. Lai gan proporcionāli laikrakstā dominē informācija tieši par Cēsīm, Cēsu rajona mēroga aktualitātēm, regulāri ir informācija arī par kādu konkrētu pašvaldību. Šeit jāuzsver lielā sabiedrisko attiecību nozīme pastarpinātā komunikācijā ar sabiedrību caur plašsaziņas līdzekļiem, kuru vairums pašvaldību izmanto ļoti nepietiekamā līmenī. Citos plašsaziņas līdzekļos informācija par Cēsu rajona pašvaldību aktualitātēm ir nebūtiska. Izdalās vienīgi Cēsis. 

Internetu informācijas iegūšanai par savu pašvaldību izmanto 19,7% Cēsu novada un 10,7% pārējo Cēsu rajona pašvaldību iedzīvotāji. Tā kā Cēsu pilsēta pēc statusa rajonā, ekonomikas un iedzīvotāju īpatsvara ir dominējoša, šeit ir attīstītāka infrastruktūra un pieejamība internetam, Cēsu novadā iekļautais Vaives pagasts, iespējams, nedaudz pasliktina statistiku. Jebkurā gadījumā ir jūtama atšķirība informācijas ieguvei izmantojot interneta iespējas. Jāatzīmē, ka daļai Cēsu rajona vietējo pašvaldību nav savas mājaslapas. 

Pretēja aina parādās attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un starppersonu komunikāciju, kuras nozīme Cēsu novadā ir mazāka (attiecīgi 9,1% un 16,3%) kā citās rajona pašvaldībās (attiecīgi 29,2% un 20,2%). Piekrišana pašvaldību informatīvajiem izdevumiem lielā mērā saistās ar bezmaksas iespēju. Īpaši liela nozīme tam ir ārpus rajona centra – izmanto 29,2% iedzīvotāju. Kā trūkumu vairāki respondenti, īpaši viensētās dzīvojošie, minēja piegādes neregularitāti vai neesamību uz mājām. 

Skatoties iegūtā izglītības līmeņa plāksnē, autors vēlas izdalīt divas sakarības. Televīziju kā būtisku informācijas avotu novērtējuši 22% respondenti ar pamatizglītības, 13,7% ar vidējo un tikai 2,6% ar augstāko izglītības līmeni. Starppersonu komunikācijā informāciju par savu pašvaldību vairāk iegūst respondenti ar zemāku izglītības līmeni – ar pamatizglītību 7,3%, ar vidējo 5,1% un 1,3% ar augstāko. Dati parāda sakarību – jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk tiek veltīts laiks televīzijas pārraidēm un starppesonu komunikācijai. 

Raugoties pēc dzimumu sadalījuma, redzamas divas atšķirības. Vīrieši vairāk izmanto televīziju, kas ir pasīvais informācijas uzņemšanas veids, attiecīgi 18,3% vīriešu, 8,2% sieviešu. Turpretim, sievietes jūtami vairāk par vīriešiem priekšroku dod plašsaziņas informatīvajiem izdevumiem, attiecīgi 9,8% vīriešu, 19,9% sieviešu. Par savas pašvaldības aktualitātēm sadalījumā pa vecuma grupām redzams, ka televīzija visaktuālākā ir gados jaunajiem (18%) un pensijas vecumā (12,5%). Rajona laikraksta lasītāju vidū vērojama tendence – jo gados jaunāks, ja mazāk lasa laikrakstu. Attiecīgi 38% vecumposmā 18-30g., 41,3% vecumposmā 31-45g., 46,2% vecumposmā 46-60g. un 59,4% no visiem respondentiem vecumposmā 61-74g. To, ka laikrakstam „Druva” lasītāju loku veido gados vecāki cilvēki, autors galvenokārt saista ar laika gaitā izveidojušos tradīciju. Internetu kā informācijas avotu norādīja 12% gados jauno, 12,7% brieduma gados, 7,7% pirmspensijas un tikai 3,1% pensijas vecuma respondentu.