Informācijas pieprasīšana savā pašvaldībā
Uz jautājumu, vai Jūs kādreiz esat pieprasījis informāciju savā pašvaldībā, respondentu atbildes galvenokārt ir noliedzošas. 51,9% (visi dati
norādīti neņemot vērā statistisko kļūdu) iedzīvotāju nav bijusi vajadzība, savukārt 5,5% uzskata, ka tas ir bezcerīgi – veltīga laika tērēšana un savas nervu sistēmas bojāšana. Šādu iespēju ir izmantojuši 27,2% iedzīvotāju, no kuriem 8,9% to ir darījuši vairākkārtīgi. 15,3% respondentu uzskata, ka informācijas pieprasīšana nav nepieciešama, jo visu, kas nepieciešams, tāpat uzzinot un nokārtojot. Atšķirības starp Cēsu novada un pārējo Cēsu rajona pašvaldību respondentu atbildēm ir nebūtiskas.
Skatoties pēc respondentu izglītības līmeņiem, divu pozitīvo atbilžu summā vismazāk informāciju ir pieprasījuši respondenti ar pamatizglītības līmeni, sastādot 14,6% no visiem respondentiem. Salīdzinājumā 29% ar vidējo un 31,6% ar augstāk. No vienas puses, tas liek domāt par indivīdu ar zemāku izglītības līmeni zināšanu trūkumu, savu tiesību nepārzināšanu un kūtrumu. Tomēr, jāņem vērā, ka daļa respondentu ir gados jauni, turpina iegūt izglītību un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, tādejādi dažādas informācijas pieprasīšana un attiecību kārtošana ar pašvaldību nereti ir vecāku, apgādnieku pārziņā. Tādejādi, pastāvot nenovērtētiem vairākiem mainīgajiem, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus.
Dzimumu un vecuma grupu atbilžu šķērsgriezumā atšķirības ir nebūtiskas. Vienīgi jāatzīmē, ka sievietes ir pesimistiskākas attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. 6,8% no visām aptaujātajām sievietēm, pretstatā 3,7% vīriešu, uzskata, ka griezties savā pašvaldībā pēc jebkādas informācijas ir bezcerīgi.
Pašvaldības attieksme pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem
Jautājot par respondenta pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, autora mērķis nebija izdalīt iedzīvotājus, kuriem ir pieredze šajā jautājumā, bet gan apkopot attieksmi, vērtējumu, tādejādi iegūstot kopējo iedzīvotāju praksē pieredzēto vai socializācijas procesa rezultātā iedomāto ainu jeb stereotipu par savas pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, iedzīvotāju apkalpošanu.
Savas pašvaldības attieksmi kā lietišķu vērtē 55,3% respondentu. Kā ļoti pozitīvu, draudzīgu un atsaucīgu uzskata 14,5% iedzīvotāju. Gandrīz tikpat daudz – 13,6% - ir gluži pretējās domās – attieksme ir nelaipna, nelabvēlīga. 6,8% atklāj, ka pašvaldības darbinieki meklē ieganstus informācijas nesniegšanai. Vēl negatīvāk – 2,6% respondentu atzīst, ka pašvaldība informāciju nesniedz un 2,1%, ka tā cenšas atrunāt. 4,7% iedzīvotāju nav pieredzes, socializācijas procesā no apkārtējiem nav iegūta pietiekama informācija priekšstata izveidošanai.
Ļoti pozitīvu vērtējumu vairāk sniedza rajonā dzīvojošie (18,4%), nekā Cēsu novadā (10%). Tas liek domāt, ka mazajās pašvaldībās ir ciešāks kontakts ar pašvaldības amatpersonām, darbiniekiem. Par informācijas nesniegšanu mazāk pārmet Cēsu novadā dzīvojošie, attiecīgi 3,6% un 9,6%. Visdrīzāk, šeit vērojama komunikācijas problēma. Savukārt atbildi sniegt vairāk apgrūtinājās respondenti no Cēsu novada (8,2%), kā no pārējā rajona (1,6%). Tas liek domāt, ka lielo pašvaldību iedzīvotājiem saikne ar savu pašvaldību ir vājāka.
Skatoties izglītības līmeņu plāksnē, pašvaldības attieksmi pret informācijas sniegšanu, apkalpošanu pozitīvāk vērtē respondenti ar augstāku izglītības līmeni – 9,8% ar pamatizglītību, 13,7%, ar vidējo un 18,4% no visiem respondentiem ar augstāko izglītības līmeni. Un otrādi – kā nelabvēlīgu un nelaipnu vairāk vērtē respondenti ar zemāku izglītības līmeni, attiecīgi 22% ar pamatskolas, 15,4% ar vidējo un 6,6% ar iegūtu augstāko izglītības līmeni.
Nespējā sniegt savu vērtējumu pārsvarā ir iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, sastādot 7,3% no kopējā respondentu skaita attiecīgajā izglītības līmeņa kategorijā. Salīdzinājumam, vidējā izglītības līmeni tie ir 4,3%, bet augstākajā – 3,9%. No tā var izsecināt, ka pašvaldības attieksmes vērtējums nav atkarīgs tikai no reālās pakalpojuma kvalitātes, bet arī no indivīda izglītības līmeņa. Cilvēkam ir negatīva attieksme pret svešo, pret to, ko neizprot.
Pēc dzimuma un vecuma grupu sadalījuma nav vērojamas vērā ņemamas sakarības.
