Aptaujas ietvaros par pašvaldības
komunikāciju galvenajam speciālistam vai atbildīgajai personai tika lūgts
atbildēt uz 12 jautājumiem un sniegt statistiskos datus par iedzīvotāju
līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās 2007. un 2008.gadā.
Aptaujā iekļautā nosacījuma par statistisko datu sniegšanu, ja tie ir apkopoti,
mērķis bija nenoraidīt aptauju dēļ tā, ka šādu datu apkopošana varētu aizņemt
pārāk daudz laika. Mērķis nebija dot brīvu izvēli – sniegt vai nesniegt.
Vienīgi Straupe informēja, ka iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās apspriedēs
2007.g. bija 20, 2008.g. 35 iedzīvotāji. Lai arī pašvaldība pēc iedzīvotāju
skaita ir maza, dati liecina, ka līdzdalības līmenis ir zems.
No 25 Cēsu rajona vietējām
pašvaldībām atbildi sniedza 4. Nevienas pašvaldības atbilde nav uzskatāmas par
pilnīgu – daļēji strukturētajiem jautājumiem nav sniegta argumentācija un/ vai
nav pievienoti statistiskie dati. Aptaujas anketas aizpildītāju norādītās ziņas
atklāj, ka šo uzdevumu veica Straupes pagasta padomes komunikāciju daļas
vadītājs Druvis Kreitūzis, Inešu pagasta padomes sekretāre Inese Ģērmane,
Vecpiebalgas pagasta padomes sekretāre Sandra Sniedze, Cēsu pilsētas domes
sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karlsberga. Atbildes sniedzēju amati
liecina, ka ne Inešu un Vecpiebalgas pagasta padomē nav speciālistu
komunikācijas jautājumos.
Jautājumam, cik lielu vērtību
sabiedrisko attiecību darbam salīdzinot ar citām nodaļām piešķir (pa-) domes
vadība, vērtējumu lūgts sniegt 10 punktu skalā. Ar 1punktu saprotot, ka domes
vadība sabiedrisko attiecību darbu uzskata par absolūti nevajadzīgu nodarbi,
pilnībā ignorē, nenovērtē; 5 punkti – tā ir līdzvērtīga visām pārējām; 10punkti
– uzskata par vienu no vissvarīgākajām jomām, pašvaldības resursi tiek
koncentrēti komunikācijai ar sabiedrību un tās iesaistīšanai.
No atbildes sniedzējiem
visaugstākais pašvērtējums – 8 – saņemts no Straupes pagasta. Pievērsto
uzmanību komunikācijai apliecina arī komunikācijas nodaļas esamība, kurā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
uz 01.01.2009. ir reģistrēti tikai 1474 iedzīvotāji[1].
To apliecina arī operatīvā atbildes sniegšana – nākošā dienā pēc informācijas
pieprasījuma nosūtīšanas, pretēji pārējām pašvaldībām, kuras atbildi sniedza
tikai pēc atkārtota lūguma iekļaujot „Informācijas atklātības likuma”
attiecināmo tiesību normu. Trūkums – nav sniegta argumentācija, viedokļa
pamatojums daļēji strukturētajiem jautājumiem.
Sabiedriskās attiecības kā
līdzvērtīgu visām parējām nodaļām (nozarēm) vērtē Cēsu dome un Inešu padome.
Savukārt Vecpiebalgas pašvērtējums 4 liek domāt, ka komunikācijas nozīme ar
iedzīvotājiem ir nedaudz nenovērtēta. Minētās pašvaldības sniedza
argumentāciju, viedokļa pamatojumu daļēji strukturētajiem jautājumiem. Trūkums
– nav sniegti statistiskie dati.
Lūdzot
nosaukt divus būtiskākos pašvaldības komunikācijas kanālus komunikācijai ar
pašvaldības iedzīvotājiem, visās atbildēs tika norādīta pašvaldības mājaslapa.
Atskaitot Cēsis, kā otrs tiek nosaukts pašvaldības informatīvais izdevums.
Cēsis norāda uz Cēsu rajona laikrakstu „Druva”, nekļūdīgi pozicionējot kā
būtisku, jo informācijas iegūšanai par pašvaldību to izmanto katrs trešais
respondents no Cēsu novada. Visas atbildi sniegušās pašvaldības apstiprina
informatīvā izdevuma esamību.
Izmantotie
pašvaldības komunikācijas kanāli lielā mērā sakrīt ar avotiem, no kuriem
aptaujātie iedzīvotāji saņem informāciju. Tie, izdalot „Druva”, atbilst
principam, kuru iedzīvotāji izvirza pašvaldībām – lēti (bezmaksas) un viegli,
brīvi pieejami. Rajona laikraksta pieejamība ir ierobežota iedzīvotājiem ar
zemiem ienākumiem. Lai arī ir pastāv publiskas piekļuves vietas, piemēram,
bibliotēku lasītavas, nokļūšana līdz tām prasa aktīvu rīcību, laika patēriņu un
nereti saistīti ar ceļa izdevumiem.
Par pašu
efektīvāko informācijas nesēju savas pašvaldības iedzīvotāju
informēšanai un iesaistīšanai pašvaldības darbā aptaujātās pašvaldības uzskata
pašvaldības informatīvos izdevumus. Ineši norāda, ka tādejādi ir iespēja aptver plašāku vietējo iedzīvotāju daudzumu.
Vecpiebalga argumentē, ka to saņem visas mājsaimniecības, neskatoties uz
interneta pieejamību, uzsverot, ka iedzīvotājiem tas ir bez maksas. Arī Cēsis
ir līdzīgās domās, par pašiem efektīvākajiem uzskatot pašvaldības mazformāta
informatīvos materiālus, jo, ja tie tiek nogādāti iedzīvotāju pastkastītēs, tad
ir vislielākā iespējamība, ka tie tiks izlasīti. Straupe par vienlīdz svarīgu
uzskata interneta vidi, pašvaldības mājaslapu.
Tiešās jeb starppersonu
komunikācijas formas (sarunas, semināri, tikšanās ar deputātiem, pašvaldības
speciālistiem utt.) nozīmību sabiedrības iesaistīšanā pašvaldības vērtē
pozitīvi. Vienīgi Ineši vērtējums ir nedaudz atturīgāks, argumentācijā norādot
vienīgi ieguvumu – notiek informācijas apmaiņa. Cēsu komentārs: „iedzīvotājs no kompetenta speciālista iegūst
objektīvu, nepastarpinātu informāciju. Speciālistam/deputātam ir iespēja
pamatot pašvaldības lēmumus”. Arī Vecpiebalga atzīst, ka tas ir daudz
kvalitatīvāks risinājums, vienlaicīgi norādot uz zemo apmeklētības līmeni.
Vairums vērtē pozitīvi
normatīvajos aktos noteikto pienākumu pašvaldībām iesaistīt iedzīvotājus
pašvaldības darbā. Ineši to saista ar savstarpējo komunikāciju, kas pats par
sevi ir pozitīvs process. Cēsis norāda, ka „tādejādi ir zināmas sabiedrības
vēlmes un līdz ar to arī atbalsts citām aktivitātēm. Tas rada sabiedrības
piederību pilsētai, vairo patriotismu, jo katrs jūtas līdzatbildīgs un
svarīgs”. Vienīgi Vecpiebalga uzskata, ka „pašvaldībai nav tāda pienākuma, bet
ir jādod iespēja, iesaistīties procesos, piemēram, sēdēs, komiteju komisiju
darbā”.
Atbildot uz slēgto jautājumu, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties savas
pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas procesā, viedoklis dalās. Viennozīmīgu
„jā” sniedza Straupe un Ineši. Cēsis un Vecpiebalga uzskata, ka ir jāiesaista
tikai atsevišķu jautājumu lemšanā.
Pašvaldības iedzīvotāju nepietiekamo
iesaistīšanās līmeni savas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos izskaidro ar
iedzīvotāju intereses trūkumu, aizņemtību. Vecpiebalga papildus kā uz problēmu
norāda pašvaldības noslogotību. Savukārt Ineši uzskata, ka iedzīvotāju
iesaistīšanās līmenis viņu pašvaldībā ir pilnīgi pietiekams.
Atbildi uz jautājumu, vai
atgriezeniskā saite darbā ar pašvaldības iedzīvotājiem ir pietiekama, lūgts
sniegt izmantojot 10 ballu sistēmu. Straupe, dodot 8 balles, uzskata, ka
pašvaldības atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem ir ļoti laba. Cēsis un Ineši
vērtē kā viduvēju, novērtējot ar 5 ballēm. Vecpiebalga izjūt visneapmierinošāko
atgriezenisko saiti, sniedzot vērtējumu 4 – gandrīz viduvēji. Rodas jautājums
–ja jau Inešu padome uzskata, ka iedzīvotāju iesaistīšanās ir pietiekama, kāpēc
vērtējumā par atgriezenisko saiti ir sniegts viduvējs vērtējums?
Kā galveno iniciatoru par
iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības darbībā, reizē sekmējot arī atgriezenisko
saiti, Cēsis un Ineši norāda pašvaldību. Vecpiebalga norāda, ka problēmas
pamatā ir normatīvo aktu neesamība, kas atļautu iedzīvotājiem iesaistīties
pašvaldības darbībā. Straupe uzskata, ka katram pašam ir jāizvērtē
nepieciešamība iesaistīties. Vecpiebalgas pagasta padomes apgalvojumi par
normatīvo aktu neesamība un par pienākuma neesamību iesaistīt iedzīvotājus
pašvaldības darbībā liek secināt, ka tai ir vājas zināšanas valsts pārvaldes
principos un juridiskajos jautājumos.
Sniedzot informāciju par to iedzīvotāju
interešu grupu esamību, kuras iesaistās pašvaldības darbā, lēmumu pieņemšanas
procesā, situācija ir dažāda. Cēsīs tādas esot vairākas, regulāri tiek
iesaistītas un rezultāts ir apmierinošs. Straupē ir pāris, taču pašvaldība
atzīst, ka iesaistīšanās ir neregulāra un ar zemu efektivitāti. Vecpiebalgā un
Inešos interešu grupu neesot. Esot tikai atsevišķi iedzīvotāji, kuri aktīvi
iesaistās dažādos jautājumos. Abas pašvaldības norāda, ka šie iedzīvotāji
iesaistās regulāri un rezultāts ir apmierinošs. Vecpiebalga piebilst, ka
„gandrīz vienmēr tiek sniegti ļoti labi ierosinājumi no aktīvistu puses un arī
ņemti vērā!”
Pašvaldībām ir nepieciešamas
idejas un atbalsts. Situācija parāda, ka būtiska nozīme ir iedzīvotāju spējai mobilizēties
un spēt sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Kā iedzīvotājus mobilizējošs
elements viennozīmīgi var kalpot pati pašvaldības (pa)dome. Iedzīvotāju
ietekmes potenciāls slēpjas gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos aspektos.
[1] Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/ISPV_Pasvaldibas_iedzivojaju_skaits.pdf [29.03.2009.]
